"Šobrīd ir tā, ka ļoti bieži cenšamies iemācīt bērniem no galvas telefonu grāmatu, kurā abonentu skaits arvien palielinās," teic Siguldas novada domes Izglītības un kultūras komitejas vadītāja Līga Sausiņa.
Domes lēmums paredz novada vidusskolas likvidēšanu jau nākamgad un vakara izglītības programmu nodrošināšanu Siguldas pilsētas vidusskolā, bet līdzšinējās novada vidusskolas telpās "Laurenčos" no 2013. gada 1. septembra atvērt sākumskolu 1. līdz 6. klasei.
Skolēni, kuri pašlaik mācās novada vidusskolā, nākamo mācību gadu aizvadīs vēl turpat, jo par skolas likvidāciju Izglītības un zinātnes ministrijai jāpaziņo vismaz pusgadu iepriekš. Domes lēmums pieņemts 15. augustā, tātad likvidācija varētu notikt, sākot ar 15. februāri. Procesu apgrūtina tas, ka novada vidusskolā realizētās dienas apmācības programmas nav akreditētas. Lai skolēni tomēr saņemtu valsts apstiprinātus izglītības dokumentus, pašvaldībai vēl jālemj, kā labāk rīkoties – vai akreditēt novada vidusskolas programmas vai jau pirms mācību gada noslēguma pievienot pilsētas vidusskolai.
Lielākā daļa pedagogu, kas strādā novada vidusskolā, papildu strādā arī Siguldas Valsts ģimnāzijā vai pilsētas vidusskolā. Līdz ar to bez darba viņi nepaliks. Novada vidusskolas direktore Māra Jēkabsone sasniegusi pensijas vecumu un pati jau izteikusi vēlmi doties pelnītā atpūtā. Reāli zaudē darbu vienīgi direktores vietniece Elita Vīgante.
Reformu turpinājums
Pirmā skolēnu skaita samazinājuma dēļ 2009. gadā likvidēta Siguldas 2. pamatskola, kas līdz tam strādāja "Laurenčos". Tajā pašā gadā uz Siguldas vakarskolas bāzes "Laurenču" ēkā tika izveidota Siguldas novada vidusskola. 2011. gadā, apvienojot Siguldas 3. pamatskolu un Siguldas 2. vidusskolu, tika izveidota Siguldas pilsētas vidusskola, kura bāzējas bijušajās 2. vidusskolas un 3. pamatskolas 5.–6. klašu korpusa telpās. Nu pienākusi kārta nākamajam reformu posmam.
2011. gada reforma bija visatbilstošākais risinājums, uzskata Siguldas novada domes priekšsēdētājs Uģis Mitrevics ("Reģionu alianse"). Bijis skaidrs, ka izmaiņas skars tieši novada vidusskolu, jo arī tajā pēdējos divos gados vērojams krass skolēnu skaita kritums vairāku iemeslu dēļ. Visā valstī ir vērojama vidusskolas vecuma skolēnu skaita samazināšanās, turklāt daudzi skolēni uz novada vidusskolu brauca no apkārtējiem novadiem.
Tagad šie novadi atver vakara izglītības programmas savās vidusskolās, tā paturot pie sevis skolēnus, kuri varētu braukt uz Siguldu. Arvien vairāk kļūst jauniešu, kuriem nav izdevies iegūt vidējo izglītību dienas skolās, iegūst izglītību tālmācības programmās.
L. Sausiņa piekrīt, ka pagājušajā gadā ar reformu netika atrisināts jautājums par "Laurenču" skolas telpu efektīvu noslogojumu. Tas, kā arī tendence pieaugt gan dzimstībai, gan jaunu iedzīvotāju skaitam Siguldas novadā migrācijas rezultātā, lika pieņemt lēmumu par jaunas sākumskolas dibināšanu.
"2013. gada septembrī novadā būs nepieciešams atvērt vēl par divām 1. klasēm vairāk nekā šogad. Jau šogad pilsētas vidusskolā plānoto trīs pirmo klašu vietā tika atvērtas četras, tāpēc šajā skolā, kā arī 1. pamatskolā ir maksimāls telpu noslogojums. Bet izglītība jau nav tikai klašu telpas un ēkas, svarīgi ir domāt par kvalitatīvu izglītības attīstību," viņa atklāj.
Politisks lēmums par kvalitatīvu izglītību
"Esam aktualizējuši būtisku jautājumu par sākumskolu ar efektīvāku un elastīgāku mācību metodiku. Jau šogad vairāki vecāki izteica neapmierinātību, ka viņiem nav iespējas izvēlēties skolu, kurā laist savu pirmklasnieku. Arī pedagogi man ir teikuši, ka vajadzīga veselīga konkurence, lai notiktu attīstība," par jaunās skolas piedāvāto izglītības kvalitāti stāsta L. Sausiņa.
"Svarīgi lauzt sabiedrības negatīvo noskaņojumu attiecībā pret "Laurenčiem", piedāvājot kaut ko jaunu. Jāveido citāda, nebaidos teikt – elitāra skola. Bet nevis ar domu, ka mēs tur ņemam elitāras publikas bērnus, nebūt ne. Ir divas iespējas – vai nu ekspluatēt talantus, vai radīt visus nosacījumus talantīgu bērnu attīstībai. Mēs gribam radīt skolu ar citādu mācību plānu, mācību metodiku, lai šajā skolā būtu viss pilnvērtīgai bērna attīstībai."
Sākumskolas projektu izstrādās šogad
Dome augustā izsludināja konkursu jaunās sākumskolas projekta izstrādātāja vakancei. Līdz konkursa noslēgumam 15. augustā tam bija pieteikušies aptuveni 40 pretendenti. L. Sausiņa atklāj, ka, pārskatot pieteikumus, viņa noskaņota ļoti optimistiski – radusies pārliecība, ka izdosies atrast cilvēku, kurš pašvaldības vīziju būs spējīgs virzīt tālāk. "Ideālā variantā projekta vadītājs turpmāk varētu būt ja ne skolas direktors, tad viens no skolas komandas dalībniekiem. Projekta vadītājs strādās ar potenciālo skolēnu vecākiem, izzinot, kādas ir sākumskolas vajadzības."
Pēc pašvaldības ieceres, jaunā sākumskola varētu būt pilnas dienas skola. Tas būtu solis pretī tiem vecākiem, kuriem nav iespēju par bērnu rūpēties pēc mācību stundu beigām. L. Sausiņa: "Vecāki no rīta, braucot uz darbu, viņiem izdevīgā laikā bērnu atved un vakarā, pēc darba, saņem skolēnu, kuram vakarā vairs nav jāpilda mājasdarbi, jo viss izglītības cikls ir nodrošināts skolā. Ja bērnam ir vajadzīgi mājasdarbi, individuālā apmācība, arī tas tiek nodrošināts skolā. Ja būs pieprasījums, tad nopietni tiek domāts par to, vai tā nebūs skola, kurā pieved klāt mūzikas, mākslas un sporta pedagogus. Divriteni no jauna nevajag izgudrot, tāpēc tiks pētīta Latvijas un ārzemju progresīvāko skolu pieredze."
Finansējums rindas kārtībā
Sākumskolas projekts jāizstrādā līdz šī gada decembra beigām, lai pašvaldība varētu iekļaut nākamā gada budžetā nepieciešamo finansējumu skolas darbības sākšanai. Projekta vadītājam būs jāveic finanšu aprēķini un jāapkopo, kādi materiāltehniskie ieguldījumi nepieciešami, lai šī skola būtu maziem bērniem draudzīga un pievilcīga. U. Mitrevics sola, ka jaunajai skolai netikšot piešķirts lielāks finansējums kā citām novada skolām.
22. augustā Siguldā notika seminārs par jaunās sākumskolas koncepciju, kurā piedalījās dažādu izglītības jomu eksperti, radošākie pedagogi ne tikai no Siguldas, bet arī no plašākas apkaimes, kā arī potenciālie skolas audzēkņu vecāki.
Uģis Mitrevics un Līga Sausiņa ir pārliecināti, ka attīstība sākas brīdī, kad rodas konkurence. Arī pārējās novada skolās jaunās skolas rašanās būs dzinējspēks attīstībai, lai pārskatītu līdz šim padarīto.