"Mācības valsts valodā ir svarīgs priekšnoteikums, lai ikvienam jaunietim nodrošinātu vienlīdzīgas iespējas nākotnē. Tas ir jautājums par valodas zināšu līmeni, kā arī sabiedrības saliedētību. Pārejai bija jānotiek jau sen, deviņdesmitajos gados, un šobrīd diskusijām būtu jābūt ne vairs par šī soļa nepieciešamību, bet gan par pārejas ieviešanas praktisko pusi," par likumprojekta virzību Saeimā atbildīgās Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāju Aldi Adamoviču citē Saeimas preses dienests.
Kā uzsvēra A. Adamovičs, izmaiņas nav jāuztver kā apdraudējums mazākumtautību identitātes saglabāšanai. Neviens negrasās bērniem atņemt dzimto valodu, un skolās aizvien tiks nodrošināta iespēja apgūt mazākumtautību literatūru, kultūru un valodu.
"Pats svarīgākais ir sadarbība, mēs nedrīkstam ļauties emocijām un aizspriedumiem, kas draud mākslīgi saasināt situāciju un šķelt sabiedrību. Daļā skolu jau šobrīd mācības notiek pārsvarā latviešu valodā, turklāt tiek dots laiks – vairāk nekā divi gadi – lai pakāpeniski sagatavotos pārmaiņām, tostarp uzlabotu savas valodas prasmes. Tieši tādēļ satraukumu rada tas, ka daļa skolotāju iebilst pret reformu," sacīja A.Adamovičs.
Izglītības un zinātnes ministrijas rosinātie grozījumi paredz likumā noteikt mācību valodas proporcijas bilingvālajā izglītībā pamatskolas posmā. 1.-6. klasē paredzēts, ka pusei jeb 50 procentiem mācību priekšmetu jābūt latviešu valodā, bet 7.-9. klasē valsts valodā bērniem jāapgūst 80 procenti mācību priekšmetu.
Savukārt vidusskolā paredzēts izveidot vienotu vidējās izglītības programmu latviešu valodā visām izglītības iestādēm, vienlaikus paredzot iespēju skolām turpināt mācīt mazākumtautību dzimto valodu un ar mazākumtautību identitāti un integrāciju Latvijas sabiedrībā saistītu mācību saturu.
Lai sekmētu raitāku pāreju uz mācībām latviešu valodā, paredzēti pedagogiem domāti atbalsta pasākumi. Īpašu uzmanību nepieciešams veltīt tieši pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu valodas prasmes pilnveidei, pagājušajā nedēļā Saeimas Izglītības komisijas sēdē akcentēja izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis.
Sēdē piedalījās arī vairāku nevalstisko organizāciju pārstāvji, izsakot atšķirīgus viedokļus par iecerētajām pārmaiņām un to potenciālo ietekmi uz mazākumtautību izglītības iestāžu skolēniem.
Pētījuma "Valodas situācija Latvijā: 2010-2015" rezultāti liecina, ka 39 procenti Latvijas mazākumtautību jauniešu prot latviešu valodu teicami, tikpat daudzi to pārvalda labi. Tomēr 22 procenti jauniešu atzīst, ka apguvuši latviešu valodu pamatprasmes līmenī vai zina to vāji. Tāpat pētījuma dati liecina, ka lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju – apmēram 70 procenti – uzskata, ka mācību priekšmetu apguve latviešu valodā jāsāk pēc iespējas ātrāk – bērnudārzā un sākumskolā.
Lai grozījumi Izglītības likumā un grozījumi Vispārējās izglītības likumā stātos spēkā, tie jāskata Saeimā vēl otrajā un trešajā lasījumā.