BAŽAS PAR SKOLU LIKVIDĒŠANU NERADĀS VAKAR
Rudens pusē nule Mālpils novada domes priekšsēdētajas amatā ievēlētā Solvita Strausa ("Mēs Mālpilij!") intervijā "Rīgas Apriņķa Avīzei" atzina, ka par vietējās internātpamatskolas un arodskolas problēmām un pat iespējamu to slēgšanu ir runāts jau sen, bet arvien bijusi cerība, ka izglītības iestādes izdosies saglabāt. Taču, laikam ritot, paļāvības, ka viss paliks pa vecam, kļūst arvien mazāk. Toreiz S. Strausa atklāja, ka no 2017. gada 1. septembra nebūs valsts finansējuma profesionālajai skolai, bet internātskolai no 2018. gada 1. janvāra tiks apturēts valsts uzturlīdzekļu finansējums.
VALSTIJ NAUDA MĀLPILS INTERNĀTPAMATSKOLAI ATRADĀS
Tagad zināms, ka ar Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrijas atbalstu skolai tomēr piešķirts valsts finansējums līdz 2018. gada beigām. Tas nozīmē, ka Mālpils internātpamatskola noteikti varēs izdzīvot līdz nākamā mācību gada sākumam un, saprātīgi saimniekojot, varbūt pat mazliet ilgāk. Mālpils internātpamatskolas direktore Frančeska Ģēvele "Rīgas Apriņķa Avīzei" gan nevarēja pateikt, cik daudz naudas būs, bet nav šaubu, ka būs.
Tiesa, direktore piebilst, ka pašlaik neieciešamais finansējums vienam audzēknim mēnesī, kurā ietilpst izdevumi par ēdināšanu un diennakts uzturēšanos skolā, ir 263,23 eiro, bet valsts pašlaik atvēlējusi 246,13 eiro.
Taču šādos gadījumos skola slēdz līgumu ar ieinteresētajām pašvaldībām, kuru uzdevums ir gādāt par iespēju saviem iedzīvotājiem iegūt pamata izglītību, un tās starpību sedz. Piemēram, Babītes novada pašvaldība par pieciem bērniem, kuri no Babītes brauc uz Mālpils internātpamatskolu, pērn oktobrī par katru piemaksāja 17,10 eiro mēnesī jeb 342 eiro par visiem pieciem bērniem ceturksnī.
Protams, direktore nenoliedz, ka audzēkņu skaits skolā samazinās. Galvenais iemesls ir pastāvīgā neziņa, kas notiks ar skolu turpmāk. "Nav labākas antireklāmas par šādu vēstījumu," viņa atzīst. Tāpat viņa atklāj, ka nenoteiktība rada neapmierinātību arī pedagogu kolektīvā. Darbs ar bērniem ne tikai no maznodrošinātām, bet arī sociāli nelabvēlīgām ģimenēm prasa īpašas iemaņas. Ne katrs sociālais pedagogs "parastajā" skolā spētu atgriezt ticību dzīvei pusaudzim, kurš iepriekš nav spējis iedzīvoties pat astoņās skolās. "Taču tagad mūsu skolotājiem ir jādomā arī par to, kā nopelnīt naudu iztikšanai, jo vienu slodzi skolēnu skaita krituma dēļ nodrošināt vairs nevar," teic Frančeska Ģēvele.
Tāpat kā līdz šim, skola turpina palīdzēt jauniešiem atrast ceļu, pa kuru iet pēc skolas beigšanas. Pēc 7. klases beigšanas ir iespējas pāriet uz profesionālo mācību programmu un trīs gadu laikā reizē ar pamatskolas izglītību iegūt arī pavāra palīga arodu. Šo iespēju audzēkņi arī izmanto.
Mālpils internātpamatskolā pašlaik mācās 87 bērni no 16 pašvaldībām.
SLĒGT SKOLU IR PATS VIENKĀRŠĀKAIS
Kā "Rīgas Apriņķa Avīzei" pastāstīja Salaspils novada domes priekšsēdētāja vietniece sociālajos jautājumos Malda Caune, no Salaspils uz Mālpils internātpamatskolu šajā mācību gadā brauc 13 bērni. Atbilstoši vecumam viņi mācās, sākot no 3. līdz 9. klasei.
Iespējams, ļoti pacenšoties, šos bērnus kaut kā varētu integrēt tepat Salaspils skolās, taču, tā kā daudzi ir no sociāli nelabvēlīgas ģimenes, labprātāk uzklausa, ko viņiem saka uz ielas, bet ne skolotājs. Mālpils internātpamatskolā šie bērni cauru dienu ir pieskatīti, paēduši un drošībā. Tāpat nozīme ir iespējai pieredzējušu pedagogu vadībā apgūt profesiju. Arī skolas atrašanās perifērijā, pēc M. Caunes domām, ir ieguvums, jo lielpilsētas vilinājumi, visticamāk, novērstu viņu uzmanību no mācībām.
Runājot par Mālpils internātpamatskolas nākotni, M. Caune atzīst, ka kaut ko slēgt vai likvidēt ir pavisam vienkārši. Nenoliedzot, ka bērniem ļoti svarīgs ir ģimenes tuvums, ir reizes, kad sabiedrībai tomēr jāpalīdz bērniem, ja viņu vecākiem neizdodas nodrošināt normālus dzīves apstākļus ģimenē. Tādos gadījumos dzīve internātskolā ir labāka par dzīves skolu uz ielas.
REFORMAS TURPINĀS NĀKAMĀ VALDĪBA
Saeimas deputāts Varis Krūmiņš ("Reģionālā apvienība") ir viens no tiem Saeimas deputātiem, kas Saeimas Izglītības un kultūras komisijas izbraukuma sēdē pērn decembra vidū apmeklēja Mālpils internātpamatskolu.
Par Mālpilī redzēto viņš teic: kamēr Latvijā būs nelabvēlīgas ģimenes, ir jābūt izglītības iestādēm ar internātiem, kas ir gatavas uzņemt bērnus, kuriem ir grūtības iekļauties parastās skolas vidē. Var diskutēt par to, vai valstī ir vajadzīgas vienpadsmit šādas skolas vai pietiek ar, piemēram, septiņām, tāpēc tas vēl ir apspriežams jautājums, atzīst deputāts.
Vēl V. Krūmiņš teic, ka Mālpilī, tāpat kā līdzīgās skolās, viņš redzējis sakārtotu vidi, kur skolēniem mācīties. Par bāzi sporta nodarbībām viņš pat nerunājot – par tādu sporta un trenažieru zāli viņš savos vidusskolēna gados, kad no Valmieras atbraucis uz Rīgu trenēties basketbolā, viņš pat sapņot nav uzdrošinājies.
Runājot par to, ka valdība vēl uz gadu atradusi finansējumu Mālpils internātpamatskolai, opozīcijas deputāts atzīst, ka šāds solis, visticamāk, ir saistīts ar strauji tuvojošos Saeimas priekšvēlēšanu laiku. Tādējādi reformas, kuru sākums meklējams jau 2016. gadā, kad parādījās pirmās nopietnās runas par internātpamatskolu likvidēšanu, tiks pastieptas garumā, un pēc vēlēšanām tās vajadzēs pabeigt jau nākamajai valdībai. Ko no tām iegūs sabiedrība, kurai atkārtoti radīsies jautājums, ko darīt ar bērniem no nelabvēlīgām ģimenēm, ko iegūs tās vietas perifērijā, kurās vairs nebūs internātpamatskolu, reformu ierosinātājus pēc vēlēšanām, ļoti iespējams, vairs neinteresēs, uzsver V. Krūmiņš.
UZZIŅAI
Mālpils internātpamatskola dibināta 1996. gadā kā toreizējā Rīgas rajona padomes pakļautības izglītības iestāde, paredzot, ka šeit izglītību iegūs reģiona bērni, kuri dažādu iemeslu dēļ nespēj iedzīvoties parastā vispārizglītojošā skolā – dzīvo maznodrošinātās vai nelabvēlīgās ģimenēs, klaiņo, nonāk situācijās, kad tiek pārkāpts likums.
Pēc administratīvi teritoriālās reformas 2009. gadā skola nonāca Mālpils novada pašvaldības pārziņā, un novads kā līdzfinansētājs arī no sava budžeta ieguldīja līdzekļus tās labiekārtošanā un uzturēšanā. Samazinoties valsts finansējumam, pašvaldībām ar šo pienākumu tikt galā kļūst grūtāk, tādēļ daudzu šādu skolu labākie laiki paliek pagātnē. Tā, piemēram, 2016. gadā Mālpils internātpamatskolā mācījās 114 bērni no 20 Latvijas pašvaldībām. Skolā strādāja 32 pedagogi un 26 apkalpojošā personāla darbinieki. Pašlaik šeit mācās 87 bērni no 16 pašvaldībām un strādā 22 pedagogi un 17 tehniskie darbinieki, ieskaitot aukles.