Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Vaivods ir pārliecināts, ka Izglītības uz kultūras ministrijas (IZM) veiktais skolu tīkla optimizācijas pētījums veicinās reģionu izmiršanu, jo vietējie iedzīvotāji pēc skolu slēgšanas novadus pametīs un pārcelsies vai nu uz Rīgu un Pierīgu, vai dosies uz ārzemēm.

Viņaprāt, lai arī šis pētījums skandina "skolu tīkla sakārtošana", dzīvē tas nozīmējot pilnvērtīgas novada dzīves likvidēšanu, jo iedzīvotāji bez skolām dzīvot pašvaldībās nepaliks. "Šis pētījums ir veikts vienpusēji, jo neviens fiziski nav bijis novados uz vietas. Lai arī saka, ka katrai pašvaldībai būs jālemj par skolu likvidēšanu, balstoties uz kritērijiem, neviens nav pateicis, kādi šie kritēriji būs, mēs visi esam neziņā," sašutumu pauda Vaivods.

Viņš arī izteicās, ka, ilgstoši "zondējot" sabiedrībai, ka skolas ir jālikvidē un tās nav nepieciešamas, iedzīvotāji sāk tam ticēt. "Tas ir tāds padomju varas paņēmiens - stāstīt tik ilgi, kamēr cilvēki tiešām notic, ka iecere ir laba, bet patiesībā valdība cenšas uzburt kaut kādu pasaku pasauli, neredzot, kā tas fiziski ietekmēs pašvaldību dzīvi," sprieda priekšsēdis.

Vaivodu uztrauc risks zaudēt uzņēmējus - tā esot viena no lielākajām iedzīvotāju grupām, kas Līvānu novadā pieprasa iespēju kvalitatīvi skolot bērnus. Uzņēmēji piedalās gan skolu attīstības programmu nodrošināšanā, gan pedagogu darba veicināšanas pasākumos. "Taču tagad man iedzīvotājiem jāskatās acīs un jāsaka, ka viņu bērniem skolas vairs nebūs un ir jāmeklē iespējas braukt uz 30 vai 60 kilometrus attālām iestādēm," teica Vaivods.

Viņš izteicās, ka pašreizējais skolu tīkla optimizācijas plāns veicināšot vien to, ka no novadiem aizbrauks jauni, darbspējas vecuma iedzīvotāji, paliekot vien pensionāriem.

Kā ziņots, IZM pētījumā norādīts, ka skolēnu un skolotāju skaita attiecība jāpalielina aptuveni 1,5 reizes, vienlaikus rodot priekšnoteikumus gan skolotāju atalgojuma un skolu aprīkojuma līmeņa celšanai, gan pārejai uz jauno izglītības saturu. Pētījuma autori ir pārliecināti, ka ar esošo finansējumu to iespējams paveikt, tikai veicot skolu tīkla optimizāciju.

Pētījumā norādīts, ka vidusskolas 10.-12. klašu posmā klasē būtu jāmācās vismaz 25 skolēniem, savukārt sākumskolas klasē būtu jāmācās ne mazāk kā sešiem skolēniem.

Šadurskis paudis pārliecību, ka skolās ar ļoti nepietiekamu skolēnu skaitu 10.- 12. klašu posmā ir ārkārtīgi grūti runāt par izglītības kvalitāti. Viņš uzsvēris, ka visiem izglītības procesā iesaistītajiem "ir laiks iziet no komforta zonas".