Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Viņa norādīja, ka patlaban izstrādes stadijā atrodas metodisks materiāls, kas palīdzēs ģimenes ārstiem atpazīt vardarbības pazīmes. Ar Eiropas sociālā fonda līdzekļiem tiks veiktas ģimenes ārstu un viņu personāla apmācības metodiskā materiāla izmantošanā.

Komisija sēdē uzklausīja Rīgas Stradiņa universitātes docentu Reini Balmaku, kurš sanākušos iepazīstināja ar diviem gadījumiem, ar kuru palīdzību ilustrēja galvenās problēmas, kas sastopamas starpinstitucionālajā sadarbībā gadījumos, kad tiek konstatēta vardarbība pret bērniem. Abos gadījumos slimnīcā nonāca mazi bērni ar dažāda smaguma miesas bojājumiem un radās dažāda veida problēmas nošķirt bērnu no ģimenes un rast risinājumu, lai bērnam nebūtu atkārtoti jānonāk ārstniecības iestādē kā vardarbības upurim.

Balmaks arī norādīja, ka brīvdienu vakaros ārstiem nav skaidrs, kam ziņot par potenciālajiem vardarbības gadījumiem. Viņš uzsvēra, ka Ārstniecības likumā minētās normas saistībā ar vardarbību pret bērniem nav līdz galam izprotamas, tādēļ apgrūtina ārstu darbu.

Balmaks salīdzināja bērnu aizsardzības situāciju Latvijā un Apvienotajā karalistē, kā piemēru Latvijā minot Ventspilī pērn notikušo traģēdiju ar pusotru gadu veco zēnu, kura ģimenes ārste nebija ziņojusi par traumām uz bērna ķermeņa, aizbildinoties ar aizņemtību. Balmaks uzsvēra, ka identiskā gadījumā Apvienotajā karalistē ģimenes ārste nonāca cietumā, savukārt Latvijā ārstei netika piemērots nekāds sods.

Komisijas sēdes turpinājumā arī Labklājības ministrijas un Valsts policijas pārstāvji uzsvēra nepieciešamību uzlabot sadarbību ar ģimenes ārstiem, tādējādi mazinot gadījumus skaitu, kad netiek ziņots par fizisku, emocionālu vai seksuālu vardarbību pret bērniem.

Komisija nolēma virzīt Sociālo un darba lietu komisijai grozījumus Ārstniecības likumā un citos normatīvajos aktos, lai izskaustu gadījumus, kad netiek laikus ziņots par vardarbību pret bērniem.