Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Ministrs aģentūrai LETA pauda, ka vakar notikusī protesta akcija ir tikai politiski motivēta. "Man šķiet, ka šī politiskā protesta akcija valsts svētku priekšvakarā ļoti skaidri parāda, kādi patiesībā ir protestētāju mērķi, un izglītība ir tikai iegansts, lai cīnītos par tīri politiskiem, Krievijas propagandas iedvesmotiem mērķiem," teica politiķis.

Šadurskis aicināja visus lasīt mūsu valsts Satversmi, īpaši preambulu. "Visi mēģinājumi izveidot šeit kādu analogu Doņeckas Tautas Republikai, domāju, ir pilnīgi lieki," uzsvēra politiķis.

"Piedāvājums [par krievu skolu autonomiju] ir absolūti antikonstitucionāls - tur nav, ko izskatīt. Tas ir kaut kas līdzīgs, manuprāt, kā mums kādreiz bija aģitācija par referendumu par otru valsts valodu," vērtēja Šadurskis.

Šadurskis attiecās komentēt, vai par šādu protestētāju piedāvājumu viņš varētu vērsties drošības iestādēs. "Droši vien, ka manas sarunas ar drošības iestādēm lai paliek sarunu biedru starpā. Negribētu to padziļināti komentēt. Bet jebkurā gadījumā, protams, ka mēs ar visiem, kas ir procesā tā vai citādi iesaistīti, diskutējam un analizējam situāciju," teica ministrs.

Kā ziņots, Latvijā ir jānodrošina krievu skolu autonomija, šādu viedokli ceturtdienas pievakarē pie Ministru kabineta sanākušie piketētāji, kuri iebilst pret ieceri ieviest izglītību tikai valsts valodā, novēroja aģentūra LETA.

Idejas autori pauda redzējumu, ka šogad valdošās partijas "atsāka uzbrukumu krievu izglītībai, nosakot mērķi pārvērst visu izglītības procesu krievu skolās uz latviešu valodu trīs gadu laikā".

"Apstākļos, kad valdošie politiķi un izpildvara - IZM - nevar un negrib aizstāvēt Latvijas krievu vēlētāju un nodokļu maksātāju intereses, mēs pieprasām izveidot atsevišķu institūciju - Latvijas Krievu skolu autonomiju," teikts valdībai sagatavotajā vēstulē.

Tās autori uzskata, ka šai Latvijas Krievu skolu autonomijai būtu jāpiešķir 27%-37% no piešķirtā IZM budžeta, kā arī jāpārņem visas IZM funkcijas, kas attiecas uz krievu skolām Latvijā, kā arī citām mazākumtautību skolām, kuras to vēlētos. Krievu skolu autonomija darbotos, pamatojoties uz speciālu Mazākumtautību izglītības likumu. Autonomijas administrācija un eksperti būtu ieceļami konkursa kārtībā, savukārt konkursa rezultāti būtu jānovērtē Pilnvaroto padomei, kuru veidotu mazākumtautību sabiedrisko organizāciju pārstāvji, kā arī politiķi, par kuriem balso mazākumtautību izcelsmes pilsoņi.

Pēc vēstules autoru domām, Krievu skolu autonomijai būtu jāizstrādā un jāīsteno mācību programmas un modeļu, kas paredz izglītības apgūšanu pārsvarā dzimtajā valodā. "Mēs uzdodam Saeimai un Ministru kabinetam izstrādāt Mazākumtautību izglītības likumu, kā arī attiecīgus aktus par nodokļu ieņēmumu, citu ieņēmumu un subsīdiju pārdali no IZM Latvijas Krievu skolu autonomijas labā," teikts vēstulē valdībai.

Tāpat ziņots, 6.oktobrī izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (V) paziņoja, ka 2020./2021.mācību gadā vispārizglītojošajās vidusskolās visus vispārizglītojošos mācību priekšmetus iecerēts mācīt tikai latviešu valodā, saglabājot mazākumtautību skolēniem iespēju dzimtajā valodā apgūt mazākumtautību valodu, literatūru un ar kultūru un vēsturi saistītus priekšmetus.

Īsi pirms tam nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) paziņoja, ka aicinās koalīcijas partijas atbalstīt valsts un pašvaldību skolu pāreju uz mācībām tikai valsts valodā. Vēlāk VL-TB/LNNK vienojās kopā ar Izglītības un zinātnes ministriju izstrādāt likuma grozījumus par pāreju uz izglītību latviešu valodā.