Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Komentējot izglītības un zinātnes ministra Kārļa Šadurska (V) ieceri pēc trim gadiem vidusskolās visus vispārizglītojošos priekšmetus mācīt tikai latviešu valodā, Valsts prezidents norādīja, ka vispirms jābūt visiem priekšnoteikumiem - gan pedagogiem, kuri būtu gatavi mācīt latviešu valodā, gan arī latviešu valodai sākotnēji jābūt ieviestai bērnudārzos. Šajā vecumā bērni, iespējams, valodas apgūst vieglāk nekā skolas vecumā, pieļauj Valsts prezidents.

"Latvijā ir tikai un vienīgi viena valsts valoda - latviešu valoda, un, ja ministrija pakāpeniski piedāvā pāriet uz latviešu valodu, tas ir solis, kā nodrošināt to, lai valstī būtu tikai un vienīgi latviešu valoda, kas ikdienā tiktu lietota saziņā starp Latvijas iedzīvotājiem," teica Vējonis.

Valsts prezidents skaidroja, ka ir jādomā, kā un ko labāk darīt, lai risinātu šo jautājumu, un Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) ir dots uzdevums sagatavot informatīvo ziņojumu, kurā tiks precīzi aprakstīts, kādā veidā šo jautājumu varētu risināt.

"Kad būs šis ziņojums, tad arī varēs sniegt vērtējumu, bet pašreizējā situācijā tā vēl ir tikai ideja, kas tiek apspriesta," piebilda Vējonis.

Jau ziņots, ka izglītības un zinātnes ministrs Šadurskis piektdien, 6.oktobrī, preses konferencē paziņoja, ka 2020./2021.mācību gadā vispārizglītojošajās vidusskolās visus vispārizglītojošos mācību priekšmetus iecerēts mācīt tikai latviešu valodā, saglabājot mazākumtautību skolēniem iespēju dzimtajā valodā apgūt mazākumtautību valodu, literatūru un ar kultūru un vēsturi saistītus priekšmetus.

Šadurskis atgādināja, ka sabiedriskai apspriešanai nodots jaunā mācību satura projekts, kur nopietna uzmanība pievērsta valsts valodas apguvei. Ministrs pauda, ka jādomā par vienotu vēstures izpratni, valstiskuma apziņu, kā arī vienotu informatīvo telpu, taču šī joma ir Kultūras ministrijas pārziņā, līdz ar to Šadurska ieskatā "valdībai jādarbojas saliedēti, lai risinātu lielos mērķus".

Patlaban Izglītības un zinātnes ministrija plāno vairākus soļus valsts sabiedrības integrācijas un valsts valodas jomā līdz 2024.gadam. Šadurskis solīja, ka ikviens rosinājums tiks izdiskutēts un izsvērts. Reformas plānots monitorēt un izvērtēt 2021.-2023.gadā.