Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Pēc iniciatīvas autoru paustā, virkne izglītības un pedagoģijas nozares pārstāvju, kā arī bērnu psihologi, neirologi, bērnu tiesību nozares pārstāvji, veselības ministre, tiesībsargs, kā arī vairākas izglītības biedrības ir paudušas argumentētu viedokli, skaidrojot, kāpēc nevajadzētu ieviest obligāto izglītību no sešu gadu vecuma, IZM turpina virzīt šīs izmaiņas, un arī pārliecinošs vairākums vecāku neatbalsta skolas gaitu uzsākšanu no sešu gadu vecuma.

Eksperti uzsver, ka šādas reformas ieviešana var rezultēties ar skolēnu sekmju pasliktināšanos, kā arī dažādiem emocionāla, psihiska un pat fiziska rakstura traucējumiem bērniem, turklāt tie var saglabāties arī pusaudžu un pieaugušā vecumā. Sešu un septiņu gadu vecumā vienam gadam var būt ļoti izšķiroša nozīme bērna attīstībā, tas vērojams arī gadījumos, kad kopā mācās gada sākumā un gada beigās dzimuši bērni.

Viena no iniciatīvas autorēm, Neatkarīgās izglītības biedrības priekšsēdētāja, Dr.paed. Zane Ozola uzskata, ka, saglabājot esošo kārtību, sabiedrības ieguvumi izpaudīsies vairākos aspektos. Kā liecina psihologu un bērnu neirologu viedoklis, uzsākot skolas gaitas no septiņu gadu vecuma, bērni ir pietiekami nobrieduši, lai tas viņiem neradītu papildus emocionālo un fizisko slodzi, attiecīgi, tas neradītu kaitējumu bērnu veselībai un psihei.

"Saskaņā ar ekonomista Džeimsa Hekmena teoriju, ja bērni ir saņēmuši atbilstošu pirmsskolas izglītību, nākotnē sabiedrība iegūst pieaugušos, kuri ir tendēti rūpēties par savu veselību, viņiem ir augstāki nodarbinātības rādītāji un augstāki ienākumi, viņi ir mazāk iesaistīti noziedzīgos nodarījumos, un mazāk ir nepieciešams sociālais atbalsts," tā Z. Ozola.

Iniciatīvas mērķis ir ar iedzīvotāju atbalstu un sadarbībā ar Saeimu saglabāt esošo kārtību, kas paredz skolas gaitu uzsākšanu no septiņu gadu vecuma, retos izņēmuma gadījumos no astoņiem gadiem vai no sešiem gadiem, ja bērns tam ir gatavs un vecāki to vēlas, tādējādi ļaujot bērniem saglabāt bērnību un normālu attīstības procesu.