Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

2016./2017. mācību gadā Latvijā bija 313 vidusskolas un 22 vakara un neklātienes skolas, savukārt skolēnu skaits šajā mācību gadā vidusskolas posmā noslīdējis līdz 34 699, kas ir par aptuveni 24 000 mazāk nekā pirms astoņiem gadiem.

Pētījumā secināts, ka Latvijas skolēnu skaits ir pietiekams, lai nokomplektētu 130 vidusskolas, un tas nozīmē izglītības pakāpes samazināšanu vismaz 183 vidusskolām.

40 vidusskolas optimizācijas rezultātā varētu nākties pārveidot par pamatskolām vai sākumskolām Rīgā, četras - Daugavpilī, pa trim - Ventspilī, Liepājā, Jūrmalā, pa divām Rēzeknē un Kuldīgā.

Turlajs skaidroja, ka ir jārēķinās ar to, ka vairākos attīstības centros skolēnu pietiek tikai vienas vidusskolas vai ģimnāzijas uzturēšanai, taču, kā to pierāda Smiltenes piemērs, optimizācijas rezultātā iespējas nodrošināt gan izglītības kvalitāti, gan algu pieaugumu skolotājiem, sacīja Turlajs.

Iespējams, vidusskolu skaits mazajām pašvaldībām, savstarpēji nespējot vienoties, būs vēl mazāks, skaidroja ekonomģeogrāfs.

Tāpat jārēķinās ar potenciālā vidusskolēnu skaita samazināšanos par labu profesionālās izglītības iestādēm saistībā ar centralizēto eksāmenu ieviešanu pamatskolās un nosakot sekmības cenzu mācību turpināšanai vidusskolā.

Turlajs norādīja, ka optimālā skolu tīkla izveidi kavē pašvaldību nespēja vienoties ar kaimiņu pašvaldībām par sadarbību izglītības jomā. Tāpat lielākās pašvaldību daļas nespēj vai nevēlas savā pārraudzībā esošā skolu tīkla efektivitātes rādītājus tuvināt Eiropas vidējiem rādītājiem.

Arī izpratnes trūkums lielā sabiedrības daļā par strukturālo reformu nepieciešamību un ieguvumiem, ko tās sniegtu ilgtermiņā, eksperta ieskatā kavē skolu tīkla sakārtošanu. Viņš piebilda, ka to ietekmē arī sabiedrības izpratnes trūkums par nodokļu ieņēmumu apjoma saistību ar bezmaksas publisko pakalpojumu pieejamību.

Būtiski skolu tīkla kārtošanu kavē arī politiķu vairīšanās no nepopulāru lēmumu pieņemšanas, sacīja Turlajs.