Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Kā aģentūrai LETA pastāstīja LU Studentu padomē, vēl aprīlī LU Senāts lēma par augstskolas budžeta pieņemšanu. Pirms sēdes LU rektors Indriķis Muižnieks bija solījis saglabāt 300 budžeta vietas, kuru zaudējums radies Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) veiktā budžeta vietu griezuma sociālajās un humanitārajās jomās dēļ. Par solījumu liecinājis arī sagatavotais rīkojuma projekts.

Šādai situācijai studenti piekrituši, jo budžeta vietu skaits netiek tieši definēts LU budžetā, bet gan fakultāšu iekšienē, kas nozīmē, ka, piemērojot veto tiesības LU budžetam, ciestu ar struktūrvienības, kuras nav iesaistītas šajā jautājumā, tādējādi kavējot LU attīstību citās sfērās. Tāpat studenti bija pārliecināti, ka līdz šim labvēlīgais Muižnieks pildīs savus solījumus.

Senāta sēdes protokolā tika iekļauts nosacījums, ka rektoram ir jāizdod minētais rīkojums līdz 15.maijam, taču vēl tagad tas nav izdarīts, turklāt, kā norādīja LUSP, rektors arī patlaban netaisās izpildīt savus solījumus, norādot, ka šim rīkojumam nevar atrast papildu finansējumu. Ja finansējums tiktu meklēts no apstiprinātā naudas daudzuma LU budžetā, tad šī gada uzņemšanā tiktu piedāvāts mazāks budžeta vietu skaits sociālajā un humanitārajā blokā, kas negatīvi ietekmētu uzņemto studentu skaitu un reflektantu iespējas iegūt budžeta vietas.

Iesaistīto fakultāšu dekāni un LU vadība LUSP pārmet reflektantu nepārstāvēšanu, tomēr, atskatoties divus gadus atpakaļ, kad studenti panāca to, ka studiju maksa līdz 2018.gadam netiek paaugstināta, daži no šiem pašiem cilvēkiem norādīja, ka studējošo pārstāvjiem pēc Augstskolu likuma nemaz nav jāpārstāv tie, kas vēl nav studenti, uzsvēra LUSP.

Tomēr problēmas sakne nav meklējama LU, pārliecināti studenti. Patlaban IZM sniedz atbalstu tikai dabaszinātņu jomās studējošajiem, tajā pašā laikā uzsverot, ka budžetu vietu skaitam ir jākalpo kā stimulam un apbalvojumam par augstskolas piedāvāto studiju kvalitāti. Kopumā valsts finansēto budžeta vietu skaits uz 2017.gadu LU ir pat pieaudzis, taču sociālo un humanitāro zinātņu jomās budžeta vietu skaits ir kārtējo reizi samazināts, uzsvēra LUSP.

"Lai arī ko domātu LU vadība, studējošie negrib, lai ciestu reflektantu iespējas iegūt budžeta vietas un saņemt augstāko izglītību, bet studenti ir pret to, ka budžeta vietas zaudē vecāko kursu studenti. Studenti negrib, lai LU kļūtu par augstskolu, kurā students varētu zaudēt savu sīvā konkurencē izcīnīto budžeta vietu tikai tāpēc, ka tas nav izdevīgi fakultāšu un LU vadībai," skaidroja studenti.

Ja LU vadība nepiedāvās risinājumu un neies uz kompromisu, tad nākamajā gadā nepamatoti budžeta vietas zaudēs aptuveni 300 studentu, brīdināja LUSP, uzsverot, ka neviens arī nevar apgalvot, ka šie studenti varēs turpināt iegūt augstāko izglītību, zinot to, ka saņemt studiju kredītu bieži vien nav nemaz tik vienkārši un daudzu jauniešu vienīgā iespēja ir tieši valsts apmaksātā studiju vieta.

LUSP savā mājaslapā raksta, ka nav pieļaujama situācija, ka studentam, rēķinoties ar noteiktu budžeta vietu skaitu kursā, tiek liegtas tiesības uz taisnīgu rotācijas kārtību un atņemta iespēja studēt par valsts finansējumu, lai tikai nodrošinātu iespējami lielāku reflektantu skaitu un uzlabotu statistikas rādītājus. Palielinot uzņemto budžeta studentu skaitu šajā rudenī, fakultātes riskē zaudēt tos studentus, kuri jau ir iesākuši studijas konkrētajā programmā, un, zaudējot budžeta vietu, nespēs tās turpināt.

Jau tagad liela daļa studējošo apvieno mācības ar darbu, lai spētu segt ar studijām saistītās izmaksas, nerunājot nemaz par ikdienas iztikas līdzekļiem, uzsvēra LUSP, piebilstot, ka ne katram ir pieejama un piemērota sarežģītā studiju kreditēšanas sistēma, kas pat nenosedz visu studiju maksu. Pat ja students nepametīs augstskolu, zaudējot savu budžeta vietu, ļoti iespējams, ka viņa primārais uzdevums vairs nebūs studēšana, bet gan izdzīvošana. LU SP nepiekrīt šādam attīstības modelim un šobrīd aktīvi darbojas, lai iestrādātu taisnīgas rotācijas principus visas universitātes līmenī.