Siguldas Institūta "Sigra" pētniece un lektore Līga Proškina atklāj, ka par Latvijas Lauksaimniecības universitātes Siguldas filiāles piedāvātajām studijām šogad ir lielāka interese nekā pērn. "Pagājušo gadu mācības sāka 10 studenti, taču šogad pirmajā uzņemšanā dokumentus iesnieguši jau astoņi, vēl aptuveni pieci ir pieteikušies un pagaidām formē dokumentus. Studentu ir vairāk, taču nav kā pirmajos gados, kad grupā bija aptuveni 50 studentu."
Siguldas filiālē notiek tikai nepilna laika studijas – "Komerczinības" un "Komercdarbība un uzņēmuma vadība", taču L. Proškina pauž, ka nepilna laika studijas esot laba alternatīva tiem, kas netiek budžeta grupās un nevar atļauties maksāt par pilna laika studijām. "Studenti ir apmierināti ar mazajām grupām, jo veidojas personīgāks kontakts ar lektoru, nav drūzmas."
Uzņemšana rit arī Mālpils Profesionālajā vidusskolā, kur skolēni var turpināt mācības gan pēc devītās, gan 12. klases. "Aktivitāti no jaunajiem skolēniem gan šogad varētu vēlēties lielāku," atzīst direktore Frančeska Ģēvele. Mālpilī skolēni var apgūt interjera dizainu, kokizstrādājumu izgatavošanu, ēdināšanas pakalpojumus un siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģiju. "Pieprasītākās programmas pašreiz ir ēdināšanas pakalpojumi un interjera dizains," norāda F. Ģēvele.
Savukārt Murjāņu Sporta ģimnāzijas direktors Ēvalds Goba teic, ka jaunie sportisti vēlas mācīties arī šogad. Aktivitāte esot lielāka nekā pērn, tomēr tā nav krasi atšķirīga. Arī šogad skolēniem tiek dota iespēja turpmāk mācīties olimpisko sporta veidu programmās: kamaniņu sportā, riteņbraukšanā, vieglatlētikā un citās.
Ē. Goba gan atklāj, ka nepiemēroto apstākļu – slikto telpu stāvokļa dēļ – šogad netiks uzņemti jauni audzēkņi handbolā. Taču nākotnes plānos ietilpstot sporta bāzē visu sakārtot un izbūvēt tā, lai turpmāk audzēkņus varētu uzņemt.
Olaines Mehānikas un tehnoloģijas koledžas direktors Juris Gerasimovs stāsta, ka koledžas profesionālajā vidusskolā mācīties gribētāju atsaucība esot lielākā nekā pērn, un tā neesot nejaušība: "Pagājušo gadu labi pastrādājām pie proforientācijas."
Uz Olaini skolēni un absolventi braucot no visas Latvijas. Šogad īpašs pārsvars esot manāms no Zemgales puses, tieši Bauskas. Dokumentus iesnieguši arī no Ventspils un Latgales. Savukārt koledžas direktora pirmais vietnieks Ivars Pēkainis stāsta, ka olainiešiem īpašu privilēģiju neesot un tāpat kā visiem jāiztur konkurss. "Lielākais konkurss ‒ divi cilvēki uz vietu bija uz biotehnoloģijas studijām." Olainē ir vienīgā mācību iestāde Latvijā, kur sagatavo biotehnologus, taču koledža un profesionālā vidusskola piedāvā daudzveidīgas studiju programmas.