"Pēc OECD mazliet spekulatīva sprieduma, 40 punkti atbilst apmēram vienam mācību gadam. Tā ir milzīga atšķirība," uzsvēris ministrs. Vai OECD un izglītības ministra pieņēmums atbilst patiesībai, skaidrojām Pierīgas vidusskolās.
Ķekavas vidusskolas direktore Sandra Pugovka:
Arī mūsu skolā šāds OECD pētījums ir noticis un aptver brīvi izvēlētus, noteiktā laika posmā dzimušus skolēnus, kas mācās no 7. līdz 9. klasei.
Pirmkārt, skolēniem, kas aizpilda anketas, ir dažāda līmeņa motivācija mācīties. Otrkārt, nav pareizi salīdzināt lauku un mikrorajonu skolas, piemēram, ar ģimnāzijām, kurām ir iespēja savus izglītojamos izvēlēties. Treškārt, mācību saturs visās skolās gan laukos, gan pilsētās ir vienāds.
Tāpēc šāds secinājums, ka lauku skolas no pilsētas skolām varētu atpalikt pat viena mācību gada robežās, nav īsti pareizs.
Mārupes vidusskolas direktors Jānis Lagzdkalns:
Ja kāds kaut ko saka, viņam acīmredzot ir savi apsvērumi. Ar to es domāju ministra K. Šadurska teikto konferencē, kurā tika spriests par pēdējo OECD pētījumu.
Mārupes vidusskolā šāda skolēnu anketēšana notikusi vairākkārt. Un tā nu ir sena patiesība, ka reizēm skolēns 1. klasē zina vairāk nekā 3. klasē, un 3. klases skolēns – vairāk nekā tas, kurš mācās 6. klasē. Tas pats attiecas uz piecpadsmitgadīgajiem, kuri aizpilda pētījuma anketas.
Savukārt, ja ministrs ir domājis par to, ka visām skolām ir jābūt tādā pašā līmenī, kā Rīgas ģimnāzijām, tad nav ņemts vērā, ka tieši lauku un Pierīgas skolas sagatavo skolēnus, kas tajās mācās. Bet te jāpiebilst – ja valstī būs tikai luksuspreču veikali, tad nevajadzētu cerēt, ka visa tauta gribēs un varēs iepirksies tikai tādos.
Tāpēc neņemos spriest par to, cik tad īsti – par gadu vai divām dienām – lauku (vai Mārupes gadījumā – piepilsētas) skolas ir "atpalikušas" no Rīgas skolām vai ģimnāzijām.
Ropažu vidusskolas direktors Pēteris Salenieks:
Mani pārāk neuztrauc secinājumi, kas tiek izdarīti pēc kārtējā OECD pētījuma. Es ikdienā vados no tā, ko paredz Izglītības likums, proti, ka skolēnam ir tiesības izvēlēties jebkuru skolu, kurā mācīties, un lepojos, ka mēs mācām tādus bērnus, kādi pie mums atnāk, neveicot nekādu atlasi.
Jārēķinās arī ar to, ka vienmēr būs tā, ka labākie skolēni no lauku skolām aizies mācīties uz ģimnāzijām. Tiem, kas paliek tepat laukos, mēs turpinām attīstīt lasīšanas un rēķināšanas prasmes un veidojam priekšstatu par dabas procesiem. Runas par kaut kādu atpalicību šajā ziņā neko nemaina.
***
Starptautisko skolēnu sasniegumu novērtēšanas programmu organizē un īsteno Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD). Programma tika izveidota pagājušā gadsimta 90. gadu beigās kā ilgtspējīgs, periodisks, starptautisks, salīdzinošs matemātikas, dabaszinātņu un lasīšanas sasniegumu pētījums piecpadsmit gadus veciem skolēniem.
Pētījumā galvenā uzmanība tiek pievērsta tam, cik lielā mērā skolēni spēj lietot savas zināšanas un prasmi, kas apgūta skolā, sastopoties ar tādām situācijām un problēmām, kam šīs zināšanas un prasme būtu atbilstošas.
Datu savākšana notiek ik pa trim gadiem. Katrā pētījuma ciklā viena no trim saturiskajām jomām (matemātika, dabaszinātnes, lasīšana) ir noteicošā. 2015. gadā noteicošā joma bija dabaszinātnes.