Kā "Rīgas un Apriņķa Avīze", veidojot publikāciju par skolotāju algām, uzzināja Pierīgas Izglītības, kultūras un sporta pārvaldē, samazinot valsts finansējumu Mālpils internātpamatskolai, skolotāju algas tur kritušās par 22%, bet finansējums skolai, salīdzinot ar gada sākumu, par 32%.
Palikusi vecā internātskolu sistēma
"Mēs bez žēlastības ravēsim ārā visas nezāles – visus šķēršļus, kas traucē noteikto mērķu sasniegšanu, neatkarīgi no tā, kāda būs sabiedrības reakcija uz mūsu aktivitātēm," – apmēram pirms mēneša intervijā analītiskajam un praktiskajam e-žurnālam izglītības profesionāļiem "Skolas Vārds" sacīja izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis.
"Skolas Vārds" raksta, ka viena no ministra nosauktajām nezālēm ir internātskolas: "Minēšu piemēru. Paskatīsimies, kādas šodien ir internātskolas. Daudzas no tām atgādina par laiku pagājušā gadsimta Eiropā pēc Otrā pasaules kara: milzum daudz bērnu, kas palikuši bez vecākiem un ir institucionālā aprūpē. Mēs esam šo sistēmu un kārtību saglabājuši līdz šai baltai dienai neskartā veidā."
Mālpils internātskola nav dibināta uzreiz pēc kara
A. Lielmežs: Esošo sagraut ir viegli, bet, kad dzirdu, ka tiks veidotas struktūras, kas rūpēsies, lai problemātiskie bērni ietu skolā, kas atrodas tuvāk viņu dzīvesvietai, un iztērēs aptuveni 40 miljonus Eiropas fondu naudas, tad gribas jautāt: kāpēc viņi tur jau negāja un tagad neiet?
Ministra teiktais Mālpili nav atstājis vienaldzīgu. Kā stāsta Mālpils novada pašvaldības vadītājs Aleksandrs Lielmežs, internātpamatskola Mālpilī nav dibināta pēc Otrā pasaules kara, bet gan 1996. gadā. Dibinot toreizējās Rīgas rajona padomes pakļautības izglītības iestādi, bija paredzēts, ka šeit izglītību iegūs reģiona bērni, kuri dažādu iemeslu dēļ nespēj iedzīvoties parastā vispārizglītojošā skolā – dzīvo maznodrošinātās vai nelabvēlīgās ģimenēs, klaiņo, nonāk situācijās, kad tiek pārkāpts likums.
Pēc administratīvi teritoriālās reformas 2009. gadā skola nonāca pašvaldības pārziņā, un novads kā līdzfinansētājs arī no sava budžeta ieguldīja līdzekļus tās labiekārtošanā un uzturēšanā. Pašlaik te mācās 114 bērni no 20 Latvijas pašvaldībām. Skolā strādā 32 pedagogi un 26 apkalpojošā personāla darbinieki.
"Tad valdība pateica, ka līdzšinējā internātskolu finansēšanas politika tiek mainīta, tāpēc tiks segtas tikai pedagoģiskā personāla izmaksas, bet ar skolas uzturēšanu un apkalpojošā personāla algām jātiek galā pašvaldībai pašai, vienojoties ar citām pašvaldībām uz savstarpējo norēķinu pamata. Tātad tiek uzskatīts, ka šādas reģionālas skolas pastāvēšana vairs nav valsts atbildība.
Kā reaģēs visas tās pašvaldības, kuru bērni mācās Mālpils internātskolā, nav skaidrs. Zināms tas, ka Pierīgas pašvaldības neatteiks palīdzību finansēt bērnus, kuri mācās mūsu internātpamatskolā, bet tā ir tikai labā griba kaut ko darīt valsts vietā, lai apstākļi bērniem nepasliktinātos," teic A. Lielmežs.
"Mēs esam kā Māte Terēze"
F. Ģēvele: Katru bērnu skolā pieņemam tādu, kāds viņš ir, bet, lai atrastu bērnā pozitīvo stīgu, nepieciešams laiks un pacietība.
Mālpils internātpamatskolas direktore Frančeska Ģēvele piemin tiesībsarga Jura Jansona teikto, ka Latvijā nabadzības riskam un sociālajai atstumtībai pakļauti 31% valsts iedzīvotāju.
"Katrs bērns skolā nonāk ar savu sāpi, neuzticību gan skolotājiem, gan saviem vecākiem un stipru mazvērtības kompleksu nomākts. Daudzi no viņiem ir klaiņojuši, izdarījuši likumpārkāpumus, nav spējuši iejusties parastajās skolās. Ja vecākiem nav bijis naudas komunālajiem maksājumiem, nav pamata cerēt, ka tās pietiktu bērnu skolas burtnīcām un pusdienām. Un, ja māja nav vide, kur bērns varētu iemācīties kaut ko labu, klasesbiedri skolā tādu nepieņem... Kur tad lai viņš iet? Tāpēc, ja dzirdam sakām, ka šie bērni ir "nezāles", kas, kā var noprast, "jāizravē" kopā ar internātskolām, tad runa ir tikai par klaju cinismu," uzsver F. Ģēvele.
"Izglītības un zinātnes ministrija jau ir aizrādījusi, ka šādu internātpamatskolu pedagogi nav Māte Terēze. Es gribu sacīt, ka esam gan, jo skolotāji šeit nežēlo nedz brīvo laiku, nedz enerģiju atdot savu sirds mīlestību bērniem. Turklāt mūsu skolai labi ir ne tikai audzināšanas, bet arī izglītības kvalitātes rādītāji.
Gan sociālie dienesti, gan ministrija zina skaitļus, cik daudz bērnu nav pabeiguši 9. klasi, cik meitenēm vēl pirms skolas beigšanas iestājusies grūtniecība, cik bērnu klaiņo un neiet uz skolu. Meklēsim problēmas tur, kur tās tiešām ir, nevis "nezāļu ravēšanā", jo tādas skolas kā mūsējā ir atbalsts bērniem, kuri jau agrā bērnībā apguvuši pieauguša cilvēka cienīgas prasmes izdzīvot vidē, kurā viņi netiek pieņemti, – nedz skolā, nedz mājās," teic direktore.
Ministram nav bijis laika atbraukt uz Mālpili
Bērni te mācās uzticēties sev un citiem un kļūt par labiem cilvēkiem. Vēl pagaidām.
Mālpils novada domes priekšsēdētājs A. Lielmežs stāsta, ka laikā, kad finansējuma problēmas, pārejot no reģionālās uz pašvaldību pakļautību, radās Mālpils profesionālajai vidusskolai, Mālpili apmeklēja tā laika izglītības ministri. "Tagad esam aicinājuši iepazīties ar situāciju uz vietas arī Kārli Šadurski, bet ministrs nav atbildējis ne uz vienu mūsu vēstuli," saka domes priekšsēdētājs.
Kamēr Mālpils internātpamatskola pastāv, tās audzēkņi jau 7. klasē sāk apgūt pavāra palīga profesionālās iemaņas un, beidzot 9. klasi, šīs prasmes var turpināt attīstīt profesionālajā izglītībā. "No šāda viedokļa skatoties, viņi dzīvei ir sagatavoti labāk nekā parastas vispārizglītojošās izglītības iestādes audzēkņi," skaidro F. Ģēvele, piebilstot, ka arī tāpēc ministra nostāja nav saprotama.
"Protams, mēs runājam par kompetenču izglītību, taču skolēniem vispirms ir vajadzīgas pamatzināšanas visos mācību priekšmetos un pamatprasmes rīkoties ar šīm zināšanām, tikai tad varam runāt par kompetencēm, nevis otrādi, jo kam tad ir vajadzīgi visos jautājumos kompetenti cilvēki bez pamatzināšanām un prasmēm kaut vienā jomā," viņa piebilst.
"Mēs cenšamies, lai katrs mūsu skolēns te justos gaidīts, lai katrs spētu attīstīt savus talantus interešu izglītības pulciņos. Taču realitāte ir tāda, ka šogad no 32 pedagogiem algas robežās no 15 līdz 373 eiro ir samazinājušās 22 pedagogiem. Mainot Ministru kabineta noteikumus, skolā ar minimālo atalgojumu kopā var būt 1,3 likmes. Pērn uz 16 bērniem bija divi internāta skolotāji, tagad uz 14 bērniem ir viens, kuram darba slodze ir 40 stundu nedēļā. Te nav ņemts vērā, ka ir nepieciešams laiks, lai organizētu audzināšanas procesu, sniegtu individuālu atbalstu, veiktu skolēnu izpēti, sadarbotos ar skolēnu vecākiem. Kurā ģimenē mamma viena pati varētu nodrošināt 14 viena vecuma bērnu vajadzības?" vaicā direktore.
Internātskolas vienā sistēmā ar citām skolām
Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) "Rīgas un Apriņķa Avīzei" skaidro, ka situācija ar finansējumu pašvaldību internātskolām nav viennozīmīga un nevar apgalvot, ka visām internātskolām finansējums ir samazināts.
"Šobrīd mēs runājam par sistēmas sakārtošanu, lai arī internātskolu finansēšana notiktu pēc skaidri saprotamiem principiem un pārskatāmi. Līdz šim internātskolas savas tarifikācijas (likmju skaitu) ministrijā iesniedza papīra formātā, tādēļ ministrijai nebija iespēju kontrolēt un pārbaudīt sniegtās informācijas atbilstību reālajai situācijai. Uzsākot jaunā pedagogu atalgojuma modeļa ieviešanu, pašvaldību internātskolas nepieciešamos datus, tāpat kā visas pārējās vispārizglītojošās skolas, ievada Valsts izglītības informācijas sistēmā, un likmju skaitu ministrija aprēķina un finansējumu piešķir pēc vienādiem principiem," skaidro IZM Komunikācijas un dokumentu pārvaldības nodaļas vecākā konsultante Inta Bērziņa.
Viņa arī teic, ka uzturēšanas izdevumi internātskolām ir palikuši iepriekšējā apjomā. Tie ir samazinājušies tajās skolās, kur samazinājies bērnu skaits, jo uzturēšanas izdevumi tiek aprēķināti uz bērnu skaitu. Tā tas noticis arī Mālpils internātpamatskolā, kurā attiecībā pret 1. janvāri šajā mācību gadā audzēkņu skaits, par kuriem tiek piešķirts valsts finansējums, samazinājies par 45 jeb vienu trešdaļu.
Jautāta par komunikāciju ar Mālpils novada pašvaldību un internātpamatskolu, I. Bērziņa teic: "Ministrs ļoti bieži dodas reģionālajās vizītēs, bet, protams, nav iespējams apmeklēt visus novadus un visas izglītības iestādes, kuras izsaka vēlēšanos tikties ar ministru. Taču ministrijas darbinieki vienmēr ir atvērti sarunām, uzklausa un izskaidro visus neskaidros jautājumus, protams, atbild arī uz rakstiski saņemtajām vēstulēm. Tā, pirms jaunā pedagogu darba samaksas modeļa stāšanās spēkā, 2016. gada 12. jūlijā nosūtītajā vēstulē ministrija Mālpils novada domei un Mālpils internātpamatskolai ir skaidrojusi situāciju ar internātpamatskolas finansēšanas kārtību, savukārt 16. jūlija vēstulē skaidrotas plānotās izmaiņas pedagogu darba samaksā."
Ministrijas pārstāve arī piebilst, ka ministra it kā teiktais e-žurnālam "Skolas Vārds" ticis interpretēts un vārds "nezāles" izrauts no konteksta, kas nozīmē, ka ministrs internātskolas nav nosaucis par nezālēm.
