Protams, saņēmuši jauno algu, skolotāji neizgāja ielās, jo lielākajā daļā pašvaldību tās ar mērķdotācijām tika noturētas apmēram tādā pašā līmenī kā pērn.
Skolotāja algu ietekmē neskaitāmi faktori
Iespaidos par nupat saņemto algu skolotāji ar žurnālistiem nedalās tik labprātīgi cik gribētos, jo ir daudz un dažādu nosacījumu, kas tās ietekmē. Vispirms jau tas ir skolas lielums. Pierīgā ir patiešām lielas skolas, piemēram, Ādažos un Babītē, kur mācās vairāk nekā 1000 skolēnu un skolotāju un izglītojamo proporcija ir 1:16. Salaspilī, kur ir divas vidusskolas ar apmēram 800 skolēnu katrā, proporcija ir 1:14, bet Ropažu vidusskolā ar salīdzinoši nelielu skolēnu skaitu – 1:11,5. Tāpēc jaunajā atalgojuma modelī priekšrocības vismaz teorētiski būtu jābauda, piemēram, ropažniekiem, jo reforma paredzēja, ka mazāko skolu pedagogu algas izlīdzināsies ar tiem, kas strādā lielajās skolās.
Protams, aprēķinot pedagoga algu, tiek ņemts vērā arī katra skolotāja noslogojums, kvalifikācija, darbs ārpusstundu pulciņos, tas, vai pedagogs audzina klasi, un vēl daudzas citas lietas. Sava veida paradokss rodas tāpēc, ka skolotājs, "lai nepārstrādātos", vienā skolā nevar strādāt vairāk par 40 stundām, bet to var darīt citā skolā, gan ar skarbāk piemērotu nodokļu likmi.
Jācer, ka nebūs citu "neparedzētu gadījumu"
Kā jau rakstījām, lai šajā mācību gadā saglabātu pedagogiem iepriekšējo atalgojuma līmeni, esošo tarifa likmi un kā līdz šim apmaksātu papildu pienākumus, piemēram, pagarinātās grupas, klases audzināšanu, un atbalsta personālu, Ķekavas novada pašvaldība izglītības iestādēm piešķīrusi papildu finansējumu 70 000 eiro. Ja šāda papildu finansējuma nebūtu, Ķekavas novada skolotāji saskaņā ar jauno atalgojuma modeli saņemtu par 80–100 eiro mazāku atalgojumu.
Šie 70 000 tika paņemti no 2016. gada budžeta līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. Tāpēc pozitīvā ziņa, ka tā netika atņemta kādam projektam vai konkrētai iecerei. Tomēr tā patukšoja neparedzēto izdevumu sadaļu, kas domāta dabas katastrofu un citu neparedzētu gadījumu seku novēršanai. Tagad jācer, ka tādu vajadzību nebūs. Nākamgad Ķekavas novadam šī pedagogu atalgojuma modeļa ieviešana papildus prasīs vairāk nekā 200 000 eiro. Tad gan paliks nerealizēti kādi iecerētie projekti citās jomās.
Arī Babītes novada pašvaldība bija spiesta piemaksāt Babītes vidusskolai 21 520 eiro no budžeta izdevumu sadaļas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem", lai nesamazinātos pedagogu atalgojums.
Carnikavā četrciparu algas zaudēs tikai daži skolotāji
Jau rakstījām, ka Carnikavas pamatskolā atalgojums ir samazinājies tikai dažiem skolotājiem, kuriem alga vairs nebūs četrciparu skaitlis. Var noprast, ka alga aprēķināta par pārsimt eiro mazāka, lai gan, kā sacīja skolas direktors Sergejs Čevers, saglabāt konkurētspējīgu algu līmeni 800 eiro apmērā, pateicoties pašvaldības atbalstam, ir izdevies.
Kā skaidro pašvaldībā, Carnikavas novada pašvaldība vismaz jau pēdējos septiņus gadus dotē pedagogu atalgojumu, un pēdējos gadus tie ir bijuši 40 eiro par slodzi (21 stunda). Tāpēc arī šā gada budžetā tam finansējums bija paredzēts.
Saskaņā ar jauno pedagogu atalgojuma modeli viena pedagoga slodze ir 30 stundas, attiecīgi pašvaldība par slodzi tagad skolotājam piemaksā 57,30 eiro, savukārt valsts maksā 760 eiro, attiecīgi kopā pedagogs par vienu slodzi saņem 817,30 eiro. Kopumā finansējums Carnikavas pamatskolai no pašvaldības budžeta 2016. gadā ir 64 275 eiro.
Saulkrastos situācija neviennozīmīga
Arī Saulkrastu novada pedagogiem atalgojuma pieauguma nav. Vidusskolās pedagogu atalgojums saglabājies aptuveni iepriekšējā mācību gada līmenī, bet dažus Zvejniekciema vidusskolas pedagogus skāris atalgojuma samazinājums, jo šogad Zvejniekciema vidusskolā netika atvērta 10. klase, līdz ar to samazinājās atsevišķu pedagogu noslodze.
Skumjāka situācija ir pirmsskolas izglītības iestādē "Rūķītis" – pedagogi par to pašu vai nedaudz mazāku atlīdzību ir spiesti strādāt vairāk, lai gan viņu algas pārsniedz Ministru kabineta noteiktos 520 eiro, tikai palielinājies stundu skaits uz 40 stundām. Saulkrastu novada dome dotācijas pedagogu algām šajā gadā nav piešķīrusi.
Kā skaidroja novada domes priekšsēdētājs Ervīns Grāvītis, novada dome arī agrāk nav pārlieku dotējusi izglītības iestādes. Turklāt situācija ar skolotāju algām nav tik viennozīmīga, jo dažiem skolotājiem algu pieaugums tomēr būs, lai arī daži paliks zaudētājos. Turklāt nesamazināsies skolotāju slodzes, bet gan kontaktstundu skaits.
Salaspilī bez domes atbalsta mīnus 180
Vēl "Rīgas un Apriņķa Avīze" sazinājās ar Salaspils domes priekšsēdētāju Raimondu Čudaru, kurš sacīja, ka, no vienas puses, skolotāju algu jautājuma risināšana novadā ir vienkāršāka, jo Salaspilī ir divas vidusskolas, no kurām katrā mācās apmēram 800 bērnu. Taču, tāpat kā visa Pierīga, arī Salaspils skolas palikušas zaudētājos, jo skolotāju un skolēnu proporcija 1:14 jau sākotnēji algu pielikumu nesolīja.
Neko šajā gadījumā nemaina arī nosacījums, ka, piemēram, Salaspils 1. vidusskolā šogad vajadzēja atvērt trīs 1. klases. Ja dome ik mēnesi šo skolu jau vairākus gadus nedotētu ar 2000 eiro, vidēji skolotāju algas samazinātos par 180 eiro mēnesī. Lai kaut cik uzlabotu situāciju un noturētu skolotājus skolā, tiek domāts par to, kā nākotnē ar finanšu instrumentiem motivēt viņus strādāt radošāk.
Ropažu novadā skolotāju algas augušas uz pašvaldības rēķina
Lai gan situācija katrā novada izglītības iestādē ir nedaudz atšķirīga, tomēr kopumā var teikt, ka algu reformas rezultātā Ropažu novada pedagogi ir ieguvēji.
Ropažu vidusskolā pedagogi, strādājot 30 stundas mēnesī, par vienu likmi septembra algā saņēma par 66 eiro vairāk nekā iepriekš (strādājot 21 kontaktstundu par likmi), savukārt Zaķumuižas pamatskolā pedagogu algu palielinājums ir 30 eiro par vienu likmi.
Skolotāji ir apmierināti. Zaudētāju nav, kā arī nav bijusi nepieciešamība kādu pedagogu atlaist, lai pedagogu algas reformas rezultātā izlīdzinātu vai palielinātu finansējumu pārējiem.
Kā precizēja Ropažu nova domes deputāts Antons Cibuļskis, lai gan skolēnu skaits novadā – gan Ropažu vidusskolā, gan Zaķumuižas pamatskolā – ir audzis vidēji par 20 skolēniem katrā un pedagogu un skolēnu proporcija ir 1:11,5, tomēr bez domes dotējuma skolotāju algas līdzšinējā līmenī nebūtu saglabājušās. Vidusskolā piemaksas skolotāju un atbalsta personāla algām ir apmēram 5000 eiro mēnesī, Zaķumuižā – 4200 eiro mēnesī. Pretējā gadījumā algas samazinātos, bet, kā uzsvēra A. Cibuļskis, novads dara visu, lai skolotāju algas saglabātos aptuveni 800 eiro mēnesī, bet labākajiem pedagogiem – aptuveni 900 eiro. Uz domes pleciem ir arī sociālo pedagogu un psihologu algas.
Kā "Rīgas un Apriņķa Avīze" uzzināja Pierīgas Izglītības, kultūras un sporta pārvaldē, pašlaik Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrībā tiek apkopoti skaitļi gan par skolotāju algām, gan dotācijām, kuras Pierīgas izglītības iestādes saņem no pašvaldībām, un jau drīzumā kopaina varētu būt skaidra.