Viena no pirmajām Pierīgā ekoskolu programmu savās mājās sāka īstenot Zvejniekciema vidusskola, pie kuras jau ceturto gadu plīvo Zaļais karogs.
Pērn ekoskolu programmā iesaistījās arī vidusskolas Ādažos, Baldonē un Mālpilī, Berģu Mūzikas un mākslas skola, Carnikavas pamatskola un pirmskolas izglītības iestādes Babītē, Mārupē un Salaspilī, kuras šogad saņēma ekoskolas sertifikātu.
Zaļi rīkoties mācāmies no pirmajām klasēm
Viens no ieguvumiem, iesaistoties Ekoskolas programmā, ir iespēja saprast dabu un izturēties pret to saudzīgi, arī zināt, kam kalpo “Mamma daba” projekta laikā tapušie putnu būri. Attēlā Zvejniekciema vidusskolas skolotāja Valda Krasovska kopā ar klasi Zaļajā stundā.
Septembrī Saulkrastu novada Zvejniekciema vidusskolas Ekopadomes pārstāvji kopā ar savu skolotāju Svetlanu Grubi – vides pulciņa vadītāju – devās uz Nacionālo bibliotēku Rīgā, lai jau ceturto reizi saņemtu atzinību – ekoskolu Zaļo karogu. Tā ir balva par videi draudzīgu rīcību, iesaistoties gan dažādos vides projektos, gan piedaloties konkursos, šķirojot atkritumus, vācot makulatūru un plastmasas pudeles, gan palīdzot ielaist Saulkrastu upēs zivis vai, piemēram, darbojoties kā jaunajiem vides reportieriem.
Kā portālam "Apriņķis.lv" stāsta Zvejniekciema vidusskolas sākumskolas skolotāja Jolanta Liniņa, interese par vidi jaunāko klašu skolēniem tiek radīta jau mājturības un tehnoloģijas stundās. Tieši jaunāko klašu skolēni ir atsaucīgi, kad skola piedalās Ziemeļvidzemes atkritumu apsaimniekošanas organizācijas (ZAAO) rīkotajos konkursos otrreizējai pārstrādei derīgo materiālu vākšanā. Piemēram, pērn tika savākti 625 kilogrami PET pudeļu, bet tagadējā 3. klase savāca 288 kilogramus – gandrīz pusi no kopējā daudzuma. Bērni šajā procesā iesaista savus vecākus, kaimiņus, radus un draugus. Skolā akcija notiek no oktobra līdz martam, bet pudeles, gaidot konkursu, tiek krātas arī vasarā.
Zvejniekciema vidusskolas skolotāja Jolanta Liniņa teic, ka mācīties domāt zaļi skolēni sāk jau jaunākajās klasēs mājturības un tehnoloģiju stundās, piemēram, dodot otro mūžu materiāliem, ko citkārt izmetam atkritumos. Izrādās, ka arī no PET pudeles, pudeļu korķiem, reklāmu bukletiem un izlietotiem kokteiļu salmiņiem var izgatavot ziedu vāzīti ar ziediem.
Pērn skolēni savāca arī desmit tonnas makulatūras, un uzvarētāji, kuru kontā bija trīs tonnas un 62 kilogrami, nopelnīja braucienu uz atpūtas parku Lucavsalā Rīgā.
Savukārt skolotāja Valda Tinkusa atgādina, ka skola ik gadu izvēlas vienu ekotēmu. "Šogad tā ir "Transports". Pētām, kā izmantojam dažādus pārvietošanās līdzekļus. Jau mācību gada sākumā veicām aptauju, lai noskaidrotu, cik ekonomiski un ekoloģiski pārvietojamies. Piemēram, vai skolēnus uz skolu ar mašīnu ved vecāki, vai mašīnā ir viens bērns vai vairāki, vai tiek vesti arī kaimiņu bērni, bet varbūt skolēni uz skolu brauc ar velosipēdu, kas noteikti ir atbalstāmi."
Iegūst vide un mēs paši
Annija Dzērve šogad beigs vidusskolu. Viņa jau otro gadu ir Zvejniekciema skolas Ekopadomes priekšsēdētāja. "Par vides jautājumiem sāku interesēties jau 3. klasē, kad pirmo reizi apmeklēju vides pulciņu pie skolotājas Grubes. Pēc trīs gadus ilgas aktīvas darbošanās ieguvām ekoskolas statusu, bet vēl pēc trim – ekoskolas Zaļo karogu. Man ir prieks, ka piepildījās mana vēlēšanās un šogad Zvejniekciema vidusskolā notika ekoskolu vasaras forums," teic Annija. Vēl viņa uzsver, ka vides spēļu konkursi, eksperimenti vides pulciņā, piedalīšanās projektos un ekoforumos devuši papildu zināšanas visos mācību priekšmetos.
Runājot par praktiskajiem ieguvumiem, kopš skola pievērš uzmanību ekoloģiskajai audzināšanai, J. Liniņa bilst, ka skolas apkārtne pa šiem gadiem noteikti ir kļuvusi tīrāka. "Tik zaļi, kā skolēni pauž aptaujās, ikdienā rīkoties viņiem reizēm nesanāk, bet piemēslot skolas apkārtni nevienam roka neceļas, un iemaņas šķirot atkritumus nostiprinās arī skolēnu ģimenēs. Protams, vienā dienā pasaule citāda netaps, bet labi paradumi, kas tiek nostiprināti jau no sākumskolas laikiem, noteikti nesīs augļus."
Savukārt V. Tinkusa atzīst, ka darbošanās vides pulciņā un ekoskolu programmās ne vienmēr ir pamatā izvēlei iet studēt dabaszinātnes, bet viens otrs aktīvāks vides pulciņa dalībnieks, kurš skolas laikā rakstījis, fotografējis un veidojis videofilmiņas par vides problēmām, tagad apgūst, piemēram, komunikāciju zinātnes. Saprotami runāt par vides problēmām – tas arī ir ieguvums visai sabiedrībai.
Pie Zvejniekciema vidusskolas jau ceturto gadu plīvo ekoskolu Zaļais karogs
Viss sākas ar pirmo soli
Carnikavas pamatskola ekoskolu kustībā iekļāvās pirms gada. Šoruden skolai tika pasniegts ekoskolas sertifikāts.
"Sertifikāts nāca kā liels pārsteigums. Ir liels prieks par to, ka mūsu padarītais darbs ir novērtēts. Lai gan skaidrs, ka tas prasīs lielu darbu, mūsu mērķis ir iegūt Zaļo karogu," teic bioloģijas un ķīmijas skolotāja Zaiga Kudiņa.
Pirmā, kas Carnikavas pamatskolai rosinājusi kļūt par ekoskolu, bijusi novada domes deputāte Arta Deniņa. Viņas ideju atbalstīja skolas direktors Sergejs Čevers. Sākumā izveidota Ekoskolas padome, kurā darbojas gan skolēni, sākot no 5. klases, gan viņu vecāki un pedagogi, gan domes pārstāvji.
"Sanācām kopā un izspriedām, kura no vides tēmām mums būtu aktuālākā. Tā bija "Atkritumi un to šķirošana"," skaidro sākumskolas skolotāja Ieva Kudiņa.
Vispirms tika noskaidrots, ka vairāk nekā puse no visiem atkritumiem skolā ir papīrs. Tad sekoja konkurss, kura laikā katra klase izgatavoja īpašu urnu, kur izmest papīrus. Sākumā skolēni cits citu uzmanīja, lai kādam nepaslīdētu roka un papīram domātajā urnā nenonāktu, piemēram, PET pudeles, bet tagad vairs tā nenotiek. Kad vecās burtnīcas, klades un piezīmju lapiņu papīrs ir uzkrāts pietiekamā daudzumā, makulatūra tiek nodota pārstrādāšanai uzņēmumam "Līgatnes papīrs".
Carnikavas pamatskolā zaļā darbošanās sākās ar konkursu, kurā katra klase izgatavoja speciālu urnu izmantotajam papīram. Tad jau sekoja arī ekoskolas sertifikāta iegūšana. No kreisās: Edvards Jeliņevskis, skolotāja Ieva Kudiņa, Artūrs Bogdanovičs, Endija Klaucāne un skolotāja Zaiga Muceniece.
Artūrs Bogdanovičs, kurš mācās 9. klasē, uzskata, ka skolēnu iesaistīšana skolas Ekopadomē ir ļoti vērtīga, jo skolēni taču labāk saprot savus vienaudžus un var iekustināt viņus darīt lietas, par kurām daudzi iepriekš nebija pat iedomājušies, piemēram, to pašu papīru atšķirošanu no pārējiem atkritumiem. "Turklāt skolā iegūtie paradumi pamazām ieviešas arī mājās – jau pusgadu, kopš skolā sākām domāt par atkritumu šķirošanu, kopā ar vecākiem to sākām darīt arī mājās," viņš piebilst.
Šajā mācību gadā Carnikavas skolas ekotēma ir "Ūdens". "Rūpīgāk pasekosim līdzi tam, cik daudz ūdens izmantojam mājsaimniecībās un cik lietderīgi vai nelietderīgi tas tiek tērēts. Aiziesim paskatīties, kā darbojas Carnikavas ūdens attīrīšanas iekārtas un kas notiek Gaujas krastos un piejūras kāpu zonā.
Protams, nedz skola, nedz cilvēku paradumi nemainās vienā dienā. Un ne jau savāktie makulatūras kilogrami kaut būtisku izšķir, bet gan mūsu attieksme pret to, ko mēs darām vides labā un vai mēs vispār kaut ko darām," uzsver skolotāja Zaiga Muceniece.
Vides izglītības fonda Ekoskolas programmas vadītājs Daniels Trukšāns:
"Ekoskolu sertifikāts un Zaļais karogs pakāpeniski kļūst par apliecinājumu vecākiem, ka skola ir sabiedriski aktīva un dod skolēniem ne tikai pamata zināšanas, bet caur vides izglītību ļauj apgūt tādas prasmes kā darba plānošana un izvērtēšana, attīsta kritisko domāšanu un pilsonisko aktivitāti.
Pieredze liecina, ka sākotnēji skolas ekoprogrammas uztver kā papildu pienākumus. Darbojoties ilgāk, ekoskolu modelis kļūst par ikdienas pamatu, gan gatavojot mācību stundas, gan plānojot skolas attīstību un izvērtējot sasniegumus. Vides izglītība un aizsardzība no atsevišķām aktivitātēm kļūst par skolas ikdienu. Savukārt darbošanās skolas Ekopadomē jauniešiem dod daudz vairāk nekā skolēnu domēs un bieži vien viņi kļūst par pārmaiņu nesējiem skolā un vietējā sabiedrībā. Tiesa, reizēm nākas motivēt pieaugušos vairāk uzticēties jauniešiem, dodot iespēju viņiem praktiski izpausties.
Tā kā vides problēmas kļūst aizvien aktuālākas, ekoskolu programmas loma tikai pieaugs, jo ir nepieciešama kvalitatīva vides izglītība, kā arī gudri un atbildīgi jaunieši, kuri spēs šīs problēmas atrisināt. Tāpēc ekoskolu programma noteikti augs gan kvantitatīvi, gan kvalitatīvi, panākot izmaiņas ne tikai izglītības iestādēs, bet arī vietējā kopienā."
