Mārupiete Ineta ir skolotāja, un viņas piecus gadus vecais dēls Bruno privāto pirmsskolas izglītības iestādi Rīgā apmeklē jau gadu. Pašlaik viņai par dārziņu, ieskaitot visas ēdināšanas izmaksas, ik mēnesi ir jāmaksā 106 eiro. Bet no šā gada jūnija tādēļ, ka valsts līdzfinansējuma bērnam privātajā dārziņā vairs nebūs un turpmāk būs jāiztiek tikai ar pašvaldības piešķirto dotāciju, skolotājas izdevumi par bērna pirmsskolas izglītību, lai gan nedaudz, bet tomēr pieaugs.
"Paldies Dievam, sadārdzinājums nebūs tik liels, lai mani izputinātu. Tā kā Mārupes novada pašvaldība privāto dārziņu apmeklējumam dos 206,85 eiro līdzfinansējumu, sanāks, ka man no šā gada jūnija par Bruno dārziņu tagadējo 106 eiro vietā būs jāmaksā 124 eiro," stāsta Ineta, kura priecājas, ka pašvaldība ir rausi iespēju līdzfinansējumu privātajiem bērnudārziem palielināt.
Tomēr Ineta gan neslēpj, ka arī tie vairāk nekā 100 eiro, kurus viņa katru mēnesi samaksā par bērnudārzu, ir gana liela nauda.
"Mans bērns privāto bērnudārzu apmeklē piespiedu kārtā, jo vietas pašvaldības dārziņā nav. Godīgi sakot, ja Bruno apmeklētu pašvaldības dārziņu, mani izdevumi par bērna pirmsskolas izglītību būtu uz pusi mazāki. Taču – ko nu tur daudz filozofēt par to, kā būtu, ja būtu. Esmu jau samierinājusies, ka man par bērnudārzu ir jāmaksā vairāk nekā citiem vecākiem. Labi, ka man ir tikai viens bērns pirmsskolas vecumā, nevis divi. Ja vairāk nekā 100 eiro man vajadzētu maksāt par diviem bērniem, tad gan es nezinātu, ko iesākt," spriež Ineta.
Jāatzīst, ka ne tikai Bruno māmiņa, bet arī citi vecāki ar to, ka drīz vien par privāto bērnudārzu būs jāmaksā vairāk, esot samierinājušies. Vismaz tā portālam "Apriņķis.lv" apgalvoja vairāki Pierīgas privāto izglītības iestāžu vadītāji.
Piemēram, Siguldas privātās pirmsskolas izglītības iestādes "Pumpurdārzs" vadītāja Ilze Vētra atklāja, ka neviens no mazajiem ķipariem "Pumpurdārzu" nepametīšot tādēļ, ka vecākiem par to būs jāmaksā vairāk.
"Pagaidām neviens nav izteicis vēlēšanos iet prom no mūsu bērnudārza uz pašvaldības vai kādu citu dārziņu. Cik esmu runājusi ar vecākiem, viņi gatavojas palikt mūsu bērnudārzā arī nākamajā gadā. Viņi rēķinās ar to, ka bērnudārza rēķini būs par 75 vai 85 eiro lielāki nekā šobrīd," saka I. Vētra.
Arī Baložu privātās pirmsskolas izglītības iestādes "Raibā pupa" vadītāja Dace Dzerkale-Ruskule prognozēja, ka daudzi vecāki, pieaugot izdevumiem par privātās pirmsskolas izglītības iestādes apmeklējumu, visticamāk, turpinās sūtīt bērnu privātajā dārziņā, jo kopš rudens jau samierinājušies ar faktu, ka būs jāmaksā vairāk. Tomēr noteikti būšot arī kāds, kuram tas liks meklēt kādu alternatīvu risinājumu.
"Ja ģimenē ir vairāki bērni, kas apmeklē privāto dārziņu, tad tie simt eiro, kas tagad nāks klāt par katru bērnu, būs būtiski izdevumi ģimenes budžetā. Tāpat būs vecāki, kas nevarēs samaksāt arī par vienu bērnu. Piemēram, māmiņa, kura saņem minimālo algu, domās, vai maz vērts strādāt, ja lielākā daļa algas aiziet, lai samaksātu par privāto bērnudārzu," stāsta privātās pirmsskolas izglītības vadītāja.
Bažīga par to, ka no jūnija Ķekavas novada vecākiem par privāto dārziņu sniegtajiem pakalpojumiem nāksies maksāt ne vairs 52 eiro plus ēdināšanas izmaksas kā līdz šim, bet gan 110,67 eiro plus ēdināšanas izmaksas, ir Titurgas privātā bērnudārza "Zelta rasa" vadītāja Elita Bukovska. Viņa uzskata, ka Ķekavas pašvaldības līdzfinansējums 169 eiro privāto pirmsskolas izglītības iestāžu pakalpojumu apmaksai ir pārāk mazs, un bērnudārza direktore ir satraukta, vai vecāki spēs lielākus bērnudārza rēķinus samaksāt.
"Vecākiem būs vai nu grūtības, vai viņi vienkārši nespēs samaksāt par privātās pirmsskolas izglītības iestādes pakalpojumiem," lakoniska ir E. Bukovska, piebilstot, ka jau rudenī, kad informācija par valsts atbalsta apturēšanu privātajiem dārziņiem izskanēja pirmoreiz, bažās, ka valsts līdzfinansējuma pārtraukšanas radītie papildu izdevumi varētu krietni sist pa kabatu, apmēram 30 vecāko grupiņu bērni no "Zelta rasas" tikuši izņemti.
Tomēr šeit būtu svarīgi atzīmēt, ka ne vienmēr vecāki par labu privātajam dārziņam izšķiras tikai tādēļ, ka bērnam garo rindu dēļ vietas pašvaldības dārziņā nav. Gan Siguldas, gan Baložu privāto bērnudārza vadītājas stāsta, ka vecāki viņu vadītās privātās pirmsskolas izglītības iestādes izvēlas arī tāpēc, ka te vienkārši patīk labāk. Un tad, ja vecāki ir pārliecināti, ka privātā dārziņa sniegtie pakalpojumi ir kvalitatīvāki, viņiem arī neesot žēl par bērnudārzu maksāt vairāk.
Kā zināms, lai atrisinātu bērnudārzu rindu problēmu, pirms trim gadiem uz noteiktu termiņu, kas beigsies 31. maijā, tika ieviesta valsts atbalsta programma ģimenēm, kuras nerod savām atvasēm vietu pašvaldības dārziņā. Programmas ietvaros Pierīgas vecāki ik mēnesi, pieskaitot pašvaldības līdzfinansējumu, privāto bērnudārzu rēķinu apmaksai saņēma 228 eiro par vienu bērnu.
Taču, sākot ar šo vasaru, valsts no savas puses finansējumu privātajiem bērnudārziem vai auklīšu pakalpojumiem nesniegs. Turpmāk bērnudārzu rindu likvidēšana būs pašvaldību kompetencē, un tas nozīmē, ka finansiālais atbalsts privātajiem bērnu pieskatītājiem būs atkarīgs no katras pašvaldības.
Tas, cik lielu dotāciju privātā bērnudārza apmeklējumam šobrīd piešķirs katra pašvaldība, ir zināms. Proti, lielākā daļa Pierīgas vietvaru ir nolēmušas privāto pirmsskolas izglītības iestāžu pakalpojumu apmaksai atvēlēt tikpat, cik vidēji izmaksā viena bērna uzturēšana pašvaldības bērnudārzā.
Iepriekš:
Izstrādāta formula, kā pašvaldībām būs jārēķina, cik maksā viens bērnudārznieks
Pierīgā lēmumu pārtraukt privāto bērnudārzu un auklīšu dotēšanu sauc par nežēlīgu