Tomēr, lai gan jau ir februāra vidus, skolas rekonstruētajā daļā vēl aizvien nav ne miņas no bērnu čalām – Jaunmārupes pamatskolas telpu nodošana ekspluatācijā šķietami neparedzētu apstākļu dēļ atkal jau atlikta. Un, tā kā solītais un ilgi gaidītais pirmais septembris jaunajā skolā bērniem, viņu vecākiem un pedagogiem gājis secen jau trešo reizi pēdējo divu gadu laikā, jāsecina, ka Jaunmārupes pamatskolas ēkas rekonstrukciju vajā viena neveiksme pēc otras.
Pamatskolas izveide – gana sālīts pasākums
Pirms četriem gadiem, kad izglītības piedāvājuma paplašināšanai Mārupes novada dome iegādājās nekustamo īpašumu Jaunmārupē, Mazcenu alejā 3, šķita, ka saimnieciskāks darījums par šo nemēdz būt. Proti, kur nu vēl veiksmīgāk – nopirktais īpašums atrodas tieši blakus jau esošajai skolai, turklāt tolaik tika aplēsts, ka bijušās biroja ēkas pārveide par skolu varētu izmaksāt krietni vien lētāk, nekā celt jaunu ēku.
Mazsvarīgi nebija arī tas, ka astoņdesmito gadu beigās līdz galam neuzceltajam tirdzniecības centram, kuru mūsu laikos te apdzīvoja, te atkal vairs ne dažādi nomnieki, beidzot atrasts racionāls pielietojums.
Tomēr, lai vai kā sākumā tika cerēts, nemaz tik veiksmīgs šis projekts neizrādījās. Pirmām kārtām jau tāpēc, ka būvniekam ne uz 2014. gada 1. septembrī, kā solīts, ne arī uz 2015. gada 1. septembri skolas rekonstrukciju tā arī nesanāca pabeigt, kā rezultātā Jaunmārupes pamatskolas skolēniem mācības sākotnēji notika sporta zālē, bet pēcāk pašvaldības īrētajā uzņēmuma SIA "Sabiedrība Mārupe" biroju ēkā. Savukārt otrs iemesls, kādēļ šo projektu grūti nosaukt par veiksmīgu, ir tas, ka bijušās biroju ēkas pārveide par izglītības iestādi Mārupes novada pašvaldībai līdz šim ir bijis gana sālīts pasākums.
Proti, ja sarēķina tikai skolas būvniecības izmaksas vien, no sākotnējiem 4,424 miljoniem eiro (t. sk. PVN) tās nu ir pieaugušas līdz 5,395 miljoniem eiro. Un, ja šai summai vēl pieskaita klāt biroju ēkas iegādes izmaksas 974,66 tūkstošu eiro (t.sk. PVN) apmērā, kā arī vēl tos trīs tūkstošus eiro mēnesī, ko Mārupes novada dome kopš pagājušā gada septembra maksā par pagaidu skolas telpu īri uzņēmumam SIA "Sabiedrība Mārupe", viss Jaunmārupes pamatskolas paplašināšanas projekts pašvaldībai šobrīd ir izmaksājis vairāk nekā sešus miljonus eiro.
Jāatzīst, ka šie tēriņi ir visai ievērojami, un gana iespaidīgi ir arī tas, ka būvdarbiem, kurus iepriekš neviens neesot varējis paredzēt, Jaunmārupes pamatskolas būvniekam papildus piešķirta nauda trīs reizes kopumā 971,38 tūkstošu eiro (t.sk. PVN) apmērā, kas ir par aptuveni 20% vairāk nekā sākotnējā summa. Jāpiezīmē, ka parasti būvniecībā tiek prognozēts 5% sadārdzinājums.
Papildu 464,4 tūkstošus eiro (t. sk. PVN) neplānotiem būvdarbiem PS "ELX grupa" Mārupes novada pašvaldībai pirmoreiz lūdza 2014. gada vasarā, sešus mēnešus pēc līguma noslēgšanas. Toreiz būvnieks, veicot celtniecības darbus, pēkšņi atklāja virkni lietu, kas nav iekļauti būvdarbu tāmē, taču noteikti ir jāpaveic.
Piemēram, toreiz tika secināts, ka ir jāpadziļina pagrabs, lai grīda būtu vienā augstumā, ir jānomaina ugunsdrošības iekārtas un starp stāviem savulaik degušo koka konstrukciju vietā ir jāieliek dzelzsbetona, tāpat atklājās, ka ēkas piebūve vispār ir jānojauc un jāceļ no jauna, jo tā uzslieta vispār bez pamatiem.
Otro reizi papildu līdzekļi 168,47 tūkstošu eiro (t. sk. PVN) apmērā tika prasīti pērn jūnijā grīdu izbūvei un fasādes apdares materiāliem. Savukārt trešo reizi papildu rēķins par 409,60 tūkstošiem eiro (t. sk. PVN) piestādīts pērn novembrī, jo atkal bija jāveic ārpuskārtas celtniecības darbi, proti, jāstiprina pārsegumi, jāuzstāda margas, jāveic iekšējās apdares un labiekārtošanas darbi, kā arī vēl citas līdzīgas lietas.
Tas, cik nepieciešama šī papildu naudas piešķiršana ir bijusi visiem iepriekš minētajiem celtniecības darbiem, kā portālam "Apriņķis.lv" skaidroja Mārupes novada pašvaldības pārstāve Ilze Žunde, ikreiz ir ticis vērtēts. To analizēja arī Mārupes novada domes izvietotā Iepirkumu komisija un projektam piesaistītie eksperti no uzņēmuma SIA "Inspecta Latvia".
Trūkumi darāmo darbu sarakstā
Galvenais iemesls, kādēļ vajadzēja piešķirt papildu naudu šīs ēkas rekonstrukcijai, bija tas, ka PS "ELX grupa" konstatēja, ka nepieciešams veikt virkni precizējumu un labojumu tehniskajā projektā. Respektīvi, nevis pirms būvniecības uzsākšanas, bet tikai celtniecības procesa laikā atklājās daudz vēl paveicamu lietu, kas darāmo darbu sarakstā nemaz nebija iekļautas. Turklāt savu lomu nospēlēja arī tas, ka ēkai, ko pārveido par skolu, bija pazudusi jeb precīzāk sadegusi daļa tehniskās dokumentācijas, būvkonstrukciju apraksts un pat arhitekta zīmējumi, kas ļautu Jaunmārupes pamatskolas piebūves projektēšanas laikā jau iepriekš paredzēt, kas tieši būtu darāms un cik tas izmaksās.
Tomēr, kā stāsta Mārupes novada pašvaldībā, fakts, ka trūkst atsevišķas dokumentācijas, brīdī, kad tika lemts par kādreizējās biroju ēkas iegādi, nebija būtisks. Domes deputāti par šīs dokumentācijas trūkumu esot bijuši informēti, taču tas neesot bijis pietiekams iemesls, lai atteiktos to iegādāties. Daudz svarīgāki bijuši stratēģiskie apsvērumi, proti, tas, ka biroju nams Mazcenu alejā 3 atrodas tieši pretī jau esošajai skolas ēkai.
Taču to, ka šīs dokumentācijas trūkums ir viens no objektīvajiem faktoriem, kas piespieda pašvaldības ēkas rekonstrukcijā ieguldīt vairāk līdzekļu, nekā plānots, atzīst arī Mārupes novada būvvaldes vadītāja Aida Lismane.
"Padomju laikā celtās būves dokumenti bija pazuduši, līdz ar to nebija zināms, tieši kādas konstrukcijas šajā ēkā ir iebūvētas. Un, sākot ēkas rekonstrukciju, visas nepilnības empīriskā veidā arī atklājās. Projektētājiem šīs būves stāvokli vajadzēja rūpīgāk pārbaudīt, taču, tā kā šīs ēkas kopējais apjoms ir vairāk nekā pieci tūkstoši kvadrātmetru, var saprast arī viņus. Viņi nevar noplēst visu apdari, lai visu apsekotu," skaidro A. Lismane.
Tāpat viņa piebilst, ka arī uzņēmuma SIA "Baltex Group" izstrādātais tehniskais projekts biroju ēkas pārveidei par skolu kopumā bijis diezgan nekvalitatīvs, un tur pie vainas esot "nelaimīgais Iepirkuma likums", kas liek izvēlēties lētāko piedāvājumu.
"Projektētāju piedāvātā summa bija tik maza, ka radās šaubas par viņu varēšanu. Tāpēc Mārupes novada pašvaldība kā pasūtītājs jau 2013. gadā pirms "Baltex Group" pasludināšanas par uzvarētāju aicināja uzņēmuma pārstāvjus uz sarunu, kur viņiem tika jautāts, vai viņi tiks ar šo darbu galā. Toreiz viņi atbildēja, ka tiks galā, tādēļ pasūtītājam nebija nekāda juridiska pamata ar viņiem neslēgt līgumu," klāsta A. Lismane.
Pēc kara visi gudri
Vienlaikus, atskatoties uz notikušo, būvvaldes vadītāja atzīst, ka pareizāk būtu bijis, ja Mārupes novada pašvaldība pirms tehniskā projekta izstrādes sākumā pasūtītu šīs ēkas daļēju demontāžu. Tomēr par to, vai šī metode būtu palīdzējusi ēkas rekonstrukciju veikt īsākā termiņā un lētāk, A. Lismane gan šaubās: "Konstrukciju atsegšana un rekonstrukcijas projekta izstrāde vilktos vismaz gadus trīs, četrus. Tas arī nebūtu lēts prieks, toties, šādi rīkojoties, tiktu saņemts tehniskais projekts ar mazāk kļūdām."
"Tomēr kopumā ņemot," saka Mārupes novada būvvaldes vadītāja, "pat ar visām papildu izmaksām jaunā Jaunmārupes pamatskolas piebūve izmaksājusi salīdzinoši lēti. Esam izrēķinājuši, ka, neskatoties uz visām šīm problēmām, ēku esam rekonstruējuši lēti. Jaunmārupes pamatskolas būvniecības izmaksas uz vienu kvadrātmetru ir 700 eiro. Šī summa ir krietni vien zem tirgus cenas, jo šobrīd valstī rekonstrukcijas izmaksas vidēji ir 1000 eiro par kvadrātmetru. Tas viss nesanāca tik dārgi, bet ļoti smagi un grūti gan," vērtē būvvaldes vadītāja.
Kārtējie ārpuskārtas apstākļi
Pēdējā ar skolas rekonstrukciju saistītā liksta, kas skaļi izskanēja šā gada janvārī, ir metāla konstrukciju ražotāja un piegādātāja SIA "Armets-A" paziņojums, ka ēkā, iespējams, iebūvētas neatbilstošas metāla konstrukcijas.
Tieši tāpēc pašvaldībai atkal jau nācās atlikt skolas ēkas nodošanu ekspluatācijā, jo SIA "Armets-A" atsauca objekta izpilddokumentācijai pievienotās nozīmīgo konstrukciju atbilstības deklarācijas. Citiem vārdiem sakot, SIA "Armets-A" norāda, ka, iespējams, tikuši saražoti materiāli no neatbilstošas tērauda markas, kas līdz ar to metāla konstrukcijas nenodrošina ar tām paredzēto nestspēju.
Kā portālam "Apriņķis.lv" paskaidroja Būvniecības valsts kontroles birojā, situācija, kad ražotājs atsauc deklarācijas, ir ļoti nopietna, jo šajā gadījumā tas tieši skar nesošo būvju konstrukcijas. Un, ja eksperti, veicot pārbaudes, gūs pierādījumus, ka ar ēkā iebūvētajām metāla konstrukcijām tik tiešām kaut kas nav kārtībā, nāksies veikt darbus, kuru apjomu noteiks Mārupes būvvalde.
Taču būvnieks un uzņēmuma AS "ELX grupa" valdes loceklis Ainārs Āboliņš prognozē, ka, visticamāk, lielas problēmas šīs neatbilstošā metāla konstrukcijas nesagādāšot.
"Ja ekspertu slēdzienā tiks rekomendēts, ka ir nepieciešamas izmaiņas, tās arī veiksim. Un tas nebūs nedz laikietilpīgi, nedz dārgi. Bet es izslēdzu to, ka konstrukcijas vajadzēs nomainīt pilnībā, jo tagad tās nes krietni vien mazākas slodzes, nekā sākotnējā projektā bija paredzēts. Bet, protams, tas ir mans subjektīvais viedoklis. Ir jāsagaida ekspertu atzinums," stāstīja A. Āboliņš, solot ekspertīžu rezultātus darīt zināmus šonedēļ.
Savstarpēji apvainojumi un strīds par naudu
Uzņēmuma SIA "Armets-A" pārstāvis Kaspars Soļims janvārī medijiem apgalvoja, ka Mārupes novada pašvaldība un PS "ELX grupa" noklusē situācijas ar Jaunmārupes pamatskolas ēkas būvniecību patiesos iemeslus. Gan skolas būvnieks, gan novada dome jau pērn novembrī esot saņēmuši, taču ignorējuši informāciju par to, ka uzņēmums "Armets-A" skolas piebūvei piegādājis, iespējams, neatbilstošas metāla konstrukcijas. Un, saskaņā ar K. Soļima teikto, tas, ka SIA "Armets-A" par problēmām ar piegādātajiem būvmateriāliem pavēstījis 8. janvārī – mirkli pirms skolas nodošanas ekspluatācijā –, ir klaji meli.
Apakšuzņēmējs par likstām novada domei un būvniekam esot vairākkārt ziņojis gan mutiski, gan vēstulēs. Turklāt par pierādījumu teiktajam uzņēmējs medijiem pārsūtīja gan savas sūtītas vēstules, gan izrakstus no būvdarbu žurnāla, kur kopš pērnā rudens objekta būvuzraugs Māris Dikmanis fiksējis vairākus aizrādījumus, brīdinājumus par darbu pārtraukšanu saistībā ar metāla konstrukcijām, tostarp, norādot, ka tās tiek iebūvētas ēkā bez atbilstošas izpilddokumentācijas.
Taču Mārupes novada pašvaldība apakšuzņēmēja pārmetumus noraida, vienlaikus atzīstot, ka novada dome tik tiešām gan pērn novembrī, gan decembrī ir saņēmusi informāciju no SIA "Armets-A" par metāla konstrukciju deklarāciju nomaiņu. Taču visās uzņēmēja iepriekš sūtītajās vēstulēs, izņemot pēdējo vēstuli, kas sūtīta šā gada 7. janvārī, esot pausts, ka pašvaldībai kļūdainais dokuments esot jāaizstāj ar labotu deklarāciju.
Turklāt, kā stāsta Mārupes novada pašvaldībā, lai gan pats konstrukciju piegādātājs vairākkārt uzstājis, ka ir jāpārliecinās par laboto deklarāciju esamību, pašus dokumentus SIA "Armets-A" tā arī beigās nav iesniedzis ne būvniekam, ne pašvaldībai, ne arī Patērētāju tiesību aizsardzības centram, kas pret SIA "Armets-A" par to uzsācis administratīvā pārkāpuma lietvedību par informācijas nesniegšanu.
Taču, kā zina stāstīt Mārupes novada būvvaldes vadītāja A. Lismane, visa jezga ap Jaunmārupes pamatskolu šobrīd ir nevis tāpēc, ka ir tikušas piegādātas nekvalitatīvas konstrukcijas, bet gan tāpēc, ka būvniekam PS "ELX grupa" ir strīds ar apakšuzņēmēju SIA "Armets-A" par samaksu. Un tieši tāpēc, apakšuzņēmējs šobrīd atsauc šīs deklarācijas, lai ar Mārupes novada pašvaldības palīdzību piespiestu PS "ELX grupa" ar viņiem norēķināties.
"Galvenais strīdu iemesls ir tas, ka SIA "Armets-A" nebija konstrukcijas laikā piegādājis un iebūvējis, jo bija ne tikai piegādātājs, bet arī būvnieks vienai daļai šo galerijas konstrukciju. Līdz ar to PS "ELX grupa" uzrēķināja 14 tūkstošu eiro lielu sodu, kuru apakšuzņēmējs negribēja maksāt. Un tieši tad sākās savstarpēja intrigu vērpšanu, iepriekš iesniegto dokumentu izzagšana no vagoniņa, būvniecības žurnāla kopēšana.
Vārdu sakot, SIA "Armets-A" gatavojās karam. Turklāt jau kopš novembra beigām viņi regulāri apmeklēja Mārupes novada pašvaldību, mutiski norādot, ka vēlas, lai pasūtītājs un arī būvvalde šajā situācijā iesaistās un mēģina šo konfliktu risināt," klāsta A. Lismane, piebilstot, ka jau tolaik apakšuzņēmējs e-pastā esot nosūtījis vēstuli ar iespējamo tekstu par deklarāciju atsaukšanu situācijā, ja pašvaldība nerīkosies.
Ja atklāsies, ka apakšuzņēmējs apzināti ir nodarbojies ar maldināšanu, gan pasūtītājam, gan būvniekam ir iespēja vērsties tiesībsargājošās iestādēs, norāda Būvniecības valsts kontroles birojā.
Jāteic, ka iespēju tiesāties saistībā ar nedienām ap Jaunmārupes pamatskolas būvniecību izskata arī Mārupes novada pašvaldība. Tiesa, pret SIA "Armets-A" par iespējamo maldināšanu pašvaldība gan nevērsīšoties, jo juridiskas saistības vietvarai ir tikai ar objekta ģenerālbūvnieku, nevis apakšuzņēmējiem.
"Mārupes novada pašvaldība kā pasūtītājs var tiesāties tikai ar PS "ELX grupa" un projekta autoriem SIA "Baltexgrupu". Un jāteic, ka šāda iespēja pašvaldībā ir pārdomāta. Ja tik tiešām pēc ēkas ekspluatācijas pieņemšanas procesa būs tiesvedība, tad vismaz mēs kā būvvalde no malas varam prognozēt, ka galvenais atbildētājs saistībā ar visiem papildu izdevumiem un kavētiem termiņiem būs tieši projekta autors," pauž A. Lismane.
Aizdomīgs projekts
Savukārt pavisam citādās domās ir Mārupes novada domes opozīcijas deputāts Edgars Jansons. Viņaprāt, Jaunmārupes pamatskolas jaunās piebūves projekts ir pagalam neveiksmīgs, nesaimniecisks un aizdomīgs.
"Uztaisa tehnisko projektu, bet neviens neizvērtē to, vai šis projekts ir pilnvērtīgs. Pēc tam, kad sāk celt, būvnieks konstatē, ka tehniskajā projektā ir jāizmaina tas un vēl tas, kā rezultātā sākas riņķa dancis un tiek meklēta čupa ar attaisnojumiem, lai būvniekam maksātu papildu naudu. Un Mārupes novada pašvaldība iet tādā kā pavadā un visu laiku tik piemaksā un piemaksā. Bet beigās izrādās, ka projekta izmaksas jau sasniedz gandrīz sešarpus miljonus eiro.
Ja paraugās uz to, ka Babītē varēja uzcelt starptautisko skolu ar sporta zāli un āra laukumiem par 3,6 miljoniem, bet Mārupē skolas par sešiem miljoniem kā nav, tā nav, rodas jautājums: kā tā varbūt?! Manuprāt, tas viss ir ļoti aizdomīgi, un es pieļauju, ka, ja tur nebūtu kaut kāda savstarpēja saspēle ar būvnieku, Mārupes novada dome neiztērētu ne kapeiku vairāk, tikai to, cik konkursā bija paredzēts," spriež E. Jansons, rēķinot, ka par sešarpus miljoniem eiro Mārupes pašvaldība būtu varējusi uzcelt pat veselas divas piebūves pamatskolai.
