Kā portālam "Apriņķis.lv" pastāstīja Babītes vidusskolas direktore Ilze Rozenberga, jaunie noteikumi viņas vadītajā skolā nenozīmē revolūciju nedz ēdienkartē, nedz skolēnu ēšanas paradumos.
"Uzņēmums, kas nodrošina mūsu skolas audzēkņu ēdināšanu, jau laikus ir padomājis par cukura, sāls un pārtikas piedevu ierobežošanu skolēnu uzturā. Tā jau ir vēsture, kad skolā varēja iegādāties kolu un čipsus. No pusdienu ēdienkartes ir pazuduši arī frī kartupeļi. Kopš šā gada sākuma darbu ir pārtraukusi skolas kafejnīca, kurā varēja iegādāties bulciņas, saldumus, arī augļus, kādus nepiedāvā Lauku atbalsta dienesta programma „Skolas auglis", piemēram, mandarīnus. Tos tagad var dabūt skolas ēdnīcā. Kādreiz kafejnīcā, tagad skolas ēdnīcā ir piena automāts un iespēja dabūt piena „Rasēns" paciņas, kas vairāk domātas jaunāko klašu skolēniem.
Bijušās kafejnīcas telpā blakus ēdnīcai turpmāk tiks ceptas pankūkas, kādas arī pašlaik ēdnīcā tiek piedāvātas kā brokastu ēdiens. Iemesls tam ir mūsu pieredze – bērni, kas agri ierodas skolā, mājās nepaēd brokastis, bet starpbrīžos pēc pirmās un otrās stundas dodas uz kafejnīcu, kur saēdas bulciņas un saldumus. Skolas ēdnīca gan sāk darbu jau no astoņiem rītā, bet siltos ēdienus parasti var dabūt tikai pēc desmitiem. Protams, mēs zinām, ka šīs bulciņas tiek ceptas, izmantojot sviestu, nevis augu eļļas ar dažādiem piemaisījumiem," uzsvēra I. Rozenberga.
Runājot par skolēnu ēšanas paradumiem, Babītes vidusskolas direktore teic, ka mācības skolā sākas astoņos no rīta. "Acīmredzot brokastošana vai nebrokastošana ir atkarīga no vecākiem, kuriem vai nu ir, vai nav šāds paradums. Protams, nebūtu prātīgi bērnu, kurš ceļas jau pirms septiņiem, laist ārā no mājas ar tukšu vēderu. Taču ikdienas pieredze katram ir sava.Programmas "Skolas auglis" ietvaros bērni saņem ābolus un burkānus. Sākumā visiem garšoja gan burkāni, gan āboli, tagad lielāka piekrišana ir āboliem. Vairāk tos patērē bērni, kuri paliek pagarinātās dienas grupā.
Par to, ko un kā pareizi ēst un kas ir veselīgs ēdiens, tiek runāts sociālo zinību un mājturības stundās. Taču – viena lieta ir tas, uz ko mudina skola, bet ko sacīt, ja veikalā bērni kopā ar vecākiem pērk čipsus un kolu? Pavērojot bērnu paradumus pie pusdienu galda, atspoguļojas tā pieredze, ko viņi ir guvuši mājās: vai bērns ēd zupu, vai piedevās lieto dārzeņu salātus – burkānus, bietes. Izskatās, ka iecienītākais ēdiens ir makaroni ar sieru, jo, kā jau teicu, frī kartupeļus mēs skolā nepiedāvājam. Un skaidrs, ka bērnu ēšanas paradumi vienā dienā nemainās," atzina direktore.
Savukārt SIA "IRG" valdes locekle Ingvilda Grosberga, kuras uzņēmums nodrošina Babītes vidusskolas skolēnu ēdināšanu, apliecina, ka patiesībā tas, par ko tagad ir atgādināts Ministra kabineta noteikumos un par ko nesen runājis arī veselības ministrs Guntis Belēvičs, proti, par sāls un cukura daudzumu skolēnu ēdienos, jau sen tiek ievērots, nemaz nerunājot par kolu, čipsiem un daudz ko citu, kā jau sen vairs skolēnu ēdienkartē nav. "Iespējams, ministrs nav apmeklējis skolas un to nemaz nezina," saka I. Grosberga.
Viņa arī stāsta, ka skolas ēdnīcā uzsvars tiek likts uz svaigiem augļiem, dārzeņiem, sukādēm bez krāsvielu piedevām, grauzdētiem riekstiem un sēklām bez sāls, cukura un pārtikas piedevām, arī biezpiens, kam tauku saturs nepārsniedz 5%, dabīgajām sulām, dabīgajiem minerālūdeņiem, tēju, izņemot šķīstošo, melno šokolādi un tamlīdzīgi.
"Mērķis, kādēļ skolu kafejnīcās vairāk produktu tiek aizliegts, nekā atļauts, ir panākt, lai bērni ēstu kompleksās pusdienas. Tāpēc ir samazināts kafejnīcu sortiments, un arī tās meklē jaunas darbības formas, lai bērni izvēlētos veselīgu uzturu un skola būtu vieta, kur šis veselīgais uzturs gan brokastīs, gan pusdienas un launagā ir pieejams. Bērniem jāmācās ēst nepārsālītus ēdienus un maltītes aizdarā iztikt ar sinepēm un mārrutkiem. Tāpēc arī mēs bijušās kafejnīcas telpā cepsim pankūkas, lai atbalstītu veselīga uztura principus. Protams, ierobežojumi, kas ir skolas ēdnīcā, vairs nav spēkā ārpus skolas sienām," bilda uzņēmēja.
