Turklāt, kad glītrakstīšanas stundas palikušas pagātnē, katrs raksta, kā pašam tīk. Kas nosaka to, pēc kādiem paraugiem skolēni mācās rakstīt, un ko par rakstīšanu ar roku domā pedagogi, vecāki? Un cik svarīga mūsdienās ir prasme rakstīt ar roku?
| Šādi mācījāmies rakstīt pirms 25 gadiem: |
 |
| Vēlāk sekoja uzlabots un, šķiet, nedaudz vienkāršots burtu variants: |
 |
| Šodien pirmklasnieki mācās latviešu valodas rakstītos burtus no šāda parauga: |
 |
Mācību materiālu izstrādātājs – Valsts izglītības satura centrs
Kas nosaka to, kādus burtus bērni mācās skolā? Sazinājos ar Valsts izglītības satura centru (VISC), kura viena no funkcijām ir nodrošināt mācību satura izstrādi vispārējā izglītībā un pārraudzīt tā īstenošanu. Veicot šo funkciju, centrs izstrādā metodiskos ieteikumus mācību satura īstenošanai, kas noteikts MK noteikumos Nr.533 "Noteikumi par valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijām" un Latvijas MK noteikumos Nr.468 "Noteikumi par valsts pamatizglītības standartu, pamatizglītības mācību priekšmetu standartiem un pamatizglītības programmu paraugiem".
Stāsta A.Miesniece no VISC: "Normatīvajos aktos nav noteiktas prasības rakstīto burtu veidam. Rakstīto burtu veida izvēli nosaka burtu rakstības tradīcijas. Pašlaik izmantojam pedagoģijas zinātnieces A. Karules vadībā 1993.gadā izstrādāto raksta paraugu. Burtu rakstības veida izmaiņas ir saistītas gan ar laikmeta tradīcijām un gaumi, gan atbilstoša rakstāmrīka izmantošanu. Raksts nav statisks, tas mainās atbilstoši laikam.
Latviešu burtu rakstība veidojusies gotu un latīņu burtu ietekmē. 20.gs.sākumā sāka pāriet uz latīņu burtiem, un 30.gadu beigās nostabilizējās latviešu alfabēts. Laika gaitā burtu rakstība vairākkārt mainījusies. Jaunu raksta paraugu izstrādā speciālisti – augstskolu mācību spēki, skolotāji, valodnieki."
Pedagogu un vecāku pieredze
To, kā skolēniem veicas ar rakstītprasmes apguvi, vislabāk redz skolotāji un vecāki. Laurenču sākumskolas audzinātāja un latviešu valodas un literatūras skolotāja Sigita Pole: "Manas pieredzes laikā būtiskas pārmaiņas burtu paraugos nav piedzīvotas, vien kādas nianses. Bieži vien, izejot cauri kādām izmaiņām, pēc brīža atgriežamies atpakaļ pie iepriekšējā, kas izrādījies tas vērtīgākais. Dažkārt grūtības rakstīt ir ne tāpēc, ka burtu rakstība būtu sarežģīta, bet gan tādēļ, ka bērniem bieži vien ir vāji attīstīta rokas muskulatūra.
Mēs, sākumskolas skolotājas, īpaši jau pirmajā klasē norādām, labojam un mācām rakstīt kā paraugā, jo rakstīšanas procesam tiek likts pamats. Šis laiks ir vissvarīgākais, vēlāk kaut ko mainīt būs krietni grūtāk. Tomēr nākas piedzīvot brīžus, kad redzu, bērns raksta ļoti glīti, salasāmi un tomēr kādu burtu raksta citādi, ne tā, kā es mācīju. Un tādos gadījumos es pieļauju izņēmumu. Mana devīze: raksti glīti un salasāmi! Laurenču sākumskolā rakstīšana ar roku ir vērtība. Otrajās klasēs, sagaidot Latvijas dzimšanas dienu, ir glītrakstu konkurss."
Liene Ozola, pirmklasnieka mamma: "Uzskatu, ka bērnam iemācīties rakstīt ar rakstītajiem burtiem ir viens no grūtākajiem uzdevumiem, jo bērns sākumā iemācās drukātos burtus, kādi ir grāmatā, bet, kad jāsāk rakstīt ar roku, izrādās, ka rakstītie burti ir pavisam citādāki. Redzu, ka daudzi pirmklasnieki joprojām izvēlas rakstīt ar drukātajiem burtiem. Kad es savam dēlam palīdzu glītrakstīšanā, arī man uzmanīgi jāseko līdzi paraugam, jo pati skolā mācījos rakstīt nedaudz citādākus burtus, piemēram, lielos burtus "S", "L", "V"."
Rokraksta loma mūsdienās
Attīstoties tehnoloģijām, nereti dzirdams, ka rakstīšana ar roku ir zaudējusi savu aktualitāti. Darba sludinājumos redzam, ka pretendentiem jāprot strādāt ar MS Word, bet nekur pie prasībām neredzēsim "jāprot glīti rakstīt ar roku". Zviedrijā dažās skolās pat notiek izmēģinājuma projekti, kuru ietvaros pirmklasniekiem māca rakstīt tikai ar datoru, nevis ar roku. Turpretī Amerikas zinātnieki no Prinstonas un Kalifornijas universitātēm kādā pētījumā pierādījuši, ka, veicot pierakstus ar roku, mēs labāk atceramies to, ko esam pierakstījuši. Tomēr statistika rāda, ka ar roku rakstām arvien mazāk.
S. Pole: "Negribu piekrist, ka rakstīšana ar roku zaudē savu aktualitāti, tomēr ir jāpiekrīt, ja dzīvo šai pasaulē. Uz šo jautājumu skatos dažādām izjūtām: ikvienam no mums patīk saņemt ar roku rakstītu kartiņu vai vēstuli, atstāta zīmīte uz virtuves galda sirdi īpaši silda, maza bērna kļūdains raksts par to, ka mamma un tētis ir vismīļākie – nu kas var būt skaistāks, un mēs šīs ar roku rakstītās vēstulītes glabājam un, rokās paņemot, vienmēr smaidām.
Tomēr darba ritms liek rakstīt ātri un daudz, tad ņemam talkā datoru, un tad jau mans rokraksts ir mans datorraksts. Mēs aizbildināmies, ka nav laika, bet, kā zināms – laiks ir visu laiku; vien jautājums, kā to izmantojam. Tāpēc veltīsim savu laiku rokraksta veidošanai un saglabāšanai, un, kur vien spēsim, pielietosim to dzīvē!"
Un kāda ir rokraksta loma tavā dzīvē?