Kā portālam "Apriņķis.lv" pastāstīja Mārupes vidusskolas direktors Jānis Lagzdkalns, viņa vadītās skolas pedagogi steika rīkošanu atbalsta. "Mārupes vidusskolā streikošanu atbalsta. Nevaram sēdēt tikai četrās sienās un būt neapmierināti. Ir jāreaģē!" sacīja J. Lagzdkalns.
Viņš norādīja, ka Mārupes vidusskolas skolotāji nav apmierināti ar jauno pedagogu atalgojuma modeli, kura dēļ skolotāju algas viņa vadītajā skolā varētu sarukt par 50-200 eiro.
"Uzskatām, ka šis modelis ir jāpilnveido, jo vismaz Mārupes vidusskolā no tā nav nekāda ieguvuma. Tie nebūs nekādi ieguvumi, bet gan lieli zaudējumi. Mēs jau neprasām Mārupes vidusskolas skolotājiem algas pielikumu, mēs prasām, lai modeļa dēļ netiktu ņemta nost nauda," klāstīja direktors.
Vienlaikus viņš uzskata, ka skolotāju algu reforma būtu jāpilnveido tā, lai labi būti gan lielajām skolām, kas saņem vairāk, gan mazajām lauku skolām. Tāpat, līdzīgi kā Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA), J. Lagzdkalns vēlas, lai nākamā gada valsts budžetā skolotāju algu reformai rezervētos deviņus miljonus eiro labāk atvēl nevis atalgojuma modeļa ieviešanai, bet mazo skolu skolotāju algām.
"Manuprāt, šobrīd pareizāk būtu vispirms pielikt pie algas tiem skolotājiem, kas saņem mazāk, bet pēc tam pabeigt darbu pie modeļa," pauž direktors.
Arī Krimuldas vidusskolas pedagogi atbalsta arodbiedrības protestus un ir gatavi streikot, atklāja skolas direktore Rita Erdmane.
"Mūsu skolā ir ļoti aktīva arodbiedrība, un vairākkārt esam apsprieduši, ka Krimuldas vidusskolā esam gatavi streiku atbalstīt. Un iemesls tam ir gan skolu tīklu optimizācija, gan jaunais atalgojuma modelis, kas nerisina nozares problēmas. Mēs, skolotāji, it kā esam ļoti daudz runājuši par šiem jautājumiem, esam izklāstījuši savus priekšlikumus, bet, ja tos neuzklausa un Finanšu ministrija nevēlas pārdalīt finansējumu par labu nozarei, tad mums tā neapmierinātība ir protesta formā jāizsaka," pauda direktore.
Viņa norādīja, ka vislielākais sarūgtinājums skolotājiem ir par to, ka nav skaidrības par algu nākotni. Pirmkārt, tāpēc, ka izstrādātais atalgojuma modelis nevieš cerību par algu jautājuma sakārtošanu. Otrkārt, skolotāji neredz, ka valstij būtu kāds plāns, lai gadu no gada pedagogiem maciņā būtu vairāk naudas.
"No janvāra cik ir bijuši šie modeļa varianta projekti! Un tas vien par kaut ko liecina. Gala rezultātā šobrīd algu reformu ar modeļa palīdzību grasās veikt, neieguldot papildus līdzekļus, bet vienkārši finansējumu pārdalot. Vai tad tas ir godīgi, ja noņem vienam, lai pieliktu pie algas otram? Tāpat skolotāji vēlas redzēt, ka pakāpeniski gadu no gada algas tiek paaugstinātas. Pedagogi grib redzēt kaut kādu perspektīvu," klāstīja direktore.
R. Erdmane gan atturējās prognozēt, vai ar streika palīdzību skolotājiem izdosies kaut ko panākt. Viņa norādīja, ka streiks būs veiksmīgs, ja skolotāju algu reforma netiks ieviesta esošajā variantā. "Ja neko labāku par šo modeli nevar izdomāt, tad lai paliek tas variants, kas līdz šim," teica Krimuldas vidusskolas direktore.
Savukārt Siguldas Valsts ģimnāzijas direktors Rūdolfs Kalvāns sacīja, ka viņa rīcībā pagaidām nav informācijas par to, vai ģimnāzijas skolotāji piedalīsies streikā.
"Ziņa par LIZDA rīkoto streiku ir ļoti svaiga, tāpēc ir grūti spriest, vai skolotāji no Siguldas Valsts ģimnāzijas tajā piedalīsies. Šo jautājumu pārrunāšu skolas vadības līmenī, bet pagaidām intuitīvi nejūtu vēlmi streikot. Neviens vismaz pagaidām tādu vēlmi nav izteicis," teica R. Kalvāns.
Siguldas Valsts ģimnāzijas direktors pastāstīja, ka, viņaprāt, skolotāju algu jautājums ir iestidzis. Turklāt plānotā atalgojuma modeļa ieviešana, kas paredz mainīt sistēmu, kā tiek maksātas algas skolotājiem, no Izglītības un zinātnes ministrijas puses sociālajiem partneriem netika pietiekami labi paskaidrota. "Ministrijai pietrūka argumentu, kādēļ modelis ir jāievieš, tāpēc šobrīd ir tāda situācija, ka skolotāju algu jautājums ir iestidzis," pauda R. Kalvāns.
Vienlaikus viņš arī apšaubīja, vai LIZDA ar brīdinājuma steiku izdosies kaut ko panākt, jo simboliski streiki un mītiņi lielākoties nenesot cerēto rezultātu un reti atstāj ietekmi uz politiskiem lēmumiem.
"Mēs ierasti rīkojam tādas mazas simboliskas akcijas, parādot kaut kādu konkrētu nostāju. Mūsu mentalitātei tas raksturīgi, bet Rietumeiropā rīkojas citādi. Piemēram, iedarbīgs būtu streiks eksāmenu laikā, taču paši pedagogi atturas no tik radikāliem līdzekļiem. Skolotājam ir sirdsapziņa, un viņš nevēlais, lai cietēji būtu bērni. Tāpat, manuprāt, streiki nav efektīvi Latvijā valdošās politiskās kultūras dēļ. Pie mums ir jānotiek kam ārkārtējam, lai politiķi un ierēdņi uzņemtos atbildību," pārdomās dalījās jaunais Siguldas Valsts ģimnāzijas direktors, kurš iepriekš strādāja "frontes" otrā pusē, proti, IZM.
Portāls "Apriņķis.lv" jau rakstīja, ka LIZDA trešdien ārkārtas sēdē vienojusies par vienas dienas brīdinājuma streiku. Tas notiks pēc divām nedēļām - 27. novembrī. Par galveno streika prasību LIZDA izvirzījusi nosacījumu, ka nākamā gada valsts budžetā skolotāju algu reformai rezervētos deviņus miljonus eiro jāsadala, lai palielinātu pirmsskolas skolotāju, mazo skolu skolotāju un atbalsta personāla algas. Tāpat LIZDA vēlas, lai papildus tiktu piešķirti 3,6 miljoni eiro augstākajai izglītībai.