"Eiropas Kustības Latvijā" projekta "Eiropas pēdas Latvijā 2015" pārstāve Liene Valdmane teic, ka šāds skolēniem domāts projekts Latvijā notiek jau otro gadu. Projekta uzdevums ir likt tā dalībniekiem saprast, ka Latvija ir Eiropas daļa ne tikai kopš brīža, kad iestājās Eiropas Savienībā, bet tāda ir bijusi jau kopš seniem laikiem. Projekta mērķis ir meklēt dabas, kultūras, uzņēmējdarbības un citas zīmes, kas mūs vienmēr ir saistījušas ar pārējo Eiropu.
Zvejniekciema jaunieši Pierīgā ir otrie pēc Olaines, kas iesaistījušies slēpņošanas kustībā, bet Latvijā kopumā ir 40 šādas skolēnu komandas. Veiksmīgākie saņems sajūtu balvas, un, visticamāk, tas būs lidojums ar lidmašīnu virs Latvijas.
Zvejniekciema vidusskolas skolotāja, 8. klases audzinātāja Santa Tinkusa stāsta, ka šis ir pirmais gads, kad skola piedalās projektā "Eiropas pēdas Latvijā":
"Bērni nebija ilgi jāpierunā, jo pašreizējie astotie jau otro gadu ir visaktīvākā klase skolā un cenšas piedalīties visos pasākumos un projektos, kas notiek Zvejniekciema vidusskolā. Protams, viņus atbalsta arī vecāki un skolas direktors Andris Dulpiņš. To, ka piedalīsimies slēpņošanas projektā, skolēni zināja jau pavasarī un pa vasaru sagatavoja slēpņu punktu aprakstus, un tagad tie tiks izlikti dabā. Tie visi ir saistīti ar kultūrvēsturiskiem objektiem Saulkrastu novadā."
Jaunie slēpņošanas dalībnieki Andris un Anna stāsta, ka labprāt piedalās dažādos konkursos, tāpēc arī ir klāt ģeoslēpņu meklēšanā un piedalīsies sacensībās kopā ar komandu, izliekot savus slēpņus. Tas kopā ar klasi solās būt jautrs pasākums. Iespējams, turpmāk meklēšot tepat Saulkrastos citu izliktos slēpņus. Tālāk gan pagaidām vēl ne.
Savukārt IT speciālists Varis Liepiņš, kurš ir kopā ar slēpņošanas iesācējiem, atzīst, ka šajā brīvā laika pavadīšanas veidā ir iekšā "līdz ausīm un vēl dziļāk", jo "augsto tehnoloģiju paslēpes" spēlē jau septīto gadu. Šajā laikā viņš uzgājis vairāk nekā 11 tūkstošus slēpņu, no tiem daļu Latvijā, daļu – ārzemēs, piemēram, Polijā, Vācijā, Čehijā un citur.
Meklējot apslēptos punktus, sanāk iegriezties interesantās vietās, kas nav iekļautas tūrisma ceļvežos, bet atklāj vietējo kolorītu. Tāda šajā gadījumā ir arī Zvejniekciema Sudraba priede. Mēs pievienosim slēpņus pie Katrīnas liepas, Saulkrastu estrādes un pieminekļa baronam Reimersam. Pats vecākais slēpnis Saulkrastos ir jau kopš 2003. gada. Atliek vien pieteikties slēpņotāju mājaslapā, iepazīties ar noteikumiem un sākt meklēt slēpņus Saulkrastos un citur.
Slēpņu meklēšanas kā mūsdienīgas spēles vēsture iesākās 2000. gadā. Sākotnēji pavadoņu navigācijas sistēma bija paredzēta militārai izmantošanai, bet 2000. gada 1. maijā ASV prezidents Bils Klintons paziņoja, ka tiek atslēgta traucējumu sistēma civilajiem lietotājiem, kā rezultātā koordināšu noteikšanas precizitāte pieauga desmit reižu.
Pirmais, kurš izdomāja un 2000. gada 3. maijā sāka šo spēli, bija amerikānis Deivs Ulmers no Portlendas Oregonas štatā. Vienā no tīkla konferencēm viņš piedāvāja draugiem jaunu spēli, kad viens cilvēks izveido slēptuvi, publicē tās koordinātas internetā, bet citi, vadoties pēc šīm koordinātām, mēģina slēptuvi atrast.
Nākamajā dienā Deivs mežā netālu no savas pilsētas izveidoja pirmo slēptuvi, ievietojot tajā videokasetes, grāmatas, datorprogrammas, produktus un naudu. Jau 13. maijā spēle izplatījās ārpus ASV, kad tika izveidota slēptuve Jaunzēlandē.
Latvija var lepoties, ka entuziasti Latvijas robežas garumā izvietojuši 300 slēpņus. Tie veltīti Latvijas dzimšanas dienai, un tika izvietoti 2012. gada 18. novembrī. Tādējādi Latvija kļuvusi par pirmo valsti pasaulē, kuras robeža pasaules kartē iezīmēta ar slēpņiem, kopumā nosedzot Latvijas valsts robežu gandrīz 2000 kilometru garumā.
