Pagājušajā nedēļā Pierīgas izglītības iestāžu vadītāji pulcējās Pierīgas izglītības, kultūras un sporta pārvaldē, lai pārrunātu jauno pedagogu darba samaksas kārtību. Diskusiju laikā kopā tika nolemts sniegt ne vien virkni ieteikumu modeļa pilnveidei, bet arī rosināt to atlikt vismaz uz gadu, portālam "Aprinķis.lv" atklāja minētās pārvaldes priekšnieks Oļģerts Lejnieks.
"Pierīgas direktori ar Latvijas Izglītības vadītāju asociāciju ir vienisprātis – ar šī modeļa ieviešanu nevajag steigties. Lai jaunā kārtība tiešām strādātu efektīvi, samazinot skolotāju noslogojumu un optimāli sadalot pienākumus, to vajadzētu atlikt vismaz uz gadu. Savukārt, ieviešot jauno darba samaksas kārtību jau šā gada 1. septembrī, kā tas šobrīd tiek plānots, skolās radīsies haoss un no tā cietīs bērni, izglītības kvalitāte," sēdē nolemto atstāstīja O. Lejnieks.
Viņš paskaidroja, ka patlaban viss notiekot milzīgā steigā, un Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) šobrīd teju vai ik nedēļu piedāvā arvien jaunu pedagogu darba samaksas modeļa redakciju, kas jāpārrunā ar izglītības iestāžu vadītājiem. Turklāt nepārtrauktās izmaiņas rada pamatotas bažas, vai tiešām skolotāju algu izmaksa pēc jaunās kārtības būs labāka par iepriekšējo.
Pēc O. Lejnieka teiktā, šobrīd izglītības iestāžu vadītājiem neskaidri un vēl līdz galam ar ministriju nepārrunāti ir daudzi aspekti – gan par kvalitātes pakāpes piemaksām labākajiem pedagogiem, gan par bibliotekāru un sociālo pedagogu algām un vēl virkni citu jautājumu. Vienlaikus nav pieņemami arī tas, ka esošais modelis paredz, ka direktori un viņu vietnieki, kuru darba slodze atbilst vienai amata vienībai, drīkstēs kā skolotāji pasniegt līdz septiņām mācību stundām nedēļā, taču nesaņemot par to darba samaksu.
Visvairāk mācību iestāžu vadītāji satraucas par to, ka tuvojas mācību gada beigas un jāsāk domāt par darbinieku sastāva nokomplektēšanu nākamajam mācību gadam, bet vēl aizvien valda neziņa, pēc kādas sistēmas tiks maksātas algas.
"Šobrīd daļa pedagogu skolās strādā pusotru slodzi vai vairāk, taču līdz ar jauno modeli viņi to darīt vairs nevarēs. Tāpēc vidēji katrā Pierīgas skolā papildus darbā vajadzēs pieņemt apmēram piecus jaunus skolotājus. Turklāt tas lielākoties attieksies tieši uz matemātikas un svešvalodu skolotājiem. Bet, tā kā tuvojas mācību gada beigas, direktori ir dilemmas priekšā un nezina, ko un kā plānot, un vai vispār jebko plānot," teic O. Lejnieks.
Tāpat esot skaidrs, ka, ja vien tiks ieviests jaunais modelis, līdz paredzētajam termiņam – 1. septembrim – katrā izglītības iestādē varētu nepagūt izstrādāt pedagogu amatu aprakstus, kā to prasa attiecīgie ministru kabineta noteikumi.
"Ir jāsagatavo amata apraksti katram skolotājam atsevišķi, nosakot kontaktstundu skaitu, individuālo darbu un tā tālāk. Piemēram, Ādažu vidusskolā, kur ir lielāks bērnu skaits, strādā 70 skolotāju, un, vai to ir iespējams sagatavot atvaļinājuma laikā, ņemot vērā, ka ar katru pedagogu ir jāpārrunā tas, vai viņš būs ar mieru strādāt par mazāku algu?" retoriski jautā Pierīgas izglītības pārvaldes vadītājs.
Viņš, tāpat kā Pierīgas skolu direktori, ir pārliecināts, ka nav pieļaujama situācija, kad skolotāji, aizejot atvaļinājumā, nebūtu informēti par krasām izmaiņām savā darbā, kā arī par atalgojuma samazinājumu, kas lielākajās Pierīgas skolās vidēji saruks par 10–15 % jeb 100 eiro.
Līdzīgi domā arī Siguldas Valsts ģimnāzijas direktors Vilnis Trupavnieks. Arī viņš portālam "Aprinķis.lv" atklāj, ka ar jauno skolotāju algu modeļa ieviešanu šobrīd nebūtu jāsteidzas. Viņaprāt, tas vēl būtu krietni jāpilnveido, lai darba samaksa apmierinātu ne vien mazās skolas, bet arī ģimnāzijas.
"Līdz ar jaunā modeļa ieviešanu pedagogu darba samaksa Valsts ģimnāziju skolotājiem ievērojami atšķirsies. Tas nav pareizi, jo saskaņā ar ministru kabineta noteikumiem Valsts ģimnāzijām ir jāsasniedz augstāki rezultāti mācībās, līdz ar to no pedagogiem tiek prasīta arī lielāka atbildība. Manuprāt, Valsts ģimnāziju pedagogu alga būtu jāaprēķina pēc nedaudz citādākas formulas," norāda V. Trupavnieks.
Vienlaikus viņš uzsvēra, ka, ja vien jauno darba samaksas kārtību ieviesīs, arī Siguldas Valsts ģimnāzijai būs jālūkojas pēc jaunām darba rokām. Turklāt zīmīgi, ka dažiem skolotājiem Siguldas Valsts ģimnāzijā darbu var nākties arī pamest, jo atsevišķos mācību priekšmetos skola nevarēs pedagogam nodrošināt pilnu slodzi jeb 36 stundu likmi, kā to paredz jaunā kārtība.
"Pedagogi šobrīd ir ļoti satraukušies, jo skaidrības par algām un nākotni nav. Ceram, ka līdz maija beigām, kad jaunais skolotāju atalgojuma modelis tiks iesniegts Ministru prezidentei, būs lielāka noteiktība. Svarīgi ir zināt, vai tas tiks ieviests jau nākamajā mācību gadā, lai skolotājus pirms atvaļinājuma varētu informēt par darba līguma grozījumiem," norāda ģimnāzijas direktors.
Iepriekš:
Skolotāju algu modelim šogad nepieciešami 30 miljoni eiro
Pierīgas pedagogi izmēģina jauno algu modeli
Piketā pie Saeimas Pierīgas pedagogi atgādina par solījumu nodrošināt adekvātu atalgojumu