Eiropas Savienībā ir 7,5 miljoni jaunu cilvēku vecumā no 15 līdz 29 gadiem, kas pašlaik nemācās un nestrādā, Latvijā – vairāk nekā 50 tūkstoši. "Ja viņi dzīvotu vienkopus, tā būtu piektā lielākā Latvijas pilsēta," atgādinot par programmu, kurā Eiropas Savienība līdz 2020. gadam ieguldīs 66,7 miljonus eiro, sacīja Eiropas Komisijas pārstāvniecības vadītāja Latvijā Inna Šteinbuka.
Skaitļi nav glaimojoši
Latvijā, kur dzīvo nepilni divi miljoni iedzīvotāju, vairāk nekā 50 tūkstoši jauniešu, kas nekur nemācās un nestrādā, ir nopietna problēma. Kā šonedēļ, uzsākot programmas "Jauniešu garantija" popularizēšanas kampaņu, bilda labklājības ministrs Uldis Augulis, 30 tūkstoši jaunu cilvēku vecumā līdz 24 gadiem "ir gatavi iet strādāt, bet to nedara. Turklāt daļai jauniešu vecumā līdz 29 gadiem nav pabeigta pamata izglītības apguve un nav profesionālo iemaņu."
Sarežģīti darba tirgū ir iekļauties arī to studiju programmu beidzējiem, kuru profesija darba tirgū nav pieprasīta. Tāpat problēmas jauniem cilvēkiem rada darba pieredzes trūkums.
Ar šādu situāciju rēķinās arī Nodarbinātības valsts aģentūra, Valsts izglītības attīstības aģentūra un Izglītības un zinātnes ministrija. Taču ir cerības, ka, apgūstot Eiropas Savienības atvēlēto finansējumu, Latvijas darba tirgū ar programmas "Jauniešu garantija" līdz 2018. gadam iekļausies 6500 jauniešu, kuri apgūs aroda iemaņas aptuveni 100 dažādās profesijās.
"Nodarbinātības valsts aģentūra "Jauniešu garantijas" programmas ietvaros klientus gaidīs 28 filiālēs," stāsta aģentūras direktore Inese Kalvāne un skaidro: "Mēs piedāvājam programmu 12 mēnešu garumā – darba devēju ieinteresējam ar dotāciju, un viņš pieņem jauno cilvēku pie sevis darbā iegūt profesionālo pieredzi."
Lai uzzinātu par aktuālajām programmām, kas palīdzēs jauniešiem vecumā no 15 līdz 29 gadiem attīstīt jaunas prasmes, apgūt darba tirgum piemērotu profesiju un atrast darbu, 30. martā plkst. 15.30 Eiropas Savienības mājā Aspazijas bulvārī 28,
Rīgā, var apmeklēt informatīvo semināru "Jauniešu garantija – izmanto iespējas!".
Piemērs iedvesmo
Lai uzrunātu jaunos cilvēkus un izstāstītu viņiem, ka iespēja dzīvē tikt uz augšu ir arī ar programmas "Jauniešu garantija" palīdzību, par to stāstīt apņēmušies TV raidījumu vadītājs Mārtiņš Kozlovskis, "Ghetto Games" vadītājs Raimonds Elbakjans, dziedātāja Liene Šomase un diriģents Ints Teterovskis.
Katram no viņiem priekšstats par to, kas dzīvē gribētu būt, bijis atšķirīgs. Piemēram, Raimonds vēlējies spēlēt basketbolu, braukt ar "Bentley" un atrasties skaistu meiteņu sabiedrībā. Ints kādu brīdi gribējis kļūt par kultūras ministru, jo tad varētu braukt ar melnu volgu, bet Liene – par policisti vai balerīnu. Taču viņi visi kā viens apliecināja – lai dzīvē kaut ko sasniegtu, ir smagi jāstrādā. Tad jau arī labāk kļūst skaidrs, uz kurieni dzīvē virzīties un kādus mērķus iespējams sasniegt.
"Un tas var būt gan "prātīgs darbs", gan varbūt kaut kas daudz interesantāks nekā pašlaik populārais sociālo tīklu kontu uzturētājs vai menedžeris," piebilst Raimonds. "Dzīves mērķis ir atrast savu talantu, dzīves uzdevums – to attīstīt, dzīves jēga – ar to dalīties. Šīs varētu būt trīs lietas, uz kurām es vienmēr jauniešus mudināšu," uzsver Elbakjans.
Sāka kā praktikante
Gerda Makarova Latvijas Universitātē Āzijas studiju programmā ir apguvusi arābu valodu un savas zināšanas vēl pirms "arābu pavasara" papildinājusi Ēģiptē un Sīrijā. Pēc studiju beigšanas viņai bijis skaidrs, ko gribētu darīt, proti, strādāt ar cilvēkiem, arī palīdzēt bēgļiem, kuri runā arābu valodā, bet kur un kā – par to skaidrības nav bijis, jo tā ir ļoti šaura praktiskās dzīves joma.
Tad Gerda, kurai pašlaik ir 25 gadi, no karjeras konsultanta Nodarbinātības valsts aģentūrā uzzināja, ka ir īpaša programma "Jauniešu garantijas". Savukārt tur viņa informēta, ka Latvijā darbojas biedrība "Patvērums "Drošā māja"", kas sniedz palīdzību cilvēku tirdzniecības upuriem un veicina trešo valstu pilsoņu integrāciju.
"Tur es varu gan palīdzēt cilvēkiem, gan likt lietā savas arābu valodas zināšanas. Ikdienā bēgļiem ir jāpalīdz praktiski kārtot dokumentus, jābūt par tulku, kad šie cilvēki dodas, piemēram, pie ārsta. Es negribu sacīt, ka pirms iesaistīšanās programmā mani darba meklējumi būtu bijuši nesekmīgi. Arābu valoda reizēm bija vajadzīga arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras locekļiem, bet biedrībā "Patvērums "Drošā māja"" darba ir vairāk, un tas ir interesantāks." teic Gerda.
Katra iespēja mācīties ir jāizmanto
Ritvars Podziņš pēc vidusskolas beigšanas divus gadus Latvijas Universitātē studējis filozofiju, bet tad sapratis, ka lielāka interese ir nevis par domāšanas likumiem, bet gan par dzīves garšu.
"Esmu pelnījis naudu pa vasarām jau kopš 14 gadu vecuma un strādāju arī līdztekus studijām. Kad pametu augstskolu, atradu nodokļu piedzinēja darbu. Tas bija liels izaicinājums, bet pēc gada tomēr devos prom. Tad divus mēnešus domāju, ko gribētu darīt, un sāku apmeklēt dažādus kursus. Arī tajos, ja ir vēlēšanās, vienmēr var atrast sev noderīgu pieredzi.
Tā kā esmu arī sabiedriski aktīvs, ar programmas "Jauniešu garantija" atbalstu iesaistījos programmā "Darbam nepieciešamo iemaņu attīstība nevalstiskajā sektorā". Apguvu zināšanas projektu vadībā un praktizējos Rīgas domes Labklājības departamentā un kā sabiedrisko attiecību speciālists arī Pasaules Dabas fondā. Šajā laikā līdztekus sociālajam pabalstam saņēmu stipendiju.
Tagad varu darboties par projektu koordinatoru un, kad būs lielāka pieredze, pats varēšu vadīt projektus. Turklāt jau pieteikuma vēstulēs varu droši sacīt, ka man ir darba pieredze, tāpēc nākotne, manuprāt, ir daudz drošāka nekā iepriekš.
Uzziņai:
• 2014. gada beigās 19% jeb 373 000 iedzīvotāju Latvijā bija jaunieši vecumā no 15 līdz 29 gadiem.
• 54 000 jauniešu vecumā no 15 līdz 29 gadiem nestrādā un nemācās. Trešā daļa no tiem dzīvo Pierīgas novados.
• No visiem Latvijas bezdarbniekiem 9,2% ir jaunieši vecumā no 15 līdz 29 gadiem.
• No augstāko izglītību ieguvušajiem jauniešiem nestrādā tikai 18,5%.
• Vispārējo vidējo un zemāko izglītību ieguvušo jauniešu vidū bezdarbnieku īpatsvars sasniedz 39,1%.
• 13% no visiem reģistrētajiem nestrādājošajiem jauniešiem ir ilgstoši bezdarbnieki, kas atrodas uzskaitē vairāk nekā gadu.
• 59% no nestrādājošajiem un arodu neapguvušajiem jauniešiem ir sievietes.
• 58% reģistrēto nestrādājošo jauniešu ir darba tirgum nepietiekams izglītības līmenis.
Avots: Labklājības ministrijas informatīvais ziņojums
Gerda Makarova un Ritvars Podziņš