– Kādā vecumā bērni sāk apgūt zināšanas par savu organismu un veselību?
– Stundas, kurās runājam par cilvēku, ir tikai daļa no bioloģijas un dabaszinību mācību priekšmeta satura.
Dabaszinību stundās 5. klasē mēs iepazīstamies ar to, kādi cilvēkam ir orgāni, pie kuras orgānu sistēmas katrs pieder, kāpēc tas tur ir, kāda ir tā nozīme. Nedaudz pieskaramies arī informācijai par to, kāpēc katra orgānu sistēma ir jāsaudzē un kādi ir negatīvie faktori, kas var ietekmēt konkrētu orgānu sistēmu, un kā cilvēks jutīsies, ja viņam kaut kas nestrādās tā, kā vajag, vai sāks sāpēt. Izrunājam, kas jādara, lai veselību saglabātu un uzlabotu.
Dodu bērniem arī orgānu mulāžas, ko viņi var aptaustīt, apskatīt un ievietot cilvēka mulāžā vietā, kur šis orgāns atrodas cilvēka organismā.
5. klasē dodu bērniem arī grupu darbus: viņi meklē materiālus un informāciju par orgāniem, pēc tam stundā cits citam stāsta, kāpēc tā ir un kur dzīvē tas var noderēt.
9. klasē ir anatomijas stundas, un tad mēs daudz pamatīgāk mācāmies gan par visām organisma funkcijām, gan to, kurā vietā katrā orgānā kas notiek un kāpēc. 11. klasē vispārizglītojošajā vidusskolas programmā ir veselības mācība.
– Veselības mācības stundām vidusskolā jūs esat izstrādājusi pati savu programmu. Lūdzu, pastāstiet par to.
– Satiekot savus bijušos audzēkņus 11. klasē, es jau zināju, ko viņi zina par cilvēka organismu un ko vēl vajadzētu uzzināt. Tāpēc šo priekšmetu mācīju pēc pašas izveidotas programmas. Galveno akcentu liku uz to, kādas dzīvē mēdz būt situācijas un kā rīkoties, lai prastu parūpēties par sevi un savu veselību.
Programmā iekļāvu tādas tēmas kā individuālā un sabiedrības veselība, veselība kā vienots veselums un to ietekmējošie faktori, cilvēka paradumi, fiziskā un garīgā veselība un to mijiedarbība, emocijas, izdegšanas sindroms un tā pārvarēšanas metodes, dzīvesveids un dzīves kvalitāte, slimības un to cēloņi, veselīgs uzturs, fizisko aktivitāšu nozīme veselības saglabāšanā, aptaukošanās faktori un to riski, ķermeņa masas noteikšanas paņēmieni, anoreksija, bulīmija, tās cēloņi un sekas, uztura režīms, atkarību veidi un to sekas, seksuālā un reproduktīvā veselība, pirmā palīdzība, vides ietekme uz veselību, valsts nodrošinātie pakalpojumi un nozīme iedzīvotāju veselības veicināšanā.
– Kuras tēmas skolēniem šķita visinteresantākās?
– Lielākā interese bija par seksuālo un reproduktīvo veselību, atkarībām un pirmo medicīnisko palīdzību.
– Kādus jautājumus apskatījāt, runājot par seksuālo un reproduktīvo veselību?
– Apskatot šos jautājumus, runājām par to, kas mūsu dzīvē ir un ar ko jaunieši var saskarties. Arī par kontracepciju un tās veidiem, jo daudzi vispār nezina, ka tāda ir. Runājam arī par to, kā sevi pasargāt no seksuāli transmisīvām slimībām.
Kādreiz uzskatīja, ka par šiem jautājumiem jārunā ar vidusskolēniem, bet mana pieredze liecina, ka mūsdienās bērni attīstās un pieaug daudz ātrāk, tāpēc par šiem jautājumiem jārunā 7., 8., vēlākais 9. klasē, jo ir meitenes, kuras jau pamatskolas pēdējā klasē kļūst par māmiņām.
– Sabiedrībā par seksuālajiem jautājumiem un kontracepciju ir dažādi viedokļi. Reliģiskās un sabiedriskās organizācijas rīko lekcijas par šo tēmu, un bērni nāk no dažādām ģimenēm.
– Ne reizi neesmu dzirdējusi kādu skolēnu sakām, ka viņam to nevajag zināt. Domāju, ka svarīgākais ir tas, kurš un kā par šiem jautājumiem ar pusaudžiem runā. Es uz stundām par šo tēmu uzaicināju ginekoloģi. Pirms tam mēs ar viņu izvērtējām, kas būtu tas svarīgākais, ko jauniešiem noteikti vajadzētu pastāstīt, lai viņi būtu informēti. Un skolēni varēja uzdot jautājumus, kas viņus interesēja.
– Šīs nodarbības notika visai klasei kopā vai puišiem un meitenēm atsevišķi?
– Visiem kopā, jo domāju, ka atsevišķi šie jautājumi nav jārunā. Mūsdienās vienam dzimumam par otru ir jābūt informētam. Puisis, kuram patlaban ir 15 vai 16 gadi, pēc pāris gadiem būs draugs, pēc tam vīrs un ģimenes tēvs. Kāpēc lai viņš nezinātu, kas notiek viņa ģimenē?
Ir gadījies, ka stundas sākumā kāds arī paķiķina, bet tad es jautāju, par ko viņš smejas, un paskaidroju: "Ja tu smejies par to, ko mēs patlaban pārrunājam, tu smejies pats par sevi."
– Internetā informācija par seksuālajiem jautājumiem ir pieejama jebkurā vecumā. Vai skolēni vienmēr izprot to vēstījumu, ko iegūst no plašsaziņas līdzekļiem?
– Uzsākot stundas tēmu, skolēniem šķiet, ka viņi visu zina. Bet, līdzko pajautāju konkrētu jautājumu, iestājas klusums un pēc tam atskan nepareizi viedokļi. Izrādās, ka viņi tomēr nezina vai arī viņiem ir maldīgs priekšstats, tātad nepareiza informācija. Skolēni kaut ko ir palasījuši, bet līdz galam nav izpētījuši un sapratuši, par ko īsti ir runa.
– Pusaudži uzdod jautājumus un meklē atbildes tad, kad viņiem tas ir svarīgi.
– Tā ir. Mana pieredze liecina, ka pirmās zināšanas par šiem jautājumiem viņi iegūst ģimenē. Pamatu ieliek ģimene, jo no skolēniem bieži dzirdu atbildi: "Mana mamma tā teica." Un, ja mamma "tā teica", to ir grūti mainīt. Pēc tam nāk pārējā informācija, ko bērns uzzina skolā un citur un salīdzina ar vecāku viedokli. Uzskatu, ka tas arī ir vislabāk, ja šos jautājumus bērni var izrunāt ar vecākiem. Protams, ir svarīgi, kā viņam pasniedz šo informāciju, jo ir dažādas ģimenes un dažādi uzskati. Daži vecāki varbūt arī izvairās no sarunas par šiem jautājumiem, un tad tas jādara skolai.
– Kā veidojat stundu saturu, stāstot par atkarībām?
– Stundās, kurās runājam par alkoholu, smēķēšanu, narkotikām, pārlieku aizraušanos ar datorspēlēm, uzsveru to, ka tā ir atkarība. Vienu otru reizi pamēģinot, cilvēks varbūt arī nekļūs atkarīgs, bet, ja radīsies tieksme pēc šīm vielām vai nodarbēm, pastāv iespēja nonākt atkarību varā, no kuras būs grūti atbrīvoties. Šo stundu uzdevums ir sniegt bērniem informāciju, lai viņi zina, jo tieši izpratne pusaudžiem var palīdzēt izdarīt izvēli.
– Kādus jautājums pārrunājat stundās par uzturu?
– Runājam par galvenajām uzturvielām, kas ir pamatā pilnvērtīgam uzturam, un ar kādiem produktiem tās var uzņemt. Apskatām arī tādas uztura teorijas, kā veģetārisms un vegānisms. Runājam, kādus produktus no sava uztura izslēdz šo teoriju piekritēji un ar kādiem produktiem tos aizvietot, lai organisms saņemtu visas tam nepieciešamās vielas. Pieskaramies arī tēmai par diētām un vai tās ir veselīgas pusaudzim.
– Ko skolēniem mācāt par pirmo palīdzību?
– Uzskatu, ka veselības mācībā jauniešiem ir jāsniedz zināšanas arī par pirmo medicīnisko palīdzību, lai viņi zinātu, kā cilvēkam palīdzēt līdz brīdim, kamēr ierodas mediķi. Šajās nodarbībās teorija mijas ar praksi, piemēram, katram skolēnam bija jāiemācās trīs pārsējumu veidi. Pirmās palīdzības iemaņas audzēkņiem varu iemācīt pati, jo mana pirmā augstākā izglītība ir medicīnā.