Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Ielūkoties, kur ieeja nav atļauta

"Pamatskolā ir kurss par tēmu "Kas ir muzejs?". Kad skolēniem uzdodu šo jautājumu, bieži skan atbilde: "Tur sēž tantiņas un tamborē." Taču patiesībā muzejā notiek liels, tiesa gan, apmeklētājiem neredzams darbs. Lai skolēni gūtu ieskatu tajā, esam izveidojuši izglītojošo mācību programmu "Kas ir muzejs?"," atklāj muzeja vadītāja Ināra Rumbina.

"Mēs bērniem stāstām un rādām, kā priekšmeti, kas izvietoti ekspozīcijās, nokļuvuši līdz muzejam un kā tie tiek glabāti. Skolēnus ievedam arī muzeja krātuvē, kur parasti apmeklētājiem ieeja nav atļauta. Tur bērni redz, ka, piemēram, fotogrāfija, kurā iemūžināts vēsturisks mirklis, atrodas savā aploksnītē un ir ielikta savā kastītē. Tai ir savs numuriņš, apraksts par to, kas bildē redzams, un viss pārējais, ko prasa Ministru kabineta noteikumi, lai muzeja krājums pienācīgi tiktu saglabāts. To uzzinot, bērni saprot, cik daudz laika mēs veltām vienam eksponātam, bet mūsu muzejā ir 12 582 vēstures liecības."

Zīmes ar dziļāku jēgu

"Esam izveidojuši izglītojošu programmu arī par simboliem un etnogrāfiskajiem rakstiem," turpina muzeja vadītāja.

"Šajās nodarbībās mēs bērniem iedodam kartītes ar priekšmetu un simbolu attēliem. Viņi ar tām iet izstāžu zālē un meklē tos muzejā izliktajos eksponātos. To darot, skolēni gūst sapratni gan par to, kas īsti ir simboli un etnogrāfiskie raksti, gan to, kā cilvēki tos izmanto dzīvē. Nodarbības noslēgumā bērni veido savas grupas simbolu, cenšoties attēlot to, kas viņiem ir raksturīgs."

Iejusties arheologa lomā pa īstam

"Šogad mēs skolēniem piedāvājam jaunu izglītojošo programmu "Dzīve pilskalnā". Šajās nodarbībās mēs izmantojam kastes ar smiltīm, kas simboliski ataino pilskalnu. Smiltīs ir paslēpti dažādi arheoloģiskie priekšmeti," intriģējoši stāsta Ināra Rumbina.

"Skolēnus mēs sadalām pa mazām grupiņām, kurā katram bērnam ir savs pienākums. Viens uzmanīgi noņem smilšu virskārtu, līdz pamana, kur apslēpts priekšmets. Otrs to rūpīgi attīra ar birstīti, trešais atradumu notīra ar otiņu. Ceturtais uz papīra uzzīmē, kurā kvadrātā priekšmets atrasts un kā bijis novietots. Viss notiek tieši tā, kā to dara arheologi, veicot izrakumus pa īstam."

Sajust dzīvi senajā pilskalnā

"Projektā "Dzīve pilskalnā" bērni būvē arī celtnes, kādas savulaik atradās šajā apdzīvotajā vietā," turpina muzeja vadītāja. "Šim nolūkam mums ir koka konstruktori, no kuriem bērni būvē mājiņas, līdzīgi kā to darījuši mūsu senči, kuri pirms daudziem gadsimtiem dzīvoja Daugmales pilskalnā. Mūsu novadā ir arī Klaņģu kalns un Sauliešu pilskalns, kas diemžēl ir norakts.

Šajās nodarbībās, kas notiek muzeja nodarbību telpā, iesaistīti visi bērni. Visi ir aizņemti, jo katram ir savs darbiņš. Kopā strādājot, viņi gūst priekšstatu, kāds varēja būt pilskalns, kāpēc cilvēki veidoja apmetnes pilskalnos, kā tur noritēja dzīve. Un bērniem top saprotams, ko arheologi šodien meklē pilskalnos un ko atrastie priekšmeti stāsta par dzīvi senatnē.

Mēs esam ļoti priecīgi, ka Kultūrkapitāla fonds atbalstīja šo projektu. Pateicoties tam, esam iegādājušies daudzas kastes, smilšu maisu, lāpstiņas, otiņas un citus arheologiem vajadzīgus rīkus. Lai šīs programmas nodarbības realizētu, mums ir jāveic liels sagatavošanās darbs un tikpat liels, lai pēc nodarbībām visu novāktu. Taču tas nav grūti, jo redzam, ar kādu interesi bērni visu dara. Tie ir brīži, kad pagājušie laiki atdzīvojas, un skolēniem rodas apjauta, ka mēs uz šīs zemes un šajā vietā neesam vienīgie. Pirms mums te ir dzīvojuši daudzi citi, un viņu dzīve arī ir realitāte, kuras liecības mums ir līdzās šodien."

Sarunas nobeigumā muzeja direktore Ināra Rumbina aicina: "Uz šīm izglītojošo programmu nodarbībām nāk mūsu novada skolēni, bet mēs priecātos, ja pie mums uz muzeju atbrauktu arī bērni no citiem novadiem. Ideālā variantā šīs nodarbības ir plānotas uz divām stundām, bet ļoti steidzīgajiem esam vadījuši arī saīsinātās nodarbības."