18.02.2015 18:15

MK noteikumu izmaiņu dēļ dažas Pierīgas skolas varētu pretendēt uz valsts ģimnāzijas nosaukumu

Autore 
Novērtēt šo ziņu
(1 balsojums)
Ādažu vidusskolas direktore Dace Dumpe sacīja, ka valsts ģimnāzijas statusa iegūšana apliecina izglītības iestādes kvalitāti un, tā kā daudzi jaunieši tieši šī nosaukuma dēļ izvēlas mācīties kādā no Rīgas skolām, arī Ādažu vidusskola domā par valsts ģimnāzijas titula iegūšanu. Ādažu vidusskolas direktore Dace Dumpe sacīja, ka valsts ģimnāzijas statusa iegūšana apliecina izglītības iestādes kvalitāti un, tā kā daudzi jaunieši tieši šī nosaukuma dēļ izvēlas mācīties kādā no Rīgas skolām, arī Ādažu vidusskola domā par valsts ģimnāzijas titula iegūšanu. Ādažu novada pašvaldības arhīvs

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) rosina skolām labvēlīgas izmaiņas valsts ģimnāzijas statusa kritērijos, paredzot, ka šo kvalitātes zīmi varētu iegūt mācību iestādes, kurās vidusskolas posmā mācās mazāks skolēnu skaits. Šādas izmaiņas ļaus arī dažām Pierīgas skolām pretendēt uz prestižo valsts ģimnāzijas nosaukumu.

Kā portāls "Apriņķis.lv" uzzināja ministrijā, pašlaik IZM ir izstrādājusi grozījumus Ministru kabineta noteikumos par valsts ģimnāzijas statusa piešķiršanas kritērijiem, papildinot prasības izglītības kvalitātes nodrošināšanai un rosinot samazināt nepieciešamo skolēnu skaitu 10.–12. klasē valsts ģimnāzijas statusa iegūšanai un saglabāšanai.

IZM ieplānojusi, ka turpmāk valsts ģimnāzijas statusu varēs iegūt tā izglītības iestāde, kurā iepriekšējos divus mācību gadus skolēnu mācību sasniegumu vidējais procentuālais novērtējums centralizētajos eksāmenos ir bijis vismaz par 10 % augstāks nekā visā valstī kopumā. Tāpat uz ģimnāzijas statusu varēs pretendēt, ja vien skolas vidējais centralizēto eksāmenu procentuālais novērtējums būs vismaz par 5 % augstāks nekā attiecīgā plānošanas reģionā.

Tāpat, domājot par izglītības kvalitāti reģionos un ņemot vērā demogrāfisko situāciju, noteikts, ka uz valsts ģimnāzijas statusu var pretendēt tā izglītības iestāde, kuras 10. līdz 12. klasē mācās ne mazāk par 250 skolēniem Rīgā, ne mazāk par 180 skolēniem republikas pilsētās un ne mazāk par 120 skolēniem administratīvajās teritorijās.

Pierīgas Izglītības, kultūras un sporta pārvaldes priekšnieks Oļģerts Lejnieks pastāstīja, ka Pierīgā Ādažu, Mārupes un Babītes vidusskolas šobrīd pēc centrālo eksāmenu rezultātiem varētu pretendēt uz valsts ģimnāzijas statusu, bet pagaidām šīm skolām to saņemt liedz tieši nepietiekamais skolēnu skaits vidusskolas posmā.

"Pēc esošajiem kritērijiem, šo statusu liedz saņemt tieši nepietiekošais skolēnu skaits, jo pašlaik demogrāfiskās "bedres" dēļ vidusskolā mācās maz audzēkņu. Savukārt pēc trīs gadiem situācija šajā ziņā varētu būt labāka. Domāju, ka tuvāko divu gadu laikā šo statusu neiegūs neviena no manis minētajām skolām, jo vispirms būtu jāiegūst ģimnāzijas nosaukums. Tomēr Pierīgā ir dažas skolas, ka par to domā, pieļauju, ka Mārupes vidusskola perspektīvā to varētu iegūt," teica O. Lejnieks.

Savukārt Ādažu vidusskolas direktore Dace Dumpe portālam "Apriņķis.lv" norādīja, ka šāda statusa iegūšana apliecina izglītības iestādes kvalitāti un, tā kā daudzi jaunieši tieši valsts ģimnāzijas nosaukuma dēļ izvēlas mācīties kādā no Rīgas skolām, arī Ādažu vidusskola domā par valsts ģimnāzijas titula iegūšanu.

"Tas gan ir ļoti ambiciozs mērķis, bet nenoliegšu, ka Ādažu vidusskola domā par valsts ģimnāzija statusa iegūšanu tuvākajā nākotnē. Valsts ģimnāzijas statuss mācību iestādei piešķir ekselenci un ir kā kvalitātes rādītājs. Tas rada prestižu. Un tieši šī iemesla dēļ pašlaik daudzi vecāki savus bērnus daudz labprātāk izvēlas laist Rīgas skolās, kam ir šis valsts ģimnāzijas statuss," sacīja D. Dumpe.

Viņa norādīja, ka Ādažu vidusskola pašlaik pēc izglītības kvalitātes kritērijiem jeb centralizēto eksāmenu rezultātiem atbilst valsts ģimnāzijas statusam, bet problēmas sagādā nepietiekamais audzēkņu skaits.

"Šobrīd vidusskolā mācās maz skolēnu, bet pēc četriem un pieciem gadiem audzēkņu būs ļoti daudz, un visas Rīgas ģimnāzijas viņus paņemt nevarēs. Turklāt iedzīvotāju skaits novadā ar katru gadu aug, un aizvien vairāk ģimeņu no attālākajām Latvijas vietām vēlas dzīvot Rīgas tuvumā. Bet viņu bērniem ir nepieciešamas izglītības iestādes, tāpēc Pierīgā šobrīd ir aktuāls jautājums par jaunu skolu būvniecību," klāstīja direktore.

D. Dumpe arī minēja, ka Ādažos šobrīd tiek skatīta iespēja būvēt jaunu skolu – tiek pētīts un analizēts, kāds būs skolēnu skaits nākotnē, paredzot, ka Ādažu novada izglītības iestādes varēs piesaistīt audzēkņus arī no apkārtējiem reģioniem, piemēram, Carnikavas. Turklāt skolēnu piesaiste no tuvākās apkaimes arī ir viens no priekšnoteikumiem, lai iegūtu valsts ģimnāzijas statusu.

Tomēr, pēc Ādažu vidusskolas direktores stāstītā, valsts ģimnāzijas statuss nav tikai prestižs nosaukums. Papildus tam skola var gūt arī kādu finansējumu, piemēram, šobrīd valsts ģimnāziju pedagogu algām tiek maksāta mērķdotācija 10 % apmērā. Savukārt Eiropas Savienības struktūrfondu 2014.–2020. gada plānošanas periodā valsts ģimnāzijām tiks piešķirts finansiāls atbalsts mācību vides uzlabošanai, lai ļautu daudz sekmīgāk ģimnāzijām piesaistīt skolēnus.