Tāpat problēmas iejusties nav tiem latviešu bērniem, kuri pēc ilgākas prombūtnes atgriezušies dzimtajā skolā.
Piemēram, Carnikavas novadā šobrīd ir atgriezies bērns, kas prom bijis tikai vienu gadu un sekmīgi ir integrējies Carnikavas pamatskolā. Tāpēc šis jautājums Carnikavas novadā šobrīd nav aktuāls. Bet, lai veicinātu novadnieku atgriešanos, Carnikavas novada Attīstības plānā 2015.–2018. gadam ir iekļauts jautājums par saziņu ar Latvijas diasporām ārzemēs, lai apzinātu tur mītošos carnikaviešus.
Arī Siguldas un Ķekavas novadā šis jautājums šobrīd nav aktuāls. Ķekavas novada pašvaldības Izglītības daļa ir veikusi reemigrantu apzināšanu un sadarbībā ar skolām izvērtējusi nepieciešamību īpaši organizētam atbalstam. Tomēr secināts, ka šāda vajadzība nav nepieciešama.
Par to, kā citu tautību un kultūru bērni iedzīvojas Babītes vidusskolā, lūdzām dalīties pieredzē skolas direktori Ilzi Rozenbergu.
– Cik jūsu skolā ir bērnu, kuru vecāki pārcēlušies uz dzīvi Latvijā no citām valstīm?
– Šogad mācības pie mums uzsāka trīs bērni. 1. klasē mācās meitenīte no Ķīnas. Septembra beigās mācības uzsāka divi bērni no Indijas – puisis 5. klasē un meitene 9. klasē. Indiešu meitene pie mums mācījās līdz janvārim, bet tagad mācības turpina starptautiskajā skolā, kas atrodas mums blakus. Viņa atnāca ar ļoti labām angļu valodas zināšanām, bet bija problēmas ar latviešu valodu, kas traucēja sekot līdzi mācību procesam. Starptautiskajā skolā visi mācību priekšmeti notiek angļu valodā.
Vēl pie mums mācās bērni no Grieķijas un citām eksotiskām valstīm, kuru kāds no vecākiem ir latvietis, līdz ar to šiem bērniem ir latviešu valodas pamati un vecāki var viņiem palīdzēt. Šie bērni patlaban mācās 2. klasē un ir labi iejutušies.
Šogad pie mums atnāca meitene no ukraiņu ģimenes, kura pirms tam bija mācījusies mazākumtautību skolā. Viņas vecāki ieradās Latvijā uz pāris gadiem, bet, sākoties dramatiskajiem notikumiem Ukrainā, pieņēma lēmumu palikt šeit. Meitenei iet pagrūti, bet viņa ir apņēmības pilna, jo nolēmusi kļūt par ārsti, un viņa saprot, ka arī studijas būs latviešu valodā.
Mūsu skolā mācās arī bērni no tām latviešu ģimenēm, kuras kādu laiku dzīvojušas Anglijā, Īrijā vai Vācijā, Krievijā. Viņiem valodas problēmu nav, jo vecāki par valodas saglabāšanu prombūtnes laikā ir rūpējušies.
Vēl pirmajās klasēs mums ir vismaz astoņi bērni no Latvijā dzīvojošām krievu ģimenēm, kur abi vecāki ir krievu tautības. Šie bērni ir gājuši latviešu bērnudārzā, kur izgājuši arī pirmsskolas apmācību. Viņiem problēmas rodas tāpēc, ka vecāki neprot latviešu valodu un līdz ar to nespēj palīdzēt mācībās.
– Kas ir galvenās grūtības, ar kādām sakaras bērni, kuri kopā ar ģimeni ieradušies vai atgriezušies Latvijā no citas valsts?
– Galvenā problēma ir tā, ka viņi neprot latviešu valodu. Lai saprastu, ko stāsta skolotājs un kas prasīts skolas uzdevumos, ir jāprot mūsu valoda. Tiem bērniem, kuru mamma ir latviete, ir vieglāk, jo vismaz viens no vecākiem var palīdzēt mācībās. Ja abi vecāki runā ķīniešu, angļu, ukraiņu vai krievu valodā, viņi nevar palīdzēt bērnam.
Arī visu mācību priekšmetu skolotājiem nav obligātas angļu valodas zināšanas, jo daži kā svešvalodu mācījušies vācu, bet citi – franču vai krievu valodu. Līdz ar to ne visi skolotāji var pārtulkot mācību uzdevumus saviem audzēkņiem viņu dzimtajā valodā.
– Kā notiek bērnu apmācība, kuriem nav latviešu valodas zināšanu?
– Pirmo pusgadu šie bērni mācās pēc individuālas programmas. Viņi iet uz stundām, piedalās klases dzīvē, brauc ekskursijās, bet pēc mācību stundām viņiem papildus ir latviešu valodas nodarbības.
Skolotāja, kura strādā ar šiem bērniem, viņus ir sadalījusi pa grupām atbilstoši latviešu valodas prasmes līmenim un vajadzībai. Šī skolotāja strādā sadarbībā ar mācību priekšmetu skolotājiem, koncentrējot uzmanību uz mācību vielu, ko bērni konkrētā brīdī apgūst klasē, lai viņiem būtu vieglāk saprast mācību saturu un uzdevumus. Piemēram, matemātikā bērniem ir grūtības ar teksta uzdevumiem, kur vajadzīgas valodas zināšanas.
Ir bērni, kuri saprot, ko viņiem saka latviešu valodā, bet viņiem ir grūti izteikties, jo ir ļoti mazs vārdu krājums. Strādājot ar šiem audzēkņiem, skolotāja vairāk pievērš uzmanību sarunvalodai. Piemēram, bērni izlasa pasaku un pēc tam atstāsta.
Mācot valodu, mēs vadāmies no bērnu vajadzībām un meklējam optimālo variantu, kā viņiem sniegt tieši tās latviešu valodas zināšanas, kas nepieciešamas konkrētajā brīdī.
– Eiropas valstīs ir izstrādātas programmas, kas paredzētas valodas apguvei skolēniem, kuru ģimenes ieceļo no citām valstīm. Vai tādas ir arī Latvijā?
– Esmu interesējusies, kā notiek valodas apmācība Vācijā un Skandināvijā. Tur ir nulles klases, un ieceļojušo ģimeņu bērni, kuriem nav valodas zināšanu, vienu gadu mācās tikai valodu.
Mēs esam iesaistījušies Latviešu valodas aģentūras piedāvātajos kursos. Tos apmeklēja latviešu valodas skolotāja un mana vietniece. Tur viņas smēlās idejas, kā organizēt valodas apmācību. Patlaban viena no mūsu sākumskolas skolotājām ir iesaistījusies projektā, ko piedāvāja Latviešu valodas aģentūra. Viņa izstrādās programmu un rādīs atklātās mācību stundas. Šis darbs ir tikko sācies, tāpēc vairāk komentēt nevaru.
Uzmanības vērts ir arī indiešu bērnu tēva ierosinājums mācību stundās izmantot planšetdatorus. Skolotājs bērnam nosūta uzdevumu, viņš ar interneta tulkotāja palīdzību to no latviešu valodas iztulko savā valodā un izpilda. Tas atvieglotu uzdevuma noteikumu izpratni, kamēr bērns apgūst latviešu valodas pamatus.
– Pirmajā klasē bērni sāk visu no sākumā, bet, iestājoties skolā 5. vai 9. klasē, skolēnam jau ir konkrēta mācību pieredze citā skolā. Vai nav atšķirības zināšanu apjomā un līmenī, ar kādām bērni ierodas skolā?
– Mums 9. klasē ir kādi sešpadsmit mācību priekšmeti, bet indiešu meitene atnāca ar liecību, kurā bija tikai pieci – angļu valoda, hindu valoda, matemātika, sports un apvienotie mācību priekšmeti. Tajā pašā laikā viņas zināšanu līmenis matemātikā, ķīmijā un citos priekšmetos bija labs. Pie mums mācību priekšmeti ir sadrumstaloti, bet saturs ir aptuveni tāds pats. Sarežģītāk ir ar vēsturi, literatūru, kur mācību programma ir specifiskāka.
– Kā citu tautību bērni ir iejutušies klasesbiedru pulkā?
– Bērni sadzīvo draudzīgi, ir izpalīdzīgi. Afrikāņu bērniem ir cits temperaments, viņi ir ļoti aktīvi. Savstarpējās sarunās citu tautību bērni apgūst latviešu valodu, un starpbrīžos bieži novērojam, ka mūsējie izmanto iespēju aktīvi apgūt arī angļu sarunvalodu.
”Mācoties latviešu skolā, citu tautību bērniem galvenā problēma ir valodas barjera. Pēc stundām viņiem organizējam latviešu valodas papildu nodarbības,” stāsta Babītes vidusskolas direktore Ilze Rozenberga.