Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Aiz trešās rinkopas pievienots Murjāņu sporta ģimnāzijas skolotājas Jeļenas Matvejenko viedoklis par sporta skolā notiekošo.

Kā informē IZM Sporta un jaunatnes departamenta direktora vietnieks Edgars Severs, jautājumu par Murjāņu Sporta ģimnāzijas turpmāko darbību skatīs Latvijas Nacionālās sporta padomes sēdē, raksta BNS.

Ministrija skaidro, ka trenažieru zāles nesošās konstrukcijas ir avārijas stāvoklī un rada draudus apkārtējai videi un izglītojamiem, lielās volejbola zāles stūris ir nosēdies, radīdams bīstamas vertikālas caurejošas plaisas visā sienas augstumā, kā arī zāles pagrabu pārsegumos sākusi korodēt armatūra, kā dēļ pastāv pārseguma plātņu iebrukšanas draudi.

Paredzēts, ka, slēdzot sporta halli, sporta nodarbības tiks nodrošinātas citās vietās, taču tas prasīs papildu izmaksas.

Ieskats Murjāņu skolas ikdienā
"Gadu no gada, risinot jautājumus par MSĢ nākotni, visās diskusijās akcentētas sporta problēmas, kas ir pašsaprotami. Taču MSĢ galvenā vērtība, mūsuprāt, ir tas, ka šeit sporta darbam ir pakārtots mācību darbs. Praksē tas izskatās tā, ka skolēni visu nedēļu var neiziet no MSĢ telpām, jo gan mācību, gan sporta darbs notiek zem viena jumta, te ir arī viņu dzīvesvieta," portālam "Apriņķis.lv" atsūtītajā vēstulē pauž Murjāņu Sporta ģimnāzijas skolotāja Jeļena Matvejenko.

"Tam ir ļoti liela nozīme, jo skolēniem paralēli diviem treniņiem dienā jāapgūst pamatizglītības vai vidējās izglītības programmas, un diennaktī ir tikai 24 stundas, un skolēnu vecums ir no 15 gadiem. Lai būtu pilnīgāks priekšstats, kā tas izskatās ikdienā, ieskatīsimies MSĢ skolēna dienas kārtībā.

Darba diena iesākas pulksten 7, ja vien iepriekš kādai sporta grupai nav bijis treniņš vai rīta rosme. Līdz tam skolēniem jāpagūst nomazgāties, paēst brokastis, iztīrīt savu istabu un saposties mācību stundām. Tad skolēni dodas uz mācību stundām, kas sākas astoņos. Tās notiek līdz pirmajam treniņam, kas 11.–12. klašu audzēkņiem ir plkst. 9, 8.–10. klašu skolēniem – plkst. 11. Pirms treniņiem starpbrīžu garums ir 10 minūtes (visi pārējie 5 minūtes). Šajā laikā skolēniem jāatnāk uz internātu, jāpārģērbjas, pēc stundas 20 minūšu garā treniņa jānomazgājas, atkal jāsapošas mācību stundām.

11.–12. klašu skolēniem mācību stundas pēc treniņa atsākas plkst. 11, bet beidzas plkst. 16. Līdzīgi tas ir arī 8.–10. klašu audzēkņiem. Laika taupības nolūkā šīm grupām arī pusdienas ir katrai savā laikā. Pulksten 16.10 sākas otrais treniņš, tas turpinās līdz 17. Pēc treniņa – nomazgāšanās, tad skolēni steidzas uz launagu, jo jau plkst. 18.30 sākas mācību sagatavošana. 8.–9. klašu skolēni mācās visi kopā savā klasē klases audzinātājas vadībā, bet vidusskolēni mācās patstāvīgi internāta istabās. Mācību sagatavošana notiek līdz plkst. 20. Laikā no 18.30 līdz 21.30 skolēniem ir iespējams apmeklēt mācību priekšmetu konsultācijas. Plkst. 20 sākas vakariņas, pēc tam skolēniem ir brīvais laiks līdz 22.30. Naktsmiers internātā iestājas plkst. 22.55.

Šī kārtība ir izveidojusies, tagad jau var teikt, 50 gadu garumā, jo skola dibināta 1965. gadā. Tās dzīvotspēja balstās uz skolas, internāta un sporta bāžu atrašanos zem viena jumta, precīzi izstrādātu dienas kārtību, visu skolas struktūrvienību (virtuve, medpunkts, saimnieciskais personāls) un pedagogu atbalstu. Dažādajos viedokļos par skolas reorganizāciju pārsvarā ir centieni atbrīvoties no viena šīs sistēmas posma – skolas.

Argumenti, ka šāda sporta skola pieejama teju katrā vietā, neiztur kritiku, jo diezin vai katra mācību iestāde var pielāgoties mācību procesam ar diviem treniņiem dienā. Ja atbilde ir apstiprinoša, tad rodas jautājums, kāpēc kaut kas jāveido no jauna, ja jau ir izveidota MSĢ? Ak, jā! Sporta bāzes! Taču pie jaunajām sporta bāzēm varbūt ir internāts, bet skola tik un tā jāveido. MSĢ pieredzi gatavojas pārņemt Lietuvas sporta nozares veidotāji, jo pēc neatkarības atgūšanas lietuvieši savu tāda veida skolu bija likvidējuši. Ceram, ka mūsu valsts sporta dzīves veidotājiem nevajadzēs braukt uz Lietuvu, lai iegūtu nu jau lietuviešu pieredzi šāda veida skolas veidošanā."