"Citi nodzīvo līdz 40 gadiem un tā arī neizprot, kura joma tad interesē visvairāk vai kas padodas labāk. Sekas tam, vai esi izdarījis pareizo izvēli, jutīsi visu mūžu," pārliecināts ir J. Ozoliņš, kurš ikdienā vada vadības konsultāciju uzņēmumu. Uzņēmējs stāsta, ka ideja rīkot šādas vidusskolēnu individuālās sacensības radusies, atceroties pašam savus vidusskolas gadus: "Toreiz viena no lielākajām problēmām bija tā, ka īsti sevi nepazinu, nezināju, ar kuru profesiju labāk saistīt dzīvi pēc skolas."
Taču, aprunājoties ar māsu, Baldones vidusskolas latviešu valodas un literatūras skolotāju Daci Cekulu, secinājuši, ka vidusskolēniem karjeras izvēles problēma ir aktuāla aizvien. Viņi kopā papētījuši pasaules pieredzi un sapratuši, ka Latvijā pašlaik prakse ar līdzīgām menedžeru sacensībām vēl ir neapgūta. "Līdz šim, pēc manā rīcībā esošās informācijas, esam vienīgie Pierīgā un Latvijā, kuri rīkojuši šādās skolēnu sacensības."
Sacensību mērķis bija, izspēlējot dažādas biznesa spēles, vienas dienas laikā skolēniem palīdzēt sevi iepazīt dziļāk, pieņemt atbildīgus lēmumus, pārbaudot savu erudīciju, empātijas spējas un menedžera ķērienu. "Ja kādam ir, piemēram, menedžera prasmes un viņš to neapzinās, tas būs gan liels personīgs zaudējums, gan zaudējums sabiedrībai," skaidro J. Ozoliņš.
Stress patīk visiem
Spēļu vadītāji psiholoģe Madara Junga un IT jomas menedžeris Aivars Junga atzina, ka skolēni bijuši necerēti atsaucīgi un skaidro, ka šo biznesa spēļu pamatā ir metodoloģija, kas aizgūta ārvalstīs. Savukārt veidojot sacensības baldoniešiem, spēļu vide pielāgota atbilstoši mūsdienu jauniešu interesēm. "Izvēlējāmies kategorijas, kuras ir pielāgotas videi, kuras jaunieši saprot, piemēram, vilcienu ražošanu aizstājām ar mobilo telefonu ražošanu."
Savukārt vaicāts, kas, izmēģinot spēles, pašam šķitis visgrūtākais, A. Junga atzīst, ka tie bijuši stresa testi. "Ir situācijas, kad vizuālā uztvere ir pretrunā ar loģiku, tas rada stresu, bet cilvēkiem jau patīk stress. To varēja novērot arī zālē – kā radās šādas situācijas spēlē, uzreiz iedegās uguntiņa!"
Savukārt M. Junga atzina, ka, pašai izspēlējot spēles, diskomfortu radījušas spēles, kurās vajadzēja tikt galā ar strīdu situācijām, no kā dzīvē parasti gribas izvairīties. "Taču biznesa attiecībās strīdi rodas, un tos ir jāprot risināt." Psiholoģe novēl skolēniem būt aktīviem un izzināt sevi arī turpmāk. "Bet tie, kas saprata, ka ir ķēriens, – dibiniet savu uzņēmumu, un stutēsim vienreiz to Latvijas ekonomiku augšā," novēl M. Junga.
Pārsteigums arī skolotājiem
Šoreiz spēles uzvarētāju laurus plūca trīs vidusskolnieces: Aija Emīlija Dolmatova no 10. klases, Aiga Gauja no 11. klases un Valērija Dovidenko no 12. klases. Balvas bija sarūpējusi Baldones novada dome, Baldones vidusskola un J. Ozoliņš. "Rēķinieties, ka citā kompānijā uzvarētāji varētu būt citi," apbalvojot vidusskolnieces, uzsvēra spēles vadītāji.
"Bija interesanti, un tagad apsvērsim arī karjeras iespējas šajā jomā," vienbalsīgi atzina visas trīs uzvarētājas. Lielākās grūtības sagādājusi slavenu cilvēku citātu atpazīšana, taču visvairāk meitenēm paticis, ka var darboties individuāli. "Komandā parasti viens dara vairāk, otrs mazāk, bet te viss bija jāizlemj pašam." Savukārt Dāvis no 11. klases atzina, ka nemaz neskumst, ka nav iekļuvis labāko trijniekā, jo galvenais bijis piedalīties un pārbaudīt savas zināšanas. "Pirms tam īpaši negatavojos. Izmantoju visu, ko zināju. Tā vairāk bija laimes spēle," stāsta Dāvis.
"Arī pašas labprāt būtu piedalījušies," atzīst Baldones vidusskolas direktore Dzintra Knohenfelde, kura kopā ar kolēģēm skolēnus atbalstīja skatītāju rindā. "Aprobēt spēli vienmēr ir liels gods, tāpēc piekritām nešauboties," stāsta Dz. Knohenfelde un atklāj, ka pārsteigumu sagādājuši arī konkursa uzvarētāji. "Varbūt gaidījām kādu citu uzvarētāju, taču nu varējām paskatīties no malas, kura skolēna talantus neesam pamanījuši." Direktore piebilst, ka Baldones skolas absolventi iniciatīvu piedalīties skolas dzīvē izrādījuši jau iepriekš, turklāt vismaz 30 procenti pedagogu kolektīva ir skolas absolventi.