"Grozījumi ir ļoti veiksmīgi, un uz tiem sadarbībā ar tiesībsargu ir iets ļoti mērķtiecīgi. Daļēji šīs izmaiņas sākām īstenot jau pērn," norādīja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pārstāve Inta Stīpniece.
Babītes vidusskolas direktore Ilze Rozenberga atzīst, ka likuma grozījumi skolām paziņoti novēloti. "Tos pieņēma augustā, nevis maijā, kad man, pēc Ministru kabineta noteikumiem, jāizdod rīkojums par nepieciešamajiem mācību līdzekļiem," skaidro I. Rozenberga. Šogad skola mācību līdzekļos ieguldīs gandrīz 16 000 latu un finansējums uz vienu bērnu ir 20 lati. Vecākiem būs jāiegādājas vien sporta tērpi un kancelejas preces. I. Rozenberga stāsta, ka šis būs eksperimentāls mācību gads. "Mūsu skolā ir pietiekami labs materiāli tehniskais nodrošinājums, tāpēc pa šo gadu mēģināsim vairāk pāriet uz digitālajiem mācību līdzekļiem." Tomēr direktore rosina, ka ir ļoti būtiski pārskatīt mācību literatūru, to saturu un plašo piedāvājumu. "Izdevniecības pašlaik iedzīvojas uz vecāku, pašvaldību un valsts rēķina. Ja mācību gada laikā bērns nomaina skolu, varētu sanākt, ka jāmācās no citām grāmatām," nobažījusies ir
I. Rozenberga.
Darba burtnīcas skola nevar atļauties
Sašutumu par tik novēloti ieviestajiem likuma grozījumiem neslēpa Baldones vidusskolas direktore un latviešu valodas skolotāja Dzintra Knohenfelde. "Ar izmaiņām tiksim galā, taču, lai iegādātos tik daudz darba burtnīcu, cik nepieciešams, naudas nepietiks. Esam brīdinājuši skolotājus, ka droši vien būs jāatgriežas pie vecākām metodēm – rakstīšanas." Pedagogu plānos ir sakārtot mācību procesu tā, lai maksimāli varētu strādāt bez darba burtnīcām. "Diktēšu un būs jāraksta pierakstu kladē. Iespējams, drusciņ uzlabosies skolēnu rokraksti, bet apsveicami tas nav. Jo ir jāskatās uz priekšu nevis atpakaļ," norūpējusies ir direktore. Lai ietaupītu naudu, plānots dokumentus turpmāk rakstīt nevis uz papīra, bet e-klasē elektroniski.
Savukārt Babītes novada pašvaldības Salas sākumskolas direktore Daina Krūmiņa stāsta, ka 2. septembrī mācības skolā sāks vien 22 skolēni un likuma grozījumi skolas dzīvi nemainīs. "Mācībām nepieciešamās grāmatas, digitālos materiālus, darba burtnīcas un citus mācību materiālus esam pirkuši vienmēr. Vecākiem ir jānodrošina tikai individuālie mācību līdzekļi," skaidro D. Krūmiņa un piebilst, ka valsts piešķirtā mērķdotācija uz vienu bērnu esot nedaudz vairāk par latu. "Taču mums ir piešķirts pašvaldības finansējums 200 latu, un tā robežās spējam iegādāties visu nepieciešamo." Visdārgāk izmaksā svešvalodu mācību materiāli. Piemēram, viens angļu valodas mācību komplekts maksā vidēji septiņus latus, un tajā ietilpst mācību grāmata, darba burtnīca un digitālais materiāls. Latvijas mazākās skolas direktore atzīst, ka vecākiem šīs pārmaiņas bijušas patīkamas, taču esot vecāki, kas, neraugoties uz likuma grozījumiem, tomēr paši plāno iegādāties bērniem personīgās grāmatas.
Diviem skolēniem ģimene tērē 150 latu
Trīs bērnu mamma Ilva Urbanoviča no Siguldas šogad skolai gatavo astoņus gadus veco dēlu Matīsu un gadu jaunāko meitu Dārtu. "Mācīsimies trešajā un otrajā klasē," stāsta Ilva. Savukārt pastarītis Mikus, kuram drīz apritēs četri gadi, septembrī turpinās bērnudārza gaitas. Ilva stāsta, ka skolai nepieciešamo vēl nav iegādājusies, taču saraksts ar skolas piederumiem, kas ir jānodrošina skolēnu vecākiem, iedots laikus.
Sarakstā ir pildspalvas, klades, burtnīcas, grāmatu vāciņi, sporta tērps un apavi. "Galvenokārt ir zīmuļi, krāsas, vaskadrānas vizuālajai mākslai un rokdarbiem," skaidro Ilva un piebilst, ka līdz šim darba burtnīcas bijis jāiegādājas matemātikas, latviešu valodas, dabas zinību un angļu valodas priekšmetiem. Summa, kas tikusi iztērēta pērn, skolai apgādājot abus skolēnus, bijusi aptuveni 150 lati. Ilva prognozē, ka šogad tā varētu samazināties par trešdaļu.
"Tas, ka vairs nav jāiegādājas darba burtnīcas, ir liels atspaids vecākiem. To īpaši jutīs tie, kam skolā jāpalaiž divi vai trīs bērni." Tomēr Ilva uzskata, ka vecākiem arī ir pienākumi un, piemēram, sporta tērpus vai skolas somas gan valstij nebūtu jāgādā. "Jā, kārtīga soma maksā aptuveni 50 latu, bet tad zini, ka tā kalpos vismaz trīs gadus," piebilst trīs bērnu māmiņa. Pērn uz vecāku pleciem bijusi tikai fakultatīvo priekšmetu, piemēram, angļu valodas, mācību grāmatu iegāde. "Bērnu somas ir ļoti smagas, tāpēc ideāli būtu, ja viens grāmatu komplekts būtu skolā, bet viens mājās. Bet tas, protams, ir atkarīgs no skolas iespējām."
Līdz šim Dārta un Matīss mācījās Siguldas pilsētas vidusskolā, taču lielais skolēnu skaits klasēs pamudinājis mainīt skolu. Tāpēc Urbanoviču ģimene atvases nolēmusi vest uz jaunizveidoto Laurenču sākumskolu. "Ticam labām pārmaiņām. Laiki mainās, arī pedagoģijai ir jāmainās!" gaidot jauno mācību gadu, novēl Ilva.
Astoņus gadus vecais siguldietis Matīss Urbanovičs gatavojas mācībām Laurenču sākumskolas 3. klasē.