Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

"Pirms sākām veidot savu projektu, iepazināmies ar citu novadu pieredzi. Ir pašvaldības, kurās skolēniem vasaras brīvlaikā ir iespēja nopelnīt brīvpusdienas nākamajam mācību gadam, citos priekšroka pastrādāt tiek dota bērniem, kuri nāk no maznodrošinātajām un sociāli nelabvēlīgajām ģimenēm," stāsta Olaines novada pašvaldības jaunatnes lietu speciāliste Agnese Kalniņa, kura izstrādājusi šo projektu un koordinē. "Tā kā mūsu novada bērniem 50 % no skolas pusdienu maksas sedz pašvaldība, šāds atvieglojums jau ir. Tādēļ izlēmām dot visiem bērniem vienādas darba iespējas, ņemot vērā tikai viņu reģistrēšanās secību. Skolēni, kuri darbam pieteicās pirmie, varēja izvēlēties darbavietu, bet tiem, kuri pieteicās vēlāk, tika atlikušās darbavietas."

Darbs tika piedāvāts 15-17 gadus veciem jauniešiem, kuri mācās Olaines 1. vidusskolā, 2. vidusskolā un Olaines mehānikas un tehnoloģijas koledžā.

Jautāta, kā tika atrasti darba devēji, A. Kalniņa stāsta, ka pašvaldības aicinājumam atsaucās a/s "Olaines ūdens un siltums", Olaines Vēstures un mākslas muzejs, bērnu un jauniešu centrs "Olaks", Olaines Kultūras centrs, Olaines Sporta centrs, kā arī bērnudārzi "Dzērvenīte", "Zīlē" un "Ābelīte." Kopumā tika noformētas 60 darba vietas, un katra iestāde un uzņēmums varēja pieteikt, cik bērnus vasaras periodā vēlas nodarbināt. Jaunieši darbu uzsāka 1. jūlijā un beigs 23. augustā. "Šo laika posmu sadalījām četros darba periodos – katrs no tiem ilgst divas nedēļas, un skolēni strādā četras stundas dienā. Samaksa par darba stundu ir pēc valstī noteiktās minimālā tarifa likmes," piebilst speciāliste.

Procedūra, lai jaunietis varētu sākt strādāt, ir samērā vienkārša – domē jāuzraksta iesniegums un jāatnes ārsta zīme, ka viņš var strādāt. Vēl nepieciešams uzrādīt pasi, no Valsts ieņēmumu dienesta jāizņem nodokļu grāmatiņa un jāatver pašiem savs bankas konts, uz kuru pašvaldībai pārskaitīt nopelnīto algu.

Patlaban rit trešais darba posms, un atsauksmes no skolēniem un darba devējiem ir abpusēji apmierinātas. "Skolēni ir apmierināti, ka var nopelnīt naudiņu un iepazīt darbavietas, kas atrodas novadā, pastrādājot tajās kopā ar pieaugušajiem. Savukārt darba devējiem ir izdevīgi, ka viņi vasarā var palaist atvaļinājumā savus darbiniekus. Bērniem uztic arī tādus darbus, kas iestādē nav steidzami un ir atlikti darbaroku trūkuma dēļ. Piemēram, bibliotēkā "Gaisma" skolēni kārtoja grāmatas, žurnālus, pārbaudīja, vai tie ir reģistrēti," stāsta A. Kalniņa. Pieaugušie saprot, ka, ja grib, lai jaunieši paliek novadā, jādod viņiem iespēja ne tikai iepazīt uzņēmumus teorētiski, bet arī praktiski. Savukārt skolēni tajā pašā laikā redz, kā vecāki pelna naudiņu iztikai – no rītiem agri jāceļas, laicīgi jābūt darbā, kārtīgi jāpaveic savi pienākumi un tikai pēc tam var saņemt algu."

Kad skolēni divas nedēļas nostrādājuši, viņiem kopā ar nodokļu grāmatiņām tiek izsniegts izraksts par algas aprēķinu, lai viņi saprot, kā tas veidojas, jo ne katrās mājās mamma vai tētis saprot grāmatvedību un var bērniem to paskaidrot, norāda speciāliste. Tiem skolēniem, kuri dzīvo Jaunolainē, bet brauc strādāt uz Olaini, pašvaldība pēc darba beigām atmaksā arī ceļa izdevumus.

"Jauna pieredze skolēniem ir arī tā, kā paša pelnīto naudiņu iztērēt. Vieniem tas būs atspaids ģimenes budžetā, jo tiks izlietots, lai nopirktu skolai vajadzīgas lietas, bet citiem kabatas nauda, ko varēs iztērēt atbilstoši savām vēlmēm. Skolēni, kuri šovasar izmanto iespēju pastrādāt, savā dzīvē ir sakārtojuši vairākas svarīgas lietas – ieguvuši pasi, atvēruši savu kontu bankā, un viņiem ir nodokļu grāmatiņa, kurā pirmais darba devēja ieraksts ir Olaines novada pašvaldība," uzsver A. Kalniņa.

PII "Dzērvenīte" saimniecības daļas vadītāja Tamāra Mazure ar jauniešu darbu vasarā ir apmierināta: "Pie mums skolēni strādā jau trešo periodu, jo pa vasaru savus darbiniekus esam palaiduši atvaļinājumā. Ieguvēji ir arī bērni, jo tie, kuri dzīvo daudzstāvu mājās, iemācās ravēt un laistīt puķu dobes, sagrābt nokritušas koku lapas no zālājiem, krāsot bērnu rotaļu laukumos uzstādītās riepas."

Speciālās pirmsskolas izglītības iestādes "Ābelīte" vadītājas vietniece saimniecības darbā Ingūna Litvinoviča teic, ka skolēni darbā ir labi palīgi. Viņiem var uzticēt pieskatīt bērniņus ar īpašām vajadzībām, sakopt zālājus, izravēt un palaistīt puķudobes, kā arī izgatavot dekorus bērnudārzā telpu interjera noformēšanai.

Savukārt Olaines vēstures un mākslas muzeja pedagoģe Brigita Medne pastāstīja, ka skolēni galvenokārt palīdz izstāžu rīkošanā: "Ernas Počas izstāde ir iekļauta pasākumu ciklā "Šūpulis," ko mēs izveidojām, atbalstot novada jaunos māksliniekus. Tajā redzam analogās fotogrāfijas, kurās kadrs ir uz kadra, izliektās bildes, zīmējumu savienošana ar fotogrāfiju. Neparasts eksponāts, ko var aplūkot muzejā, ir fragments no priedes, kurai bija pieauguši egles zari, veidojot dabisko potējumu. Skolēni meklēja informāciju par šo koku, ko 1972. gadā nogāza vējš. Jaunieši sastādīja arī velosipēdu maršrutu pa Olaini un katrā pieturas punktā izveidoja aprakstu, ko tajā ir vērts aplūkot. Skolēniem ir daudz ideju, kā uzlabot muzeja darbu, kas noderēja arī muzeja pedagoģiskās programmas veidošanā par novadnieku – rakstnieku Teodoru Zeifertu."