16.07.2013 18:22

Carnikavā uz solīto bezmaksas izglītību nepaļaujas un meklē alternatīvus risinājumus

Autore 
Novērtēt šo ziņu
(0 balsojumi)
Carnikavā uz solīto bezmaksas izglītību nepaļaujas un meklē alternatīvus risinājumus www.foto.delfi.lv

Lai gan jau pagājušajā nedēļā Saeimas deputāti galīgajā lasījumā pieņēma izmaiņas likumdošanā, kas paredz, ka valstij, kooperējoties ar pašvaldībām, ir jānodrošina bezmaksas izglītība, Carnikavā tiek meklēti veidi, kā panākt, lai vecākiem bērnu izglītošanai jātērē pēc iespējas mazāk naudas.

"Diskusijas par to, kam un kādā apmērā būtu jānodrošina mācību procesā nepieciešamie mācību materiāli un didaktiskie līdzekļi, sabiedrībā notiek jau daudzus gadus saistībā ar termina "bezmaksas izglītība" saturu un apjomu," uzsver Carnikavas novada domes Izglītības un kultūras nodaļas Izglītības metodiķe Ināra Briede.

Izglītības speciāliste norāda, ka pašvaldības izglītības iestāžu – pirmsskolas izglītības iestādes "Riekstiņš", Carnikavas pamatskolas un Piejūras internātpamatskolas – vadība sadarbībā ar pedagogiem, skolēnu vecākiem un iestāžu padomēm jaunajam mācību gadam gatavojas laikus.

"Notiek viedokļu apmaiņa un diskusijas par mācību priekšmetu standartiem un vadlīnijām atbilstošas mācību materiālās bāzes "pamatkomplektu". Šim mērķim tiek izmantota valsts budžeta mērķdotācija, pašvaldības un vecāku līdzfinansējums, ja viņi vēlas papildus standartos noteiktajam iegādāties, piemēram, darba burtnīcas vai zīmēšanas un aplicējamo papīru, krāsas un citus materiālus bērna radošā potenciāla attīstībai pēc mācību nodarbībām paredzētajā laikā," situāciju izklāsta par izglītības jomu atbildīgā speciāliste Carnikavas novadā.

Tāpat vietējā skolā ir pagarinātās dienas grupa, bet pirmsskolā – pēcpusdienu periods. "Visiem ir zināms, ka, piemēram, pirmsskolā bērni uzturas no plkst. 7 līdz 19 un pirmsskolas izglītības programmas apguves nodarbības tiek organizētas dienas pirmajā pusē, taču bērnam gribas zīmēt, krāsot, aplicēt un tā tālāk arī pēcpusdienā," tā I. Briede, norādot, ka arī šim mērķim līdzekļu nepietiek un tie tiek atrasti ar pašvaldības un vecāku atbalstu.

"Piemēram, ar pateicību tiek pieņemti un otru dzīvi piedzīvo papīra atgriezumi no grāmatu izdevniecībām, spiestuvēm, reklāmas aģentūrām. Videi draudzīgais iepakojums un dabas materiāli tiek izmantoti tematisko pasākumu interjera radīšanai," situāciju izklāsta I. Briede. Viņa zina teikt, ka vietējā pamatskola un internātpamatskola papildu līdzekļus mācību materiālu iegādei nopelna, piemēram, iznomājot telpas maksas vasaras nometņu rīkošanai, semināriem, mākslinieku plenēriem un citām aktivitātēm. Sadarbībā ar Līgatnes papīrfabriku tiekot vākta makulatūra un apmaiņā pret to iegādāts papīrs gan kopēšanai, gan citiem mērķiem.

Rezumējumā viņa uzsver – par spīti šai taupīgajai saimniekošanai, visam naudas nepietiek. Tādēļ izglītībai nepieciešamais finansējums būtu jādubulto, lai varētu runāt par modernu izglītību, kas turklāt ir vēl arī bez maksas.

Iepriekš:
Vajadzības gadījumā papildu līdzekļus izglītībai sola arī Sigulda
Saulkrastu mērs: Ja vajadzēs, izglītībai papildu naudu atradīsim
Ķekavā un Mārupē izglītībai šogad piešķirts vairāk naudas
Saeimas lēmums par mācību līdzekļu finansēšanu arī vietvarām radīs papildu izmaksas