Par absolventu konkurētspēju darba tirgū, kad valstī valda bezdarbs, saruna ar Mālpils profesionālās vidusskolas pedagogiem un audzēkņiem.
Trūkst kvalificētu speciālistu
"Šajā mācību gadā sagatavojām audzēkņus četrās izglītības programmās: "Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģijas", "Ēdināšanas pakalpojumi," "Koka izstrādājumu izgatavošana" un "Interjera dizains," sarunu uzsāk skolas direktore Frančeska Ģēvele. "Nākamā gada izglītības programmā esam iekļāvuši divas jaunas specialitātes. Pēc būvfirmu pieprasījuma septembrī uzsāksim ēku celtnieku apmācību, jo valstī ir daudz namu, kuriem nepieciešama renovācija un siltināšana, un šim nolūkam Latvijā ieplūst lieli naudas līdzekļi, bet darbaspēks ir ļoti nekvalitatīvs. Pēc ēdināšanas uzņēmumu lūguma septembrī uzsāksim vēl konditoru apmācību."
"Mums tagad katru dienu zvana kāds uzņēmējs un lūdz darbiniekus ēdienu gatavošanai vasaras sezonā," turpina direktores vietniece profesionālajā izglītībā Gunta Jēkabsone. "Nupat skolā bija ieradušies uzņēmēji no Ādažiem, un interesējās par absolventiem, kuriem var piedāvāt darbu. Šodien zvanīja no Siguldas un ļoti lūdza divus darbiniekus. Zvana arī darba devēji, ar kuriem pat neesam pazīstami."
"Pieredze liecina, ka valstī trūkst siltuma, gāzes un ūdens inženiertīklu speciālistu," sarunā iesaistās direktores vietniece audzināšanas darbā Sarmīte Dadeika. "Audzinu otro kursu, un man ir vairāki puiši, kuriem jau izteikti darba piedāvājumi. Viens jaunietis atgriezās no prakses, kur divās dienās nopelnīja 150 latus, un teica, ka uzņēmējs ir gatavs tūdaļ pat ņemt viņu pastāvīgā darbā. Puisis bija nopietnas izvēles priekšā – turpināt mācīties vai iet pelnīt naudu. Runājām gan ar viņu pašu, gan zvanījām vecākiem, un lūdzām nepārsteigties, jo pēc diviem gadiem, kad jaunietim būs diploms, viņš būs ne tikai labs strādnieks, bet arī zinošs darbu vadītājs ar plašākām karjeras iespējām un vēl lielāku atalgojumu."
"Veidojot profesionālo mācību priekšmetu saturu, mēs ļoti respektējam uzņēmēju prasības un ieteikumus," paskaidro F. Ģēvele. "Ar uzņēmējiem regulāri sadarbojamies jau vairāk nekā desmit gadus, jo viņi vislabāk orientējas darba tirgū, izjūt tā svārstības un zina prasības. Mums ir jābūt lietas kursā par reālo situāciju, lai varētu sagatavot tādus speciālistus, kuri pēc pieņemšanas darbā tūdaļ var sākt patstāvīgi strādāt."
Aroda pamatus iemācās skolas darbnīcās
Līdztekus teorētiskajām nodarbībām ļoti pārdomāti organizētas ir audzēkņu prakses. "Pirmos divus gadus praktiskās apmācības notiek skolā – plašās mācību darbnīcās, kas aprīkotas ar moderniem darbagaldiem," paskaidro direktore. "Mēs uzskatām, ka audzēkņiem, pirms viņi iet praksē uz uzņēmumu, ir jāapgūst pamatiemaņas – jāzina darba tehnoloģija, jāiemācās stādāt ar materiāliem un jāprot lietot darbam paredzētos instrumentus."
Praksēm vietējos uzņēmumos seko darba piedāvājumi
Sākot ar trešo kursu, skolēni iziet prakses uzņēmumos, veicot konkrētus darba uzdevumus. "Prakses vietas sarunā uzņēmēji, ar kuriem sadarbojas skola, vai bērni paši tajos novados, kur viņi dzīvo," stāsta direktores vietniece Sarmīte Dadeika. "Piemēram, siltuma, gāzes, ūdens tehnoloģiju audzēkņi iziet prakses "Vidzemes siltumnieka" un "Rīgas siltumnieka" uzņēmumos, strādā projektēšanas birojos. Ēdināšanas pakalpojuma speciālisti praktizējas kafejnīcās un restorānos Mālpilī, Siguldā, Rīgā. Mēbeļu galdnieki – mēbeļu ražošanas uzņēmumos "SC koks", "Kvist".
"Mēs iesakām prakses vietas pamainīt, lai audzēkņi pastrādātu dažādus darbus un saprastu, kurš vairāk iet pie sirds," piebilst skolas direktore. Piemēram, 3. kursa audzēknis Ralfs Magdeburgers par trīs nedēļu praksi siltumapgādes firmās stāsta: "Izmēģināju daudzas interesantas lietas, sākot ar lodēšanu, metināšanu un beidzot ar datorprojektēšanu un sarežģītiem darba tāmju rasējumiem. Darba devēji bija ļoti apmierināti ar to, ko protu, un es saņēmu kārtīgas atzīmes."
Bieži notiek tā, ka mācību prakšu laikā uzņēmēji jau nolūko sev nākamos speciālistus.
Noslēguma praksē uz Eiropas valstīm
"Lai mūsu audzēkņi būtu konkurētspējīgi starptautiskā līmenī, 4. kursa lielajā kvalifikācijas praksē daļa audzēkņu trīs mēnešus dodas strādāt uz ārzemēm, iesaistoties "Leonardo da Vinci" un "Comenius" programmās," atklāj F. Ģēvele. "No 1996. gada esam apguvuši ap miljons latu Eiropas Savienības naudas, dodot iespēju mūsu audzēkņiem papildināt zināšanas uzņēmumos Vācijā, Francijā, Itālijā, Austrijā, Anglijā, Spānijā, Turcijā, Čehijā, Portugālē, Polijā, Igaunijā. Šo prakšu laikā viņi veic patstāvīgu darbu restorānos, kafejnīcās, mēbeļu ražotnēs, uzņēmumos un firmās, kur notiek siltuma, gāzes, ūdens sistēmu montāžas."
Ēdināšanas pakalpojumu specialitātes 4. kursa audzēkne Dita Maļina šogad trīs mēnešus pavadījusi Spānijā: "Eksāmenu spāņu valodā nokārtoju pirms prakses, tāpēc sarunvaloda problēmas neradīja. Strādāju viesnīcā. Sākumā apkalpoju viesus pie brokastu, pusdienu un vakariņu galda. Pēdējā mēnesī tiku strādāt virtuvē, kur gatavojām visādus spāņu ēdienus. Spāņu virtuve ievērojami atšķiras no mūsējās. Pie tortillas, kas atgādina risoto, kur kopā ar vistas gaļu liek arī jūras veltes un gliemežus, es tomēr nevarēju pierast."
Ārzemju praksēs audzēkņus pavada un savu kvalifikāciju ceļ arī pedagogi. Direktora vietniece profesionālajā izglītībā Gunta Jēkabsone stāsta: "Esmu bijusi pavadošais pedagogs Francijā, Itālijā un Portugālē. Un man bija ļoti patīkami dzirdēt franču skolotājas vārdus: "Es arī gribu tādus audzēkņus kā jūsējie. Viņiem var uzticēties. Jaunieši prot strādāt patstāvīgi bez jebkādas kontroles."
Atgriežoties no ārzemju praksēm, pēdējā kursa audzēkņi turpina praksi vietējos uzņēmumos. Piemēram, pirms pāris gadiem daži no viņiem palīdzēja "Eva servisam" pabeigt "Tallink" viesnīcu, jo trūka darbaspēka. Firmas vadītājs Normunds Grinbergs atzina, ka mālpilieši ir disciplinētāki, labāk sagatavoti darbam un uz viņiem var vairāk paļauties nekā uz rīdziniekiem."
Atnāk tīnīši, aiziet nobrieduši jaunieši
"Pēc devītās klases pie mums atnāk 15-16 gadus veci pusaudži, bet skolu beidz 20 gadīgi nobrieduši jaunieši. Uzņemam arī 12. klasi beigušos skolēnus, viņi profesiju apgūst pusotra gada laikā," stāsta direktore. "Darbu var atrast visi mūsu absolventi. Daudzi aiziet strādāt uzņēmumos, kuros bijuši praksēs. Daļa jauniešu turpina mācības Rīgas Tehniskajā universitātē, Latvijas Lauksaimniecības universitātē vai cituviet. Ir jaunieši, kuri kļūst arī par pedagogiem, piemēram, darbmācības skolotājiem. Jaunie speciālisti, kuriem ir finansiālais atbalsts, uzsāk arī privāto biznesu."
Specialitātēm, ko māca Mālpils profesionālajā vidusskolā, ir vēl kāds pluss – iegūtās zināšanas ir lielisks ieguldījums arī personīgajā dzīvē. Mājās visiem patīk garšīgi paēst pie glīti uzklāta galda, un ģimenes budžetu krietni var ietaupīt, ja mēbeles var izgatavot, gaumīgu telpu remontu paveikt un ūdens, gāzes un siltuma komunikācijas savest kārtībā paša spēkiem.
"Pēc devītās klases pie mums atnāk 15–16 gadus veci pusaudži, bet skolu beidz nobrieduši speciālisti. Uzņemam arī 12. klasi beigušos skolēnus, viņi profesiju apgūst pusotra gada laikā," atklāj skolas direktore Frančeska Ģēvele.
