Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Jaunās paaudzes balstīšanās uz mijiedarbību internetā trešdaļai (33 %) vecāku visā pasaulē un liek raizēties par atkarību no interneta. Šīs bažas pamato arī "Kaspersky Lab" un "B2B International" iegūtie dati, kas atklāj, ka, pēc vecāku domām, desmitdaļa (12 %) personu vecumā līdz 18 gadiem ir atkarīga no interneta. Līdztekus raizēm, ka bērni internetā skatās nepiemērotu vai necenzētu saturu (36 % pasaulē; 19% Latvijā) un sazinās ar svešiniekiem (32 % pasaulē; 15% Latvijā), bērnu nespēja distancēties no interneta vides strauji kļūst par vecāku galvenajām bažām.

Vairāk nekā puse vecāku (51 %) uzskata, ka tiešsaistes apdraudējumi bērniem pieaug, tāpēc laiks, ko viņi pavada internetā, ir reāls papildu faktors, lai pasargātu bērnus internetā. Šīs bažas ir mudinājušas 33 % vecāku ieviest ierobežojumus, cik daudz laika bērni drīkst pavadīt internetā. Arī vecāki Latvijā (23%) par vienu no populārākajām metodēm kā pasargāt bērnus no tīmekļa apdraudējumiem atzinuši laika ierobežojumu, ko bērns pavada tiešsaistē.

"Vecāku loma attiecībā uz bērna drošību virtuālajā vidē, bērnam pieaugot, mainās - kamēr mazam bērnam ir tiešām svarīgi noteikt viedierīču lietošanas laika ierobežojumus un skatīties līdzi, ar lielāku bērnu un pusaudzi svarīgākas kļūst sarunas par bērna interesēm un drošības jautājumiem," komentē bērnu aizsardzības "Centrs Dardedze" psiholoğe Daina Dziļuma. "Viens no vecāku lielākajiem izaicinājumiem mūsdienās ir – turēt bērniem līdzi un zināt gan to, kādas aplikācijas jauniešiem pašlaik ir modē, gan arī to, ar kādiem riskiem tajās var nākties sastapties."

Tomēr nav pilnīgi noteikts, ka tiešsaistē pavadītā laika ierobežošana pasargā bērnus no briesmām. 12 mēnešu laikā 44 % bērnu visā pasaulē sastapās ar vismaz vienu tiešsaistes apdraudējumu, turklāt desmitdaļa bērnu piekļuva nepiemērotam saturam (12 %) vai nonāca saskarē ar ļaunprogrammatūrām un vīrusiem (10 %). Latvijā 19% bērnu saskārās ar nepiemērotu saturu tīmeklī un 6% piedzīvoja saskarsmi ar ļaunprogrammaturām vai vīrusiem, kas ir zemākais rādītājs starp trim Baltijas valstīm (8% Igaunijā un 9% Lietuvā).

Tāpēc alternatīva iespēja vecākiem var būt koncentrēšanās uz bērnu atbalstīšanu citos veidos, piemēram, ar izglītošanu. Vairāk nekā trešdaļa (37 %) vecāku visā pasaulē regulāri pārrunā ar bērniem apdraudējumus internetā un 31 % cenšas uzraudzīt bērnus, kad viņi ir tiešsaistē, lai varētu piedāvāt iespēju atklāt varbūtējos apdraudējumus un papildināt izglītību. Vairāk nekā ceturtdaļa (27%) vecāku Latvijā arī regulāri runā ar bērniem un mēģina izglītot viņus prātīgi pieiet komunikācijai vai darbībām tiešsaistē.

D. Dziļuma iesaka vecākiem vairāk pievērst uzmanību attiecību uzlabošanai ar bērniem ārpus virtuālās vides: "Minētās aptaujas dati liecina par to, ka Latvijā vecāki ir mazāk norūpējušies par bērnu drošību virtuālajā vidē, nekā citās valstīs un arī mazāk pārrunā riskus, taču virtuālas vides riski palielinās ar katru gadu un sekas ir pavisam reālas. Bērnam nepiemērots vardarbīgs vai seksuāls saturs var psiholoģiski traumēt bērnu un izraisīt vēlmi izmēģināt ko līdzīgu dzīvē.

Saruna ar nepazīstamu, it kā draudzīgu vienaudzi nereti beidzas ar naudas izspiešanu un seksuālu izmantošanu, savukārt kibermobings var ļoti ietekmēt bērna pašapziņu un atstāt negatīvu iespaidu uz citām dzīves jomām. Turklāt, lai no šiem riskiem izvairītos, svarīga ir ne vien vecāku interese par tehnoloģiju iespējām un ēnas pusēm, bet arī pietiekami tuvas attiecības ar bērniem ikdienā un kopīga laika pavadīšana ārpus viedierīcēm."