Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

LLKA atgādina, ka pirms pāris gadiem, uzsākot zaļināšanas prasību ievērošanu platību maksājumu saņemšanai, lauksaimnieki cītīgi apguva pākšaugu – pupu un zirņu – audzēšanas tehnoloģijas. Šobrīd, kad apgūtās zināšanas veiksmīgi tiek realizētas praksē un sāk sniegt labus rezultātus, atkal tiek mainīti zaļināšanas nosacījumi, liekot lauksaimniekiem pārorientēties uz citām lauksaimniecības kultūrām, jo saskaņā ar Eiropas Komisijas lēmumu, platībās, kas tiek noteiktas kā zaļināšanas platības, tai skaitā pākšaugiem, nedrīkstēs lietot augu aizsardzības līdzekļus.

"Bieži mainoties lauksaimniecības politikas nosacījumiem, zemnieku darbs un darba plānošana savās saimniecībās tiek pakļauta pārāk lielai nestabilitātei, kas traucē ilgtermiņa attīstību. Joprojām Eiropas Komisija ignorē un ierobežo Baltijas valstu, tostarp, Latvijas lauku intereses un attīstību, neņemot vērā mūsu reģiona no citām valstīm atšķirīgos klimatiskos apstākļus un aizvien lauksaimniekiem maksājot zemākos tiešmaksājumus," uzskata LLKA valdes priekšsēdētājs, lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības "VAKS" valdes priekšsēdētājs Indulis Jansons.

LLKA uzsver, ka pākšaugi ir vērtīga kultūra augu sekas maiņai un Latvijas klimatiskajos apstākļos labu ražu tiem diemžēl nevar iegūt bez augu aizsardzības līdzekļu lietošanas. Piedāvātie risinājumi zaļināšanā izmantojot starpkultūras, Latvijai ir nepiemēroti un nedos gaidīto rezultātu augsnei.

"Biežā politikas maiņa negatīvi ietekmē lauksaimniecības nozari kopumā, kas zemniekiem liedz paļāvību uz ilggadīgu un prognozējamu savas saimniecības attīstību, tādēļ LLKA vērš visus lauksaimniecībā iesaistītos izvērtēt un uzlabot iespējas, lai Latvijas viedoklis Eiropas Komisijā tiktu sadzirdēts un uzklausīts," teikts LLKA paziņojumā.