Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Viņa norādīja, ka primāri adoptējamam bērnam tiek nodrošināta pastāvīga ģimene Latvijā un tikai tad, ja bērnam nav iespējams atrast adoptētājus Latvijā, bāriņtiesa izvērtē iespējamo bērna adopciju uz ārvalstīm un pieņem atbilstošu lēmumu.

Vienlaikus Krastiņa skaidroja, ka, vērtējot desmit un pat piecu gadu griezumā, Latvijas adoptētāja portrets lēnām mainījies, un adoptētāji ir atvērtāki domās par to, ka, iespējams, ģimene var uzņemties rūpes arī par pirmsskolas un skolas vecuma bērniem, ne tikai par zīdaiņiem.

Ņemot vērā to, ka palielinās Latvijas adoptētāju skaits, kā arī tiek izrādīta interese par pirmsskolas un skolas vecuma bērnu adoptēšanu, no 2008. gada 1. janvāra ministrija pieņem un izvērtē tikai tās ārvalstu adoptētāju lietas, kurās pausta vēlme adoptēt bērnu, kas vecāks par deviņiem gadiem, trīs un vairāk vienas ģimenes bērnus, bērnus, kuri ir ar ievērojamiem veselības attīstības traucējumiem, kā arī bērnus, par kuriem bāriņtiesa ir pieņēmusi lēmumu par adopciju uz ārvalstīm un kuriem nav izdevies atrast ārvalstu adoptētājus.

LM informē, ka pērn, salīdzinot ar 2015. gadu, palielinājies to Latvijas adoptētāju skaits, kuri adoptējuši bērnu vecumā no sešiem līdz astoņiem gadiem, kas liecina par to, ka Latvijas adoptētāji biežāk izvēlas adoptēt bērnus skolas vecumā.

Vienlaikus, salīdzinot ar 2016. gadu, šogad nedaudz palielinājies to bērnu skaits, kuri norādījuši, ka nevēlas tikt adoptēti. Tāpat šogad par 22 ārvalstu adoptētāju ģimenēm mazāk izteikušas vēlmi adoptēt bērnu no Latvijas.

Turklāt Krastiņa norādīja, ka tā kā ārvalstu adoptētājiem Latvijā nav iespēja adoptēt maza vecuma, pirmsskolas vecuma un sākumskolas vecuma bērnu, viņi arvien biežāk meklē iespējas adoptēt no citām valstīm.

Jau ziņots, ka Latvijas iedzīvotāji šogad līdz jūnijam adoptējuši par diviem bērniem mazāk nekā līdz pagājušā gada attiecīgajam mēnesim, savukārt uz ārvalstīm adoptēti tikai 27 bērni pretstatā 50 bērniem pērn.