Viņš norādīja, ka nav šaubu, ka bērnu tiesību aizsardzības jomā nepieciešamas izmaiņas, tomēr Labklājības ministrija (LM) neskatās uz izmaiņām tikai Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijā (VBTAI), bet arī sistēmā kopumā, tostarp nepieciešamas izmaiņas bāriņtiesu darbā.
Pēc ministra paustā, tā kā bāriņtiesas ir pašvaldību pārziņā arī to darbība atšķiras. Vienā no pašvaldību bāriņtiesām pieejamais finansējums ir lielāks nekā citās, tāpēc nenotiek vienveidīga pieeja bērnu tiesību aizsardzības jomā.
Reirs norādīja, ka ir absurds, ka maksimālais, ko VBTAI var darīt, gadījumos, kad konstatēti pārkāpumi pašvaldības iestādēs, ir nosūtīt vēstuli ar lūgumu izvērtēt darbinieka vai vadītāja atbilstību amatam.
Arī Latvijas Pašvaldību savienības pārstāve Ināra Dundure skaidroja, ka institūciju revīzija ir nepieciešama, turklāt svarīgi pārskatīt bāriņtiesu darbību. Sabiedrībai mainoties, arī prasības attiecībā uz bērniem un viņu vajadzībām mainās, tomēr pats būtiskākais, lai atrisinātu šos jautājumus, pēc Dundures paustā, ir domāt par to, kas ir labākais bērnam.
Tāpat Dundure skaidroja, ka būtisks trūkums bērnu aizsardzības jomā ir, ka, notiekot kādai traģēdijai, tiek meklēts "grēkāzis" - ārsts, pašvaldības darbinieks vai vēl kāds. Tomēr būtiskākais veidot vienotu sistēmu, kā rīkoties, jo, pasakot, ka vainīga ir viena vai otra puse, netiek pateikts nekas.
Latvijas Universitātes asociētā profesore Aivita Putniņa norādīja, ka svarīgi domāt arī par bērnu tiesību aizsardzībā iesaistītajiem, šie cilvēki jānodrošina ar resursiem, rīkiem un nepieciešamo atbalstu, jo patlaban strādājošie ir izdeguši un pārstrādājušies.
Vienlaikus Putniņa skaidroja, ka vardarbību nevar novērst ar vardarbību. Nevar izmantot tikai represīvus instrumentus, kas, protams, esot visvienkāršākie.