Idejas aizsākums – nabadzības un izmisuma aptākļos
"Ķenguru metode" ir kolumbiešu pediatra Edgara Reja izgudrojums, kas radās izmisuma pilnos apstākļos. Strādājot Mātes un bērna institūtā, viņam nācās sniegt palīdzību pilsētas nabadzīgākajiem iedzīvotājiem. Tolaik tā bija valsts lielākā medicīnas iestāde, kas nodrošināja priekšlaikus dzimušo bērnu aprūpi. Gada laikā šeit pasaulē nāca aptuveni 30 000 bērnu. Noslogotība bija tik liela, ka katrā inkubatorā nācās likt trīs bērnus, un bija liels infekciju izplatības risks. Mirstības rādītāji bija ļoti augsti, tāpat kā to jauno, nabadzīgo māšu skaits, kuras izvēlējās pamest savu bērnu, jo viņām nemaz netika dota iespēja tam pieskarties.
Ņemot par piemēru ķenguru mazuļu iznēsāšanu mātes somā, Rejs nolēma ieviest līdzīgu ķermeņu kontakta metodi arī savā darbavietā. Strādājot kopā ar kolēģi Hektoru Martinesu, viņš apmācīja māmiņas, kā nēsāt mazuli, kā arī skaidroja krūts barošanas nozīmīgumu. Rezultāti bija iespaidīgi. Strauji samazinājās zīdaiņu mirstība un inficēšanās gadījumu skaits. Slimnīca vairs nebija tik noslogota, jo mātes slimnīcā uzturējās īsāku laiku, tika atbrīvoti inkubatori, kā arī samazinājās pamesto mazuļu skaits.
Protams, gadījumos, kad bērniņi bija dzimuši ļoti priekšlaicīgi, tika izmantoti arī inkubatori. Bērniem, kuru āda ir tik plāna, ka izskatās gluži caurspīdīga un zem tās skaidri saskatāmi asinsvadi, labāk sākotnēji atrasties inkubatorā, jo viņiem nepieciešama īpaša vide, kamēr āda kļūst biezāka.
Metode patiešām strādā
Mūsdienās Reja idejas pārstāv organizācija "Ķenguru fonds". Tās birojā Kolumbijas galvaspilsētā Bogotā pie sienas ir karte, kur redzams, ka medicīnas iestādes, kurās pielieto "ķenguru metodi", ir gandrīz 70 valstīs, ieskaitot Austrāliju, Spāniju, Franciju un Zviedriju. Šī vienkāršā, taču efektīvā metode, kuras izgudrošanu veicināja nabadzība, šobrīd tiek pielietota arī pasaules bagātākajās valstīs.
Pagājušā gada nogalē zinātniskajā žurnālā "Pediatrija" tika publicēts pētījums, kurā tika salīdzināti jau pieauguši aptuveni 440 "ķengurbērni" un bērni, kas saņēmuši tradicionālo aprūpi. Tika veiktas dažādas pārbaudes, tajā skaitā magnētiskā rezonanse, neiroloģiskas pārbaudes, asinsanalīzes, psihosociāli testi un fizisko spēju novērtējums. Rezultāti bija satriecoši.
Pētījums atklāja, ka "ķengurbērni" bija mazāk hiperaktīvi, mazāk antisociāli, un viņi pat pelnīja vairāk. Tas ir īpaši ievērojami, jo tie bija bērni, kas nāca no sociāli nelabvēlīgas vides. Pētījums arī parādīja, ka bērni, kuriem bija ķermeņa kontakts ne tikai ar māti, bet arī ar tēvu, izaugot bija ģimeniskāki.
Viena no pētījuma autorēm Džuljeta Villegasa piebilst: "Rezultāti liecina, ka, apmācot mātes, kuras nāk no sociāli nelabvēlīgas vides, kā rūpēties par savu bērniņu ar "ķenguru metodi", rezultāts ir tāds pats kā mātēm, kurām ir augstāks ekonomiskais statuss. Tāpēc mēs sakām, ka ar "ķenguru metodi" cīnāmies arī pret nevienlīdzību. Mēs ne tikai glābjam dzīvības, mēs mainām dzīves."
(Tulkojusi Marta Dzintare.)
22.02.2017 15:57
"Ķenguru metode" – vislabākā aprūpe priekšlaikus dzimušiem mazuļiem
Autors Lēna Kornere (Lena Corner), "Mosaic"
Juliana Gomez
Inkubatoru trūkums slimnīcās un somaiņu piemērs 1978. gadā iedvesmoja kolumbiešu ārstu izmēģināt pavisam jaunu metodi, lai glābtu priekšlaikus dzimušo bērnu dzīvības, – pastāvīgu jaundzimušā ķermeņa kontaktu ar vecākiem. Šī metode ir ne tikai lētāka par augsto tehnoloģiju neonatālā perioda aprūpi, bet arī efektīvāka.