Dāvinājums ir tiesisks darījums, ar kuru kāds aiz devības piešķir otram bez atlīdzības kādu mantisku vērtību.
Pastāv trīs dāvinājuma veidi: parasts dāvinājums, par kuru nekas netiek prasīts pretī, dāvinājums ar uzlikumu, kas, saņemot dāvinājumu, paredz atsevišķus nosacījumus vai līgumā ietvertu pretpienākumu, un dāvinājums atlīdzības nozīmē, ko piešķir kā atlīdzību par izdarītiem pakalpojumiem.
Piemēram, vectēvs vēlas savam mazdēlam uzdāvināt dzīvokli, taču tas ir viņa vienīgais dzīvoklis, kurā vectēvs faktiski dzīvo. Vectēvs ar mazdēlu var slēgt dāvinājuma līgumu ar uzlikumu, nosakot, ka, lai gan dzīvoklis nonāk viņa mazdēla īpašumā, vectēvam tur ir tiesības dzīvot līdz mūža beigām, vai arī mazdēlam līdz vectēva nāvei nav tiesību dzīvokli pārdot vai ieķīlāt.
Gadījumā, ja mazdēls vectēvam ir palīdzējis saimnieciskajā darbībā un ikdienā, par ko vectēvs jūtas ļoti pateicīgs, viņš var dāvinājumu uzdāvināt arī atlīdzības nozīmē. Tomēr, lai dāvinājums atlīdzības nozīmē būtu likumīgs, tam jābūt aiz brīvas gribas un dāvinātājam nav jāpastāv juridiskam pienākumam dot atlīdzību par pakalpojumu.
Dāvinājuma līgums nozīmē īpašnieku maiņu
Brīdī, kad tiek parakstīts dāvinājuma līgums un apdāvinātā īpašumtiesības uz nekustamo īpašumu tiek nostiprinātas zemesgrāmatā, dāvinātājs vairs nav nekustamā īpašuma īpašnieks un ar to vairs nevar brīvi rīkoties.
Ne vienmēr dāvinātāji, it īpaši gados vecāki cilvēki, saprot dāvinājuma līguma noslēgšanas sekas, domājot, ka arī pēc tam viņi turpinās būt nekustamā īpašuma īpašnieki, bet apdāvinātājs par tādu kļūs tikai pēc viņa nāves. Tas tāpēc, ka dāvinājuma līgumā nevar ietvert punktu, ka tas stājas spēkā tikai pēc dāvinātāja nāves. Šādos gadījumos ir jāslēdz mantojuma līgums.
Jāatceras, ka nekustamo īpašumu pēc nāves var novēlēt ar testamentu vai noslēgt mantojuma līgumu. Savukārt, ja dāvinātājs, piemēram, vecmāmiņa, vēlas mazmeitai uzdāvināt dzīvokli pēc savas nāves, kā arī to, lai mazmeita viņu regulāri aprūpē un materiāli palīdz, tad šajā gadījumā ir jāslēdz uztura līgums.
Dāvinājumu var atsaukt rupjas nepateicības dēļ
Dāvinājumu var arī atsaukt. To var izdarīt, abiem līguma slēdzējiem par to vienojoties vai dāvinātājam sniedzot prasību tiesā. Civillikumā skaidri noteikts, ka tiesība atsaukt dāvinājumu nepateicības dēļ nepāriet uz dāvinātāja mantiniekiem un nav vēršama pret nepateicīgā apdāvinātā mantiniekiem. To var izmantot tikai pats dāvinātājs pret apdāvināto.
Civillikums paredz: dāvinātājs var atsaukt savu dāvinājumu apdāvinātā rupjas nepateicības dēļ. Par apdāvinātā nepateicību tiek atzīti dāvinātāja rupji apvainojumi vārdos vai darbos, viņam tīši nodarīts svarīgs mantisks zaudējums un viņa dzīvības apdraudējums, kā arī viņa atstāšana bezpalīdzības stāvoklī, ja bijis iespējams viņam palīdzēt.
Jāņem vērā, ka dāvinājumu, kas izdarīts atlīdzības nozīmē, nepateicības dēļ atsaukt nevar.
Mantinieki var pieprasīt savu neatņemamo daļu
Nav retas situācijas, kad persona ir izdarījusi dāvinājumu par labu trešajai personai, zemākas šķiras mantiniekiem, bet dāvinātāja neatņemamās daļas mantiniekiem (laulātais un bērni) neatliek pat viņu neatņemamās daļas. Tādos gadījumos Civillikums paredz iespēju, ka dāvinātāja laulātais un bērni var prasīt no apdāvinātā, lai viņiem šīs daļas izdod, piemēram, izmaksā naudā.
Nav izslēgta arī situācija, kad, piemēram, mātei ir trīs bērni, bet viņa vēlas savu īpašumu dāvināt tikai vienam no tiem. Šādas tiesības īpašniekam ir – sev piederošo īpašumu dāvināt tikai vienam no bērniem. Taču, ja māte pēc savas nāves nebūs atstājusi citu mantu, pārējiem bērniem, mazbērniem būs tiesības (nevis pienākums) izprasīt savu mantojuma neatņemamo daļu.
Pilnu tekstu lasiet portālā lvportals.lv.