Čipošanai bez reģistrācijas nav nozīmes
Kā "Rīgas un Apriņķa Avīzei" pastāstīja veterinārārste Sigita Altenburga, kura strādā Ķekavas novada Titurgas veterinārajā klīnikā, suņi ar mikroshēmām apzīmēti jeb čipoti arī vairākus gadus pirms tam. Kopā ar dzīvnieka pasi tas bija vajadzīgs suņiem un kaķiem, kurus īpašnieki veda uz izstādēm un izmantoja vaislas darbā. Kopš 1. janvāra apzīmēšana ar mikroshēmu un reģistrēšana attiecas uz visiem suņiem, kas sasnieguši sešu mēnešu vecumu.
Veterinārārste gan uzskata, ka suni droši var čipot arī divu vai trīs mēnešu vecumā, kad tas tiek atvests uz pirmajām potēm, jo mēdz pazust arī tik mazi kucēni. Kaķi vai tādi lolojumdzīvnieciņi kā seski vai truši ar mikroshēmu jāapzīmē tad, ja tos ved uz izstādēm vai pāri valsts robežai.
Vēl S. Altenburga uzsver, ka čipošanai bez dzīvnieka reģistrēšanas Lauksaimniecības datu centrā (LDC) nav nekādas jēgas. Piemēram, ja suns dažādu iemeslu dēļ pazūd, aizbēg no mājas vai tiek nozagts, atradējs, nolasot mikroshēmā ietverto informāciju, var uzzināt gan to, kas tas ir par suni, gan to, kurš ir tā saimnieks. Tas attiecoties gan uz vienkāršiem krancīšiem, gan ekskluzīviem suņiem, piebilst veterinārārste.
Tā kā suņiem bija jābūt apzīmētiem ar mikroshēmu jau no šā gada 1. janvāra, daudzi saimnieki kopā ar saviem mīluļiem veterinārajā klīnikā ieradās jau pagājušā gada nogalē, un zināms, ka Ķekavas novadā jau reģistrēts aptuveni pusotrs tūkstotis suņu un kaķu.
Veterinārārste gan piebilst, ka čipošana turpinās, un parasti tā notiek tad, kad sunim ir kaut kas atgadījies un jāmeklē ārsta palīdzība. Turklāt mikroshēmas ievadīšana dzīvnieka veselības stāvokli neietekmē.
Vai 21 eiro ir liela nauda?
Jautāta, vai 15 eiro, kas Ķekavas novada Titurgas veterinārajā klīnikā jāmaksā par suņa čipošanu, un vēl seši eiro, kas jāmaksā par formalitātēm, ir dārgi vai lēti, S. Altenburga teic, ka suns nav pirmās nepieciešamības prece kā maize vai piens un tas, kurš var atļauties turēt suni, reizi dzīvnieka mūžā var samaksāt arī par mikroshēmu un reģistrāciju. Viņa gan piebilst, ka veterinārārsta profesionālais pienākums ir rūpēties par dzīvnieku veselību, nevis reģistrāciju, tomēr atgādina, ka sods par nereģistrētu suni privātpersonai var sasniegt 210 eiro, bet atkārtoti nereģistrētu – pat 350 eiro, un tad 21 eiro par čipošanu vairs nešķiet liela summa. Turklāt tas ir jādara tikai vienu reizi suņa mūžā, tātad reizi vidēji 15 gados, nevis katru gadu.
Ieguvums par suņa čipošanu un reģistrāciju ir pamatota cerība, ka gadījumā, ja dzīvnieks pazudīs un tiks atrasts, tas noteikti atgriezīsies pie saimnieka. Pat tad, ja kāds būs nolēmis suni paturēt un reģistrēt vēlreiz, veterinārārsts pirms jaunas mikroshēmas ievadīšanas noteikti pārliecināsies, vai suns jau iepriekš nav bijis čipots. Taču tādi gadījumi S. Altenburgas praksē līdz šim neesot bijuši.
Ar sodīšanu pagaidām nesteidzas
Kā pastāstīja Reģionālās pašvaldības policijas priekšnieks Māris Bomiņš, šobrīd likumdošana paredz atbildību un administratīvo sodu dzīvnieka īpašniekam, ja viņš savu suni nav reģistrējis, nomaksājis nodevu, kā arī čipojis. Kontroli var veikt gan pašvaldības, gan Valsts policijas darbinieki.
Kā notiek šī kontrole praksē? Ja pašvaldības policijas darbinieki patrulējot pamana, ka saimnieks pastaigājas ar suni, kuram nav žetona (tātad viņš arī nav reģistrēts un nav samaksāta nodeva), tiek sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols. Dzīvnieka īpašniekam tiek lūgts policijai elektroniski atsūtīt suņa veterināro grāmatiņu, un tad jau esot skaidrs, vai suns ir arī čipēts vai nav. Savukārt, ja dzīvniekam žetons ir, pēc žetona numura policijas darbinieki datu bāzē var pārbaudīt, vai suns ir čipots.
Taču, kā pastāstīja Ķekavas novada pašvaldības pārstāve Vineta Geka, pašvaldība liek uzsvaru nevis uz sodīšanu, bet gan uz dzīvnieku īpašnieku informēšanu un izglītošanu par nepieciešamību savu suni reģistrēt un čipot. Šā mērķa labad pašvaldība sadarbībā ar dzīvnieku patversmi "Mežavairogi" īstenoja arī izglītojošu projektu.
Veterinārārste Sigita Altenburga sunim Rozijai nolasa informāciju no mikroshēmas, kas ievadīta zem suņa ādas. Rozija ir jau savlaicīgi čipota un reģistrēta Lauksaimniecības datu centrā. Tas darīts arī tāpēc, lai saimniece justos droša, ka sunim, gadījumā ja tas pazustu, ceļš uz mājām būtu īsāks. Protams, ņemti vērā arī apsvērumi, ka par nereģistrētu suni sods krietni pārsniedz summu, kas iztērēta par suņa čipošanu.
