Atbilstoši valdības slēdzienam tādu vietu pastāvēšana, kur var anonīmi nodot vecāku negribētus mazuļus, pārkāpj piecus Bērnu tiesību konvencijas pantus, arī par bērnu tiesībām uz dzīvību.
Pirmās glābējsilītes Krievijā parādījās 2012. gadā.
Par glābējsilīšu uzstādīšanu Mizuļina piedāvā ieviest naudassodus līdz pieciem miljoniem rubļu vai arī apturēt glābējsilītes organizētāju darbību uz 90 dienām.
Likumprojektu, kas reglamentē glābējsilīšu darbu, 2015. gada augustā Valsts domē iesniedza Federācijas padomes deputāti Konstantīns Dobriņins un Vadims Tjuļpanovs. Glābējsilīšu izveides ideju atbalstīja Izmeklēšanas komiteja.
Pret glābējsilītēm konsekventi izteikusies Mizuļina un bijušais bērnu tiesību ombudsmens Pāvels Astahovs. Viņš skaidroja, ka glābējsilītes ir pretrunā Krievijas likumiem un morāles principiem.
Tās izveidojot, valsts faktiski skubina mātes atteikties no bērniem, skaidroja Astahovs.