"Ja jūs zinātu, kā man šis datums riebjas! Sāksim ar to, ka manā apziņā tas ir dziļi padomju laiku datums ar visu to sarkanumu, kas tam nāk klāt," nepārprotami norāda Baiba Sipeniece-Gavare. "Daudzas jaunas meitenes šodien zina, ka ir kaut kāda mistiska Sieviešu diena. Bet viņām neienāk prātā painteresēties, no kurienes šī Sieviešu diena uzradās. Klāra Cetkina un Roza Luksemburga – sievietes, kas izskatījās pēc vīriešiem – cīnījās par sieviešu tiesībām, kas pašā būtībā nav slikta lieta. Bet tam visam bija sociālistiska nokrāsa, tāpēc to atbalstīja Ļeņins.
Paskatieties uz Ļeņina sievas fotogrāfiju... Ārprātīgi neglīta sieviete – Nadežda Krupska. Viņiem laikam nekas cits arī neatlika, kā atbalstīt šo sieviešu degsmi. Tālāk to visu padomju sistēma pacēla pāri visam, un vienu dienu sievietes it kā izlaida no krātiņa un rādīja sabiedrībai, ka mums ir arī tāds dzimums un tāda radība kā sieviete."
Baiba atzīst, ka daudzi cilvēki viņai ir teikuši – šī taču ir vienīgā diena, kad sievietes var saņemt ziedus no vīriešiem. "Mīļās, jūs pašas esat vainīgas, ja tikai ar astoto martu varat piespiest pretējo dzimumu uzdāvināt puķes! Manuprāt, tas ir pazemojoši."
Sipeniece uzskata, ka pasaulē viss darbojas līdzsvarā un uz pretmetiem: "Ja nebūtu melns, mēs nezinātu, kāds izskatās balts. Ja nebūtu vīrieša, kuru dēļ mēs varam justies sievišķīgas, tad tam visam nebūtu jēgas. Nevajag sievietei pārvērsties par vīrieti un pārņemt vīrieša funkcijas! Sievietes galvenais uzdevums ir nākt pasaulē un mēģināt radīt pēcnācējus. Un pēc tam, ja tas ir iespējams, atstāt aiz sevis vēl kaut kādas skaistas un paliekošas lietas."