Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Nonākot nepatīkamā situācijā internetā, 16,2% respondentu pēc palīdzības vēršas pie konkrētās interneta vietnes administratora, 16,4% palīdzību situācijas risināšanā lūdz vecākiem vai citiem radiniekiem. Tikai 0,9% palīdzību lūdz skolotājam.

4,1% respondentu norādījuši iespēju "cits variants", kā piemērus minot ļoti plašu situāciju loku, sākot no centieniem notiekošo neuztvert nopietni līdz pat vēršanās pēc palīdzības policijā. Mazāk kā puse jeb 47,7% respondentu atzīst, ka internetā nav piedzīvojuši nepatīkamu situāciju.

Jautāti norādīt apdraudējumus, kas būtu uzskatāmi par lielākajiem draudiem internetā tieši bērniem un jauniešiem, visvairāk respondentu – 28,1% – norāda uz interneta krāpniekiem un zagļiem, 26,7 procenti – uz pašu interneta lietotāju neuzmanību, daloties ar saviem privātajiem datiem, 20% – vīrusus un citu kaitīgo programmatūru. Savukārt 24,4% respondentu kā lielāko interneta radīto apdraudējumu bērniem un jauniešiem norāda emocionālu pazemošanu un draudu jeb šantāžas saņemšanu.

Vaicāti ar ko pašiem personīgi nācies internetā saskarties, 29,3% respondentu atzīst, ka internetā saskārušies ar vardarbīgiem materiāliem (vardarbība pret cilvēkiem, dzīvniekiem u.tml.), 26,2% – ar pornogrāfiska rakstura materiāliem, kas pieejami bez brīdinājuma, 12,3% – ar nepiedienīgiem piedāvājumiem, bet 10,1% – ar emocionāliem uzbrukumiem.

Bērniem un jauniešiem nepatīkamākie pārdzīvojumi internetā nereti saistās ar vienaudžu komunikāciju: 13,3% norāda, ka ir saņēmuši draudus vai aizskarošus tekstus vai bildes, 11,8% – nepatīkamas seksuāla rakstura ziņas, 8,7% – ļaunu izjokošanu, bet 20,9% laika gaitā atklājuši, ka interneta komunikācijas partneris patiesībā izliekas par cita vecuma vai dzimuma cilvēku.

Pētījums atklāj, ka teju katrs desmitais respondents arī pats ir aizskāris citu personu internetā. Kā iemesli tam tiek norādīta reakcija uz paša aizskārumu, atbildot uz kāda cita izteikto repliku, piemēram, rakstīta nepatiesa informācija vai aizskarts kāds ģimenes loceklis.

Savukārt kā vietnes, kurās visbiežāk nācies nokļūt nepatīkamās situācijās, aptaujātie norāda sociālos tīklus: kā piemēri tiek minēta draudu no vienaudžiem saņemšana, viltus profilu izveide u.tml.

Tikai 15,4% aptaujāto atzīst, ka par drošu interneta lietošanu uzzina no vecākiem.

"Pētījuma rezultāti diemžēl demonstrē, ka vecāki nepievērš pietiekamu uzmanību interneta drošības jautājumu pārrunāšanai ar savu bērnu. Un tā viennozīmīgi ir liela problēma, jo sociālo tīklu nozīme jaunās paaudzes komunikācijas procesos ar katru gadu aizvien pieaug. Un mums, vecākiem, ir jārūpējas par to, lai bērni justos droši arī šajā komunikācijas telpā, tāpat kā rūpējamies par viņu drošību uz ielas, transportlīdzeklī vai mājās," rezultātus komentē "Huawei" mārketinga un komunikācijas direktore Aleksandra Romanova.

Aptauja "Iesaisties virtuālajā pašaizsardzībā!" notika no 1. jūnija līdz 15. jūlijam bezvadu interneta pakalpojumu sniedzēja "Triatel" kampaņas "Esi reindžers!" ietvaros, un tajā piedalījās 514 respondenti (bērni, kā arī viņu vecāki) no visas Latvijas. Kampaņas mērķis ir paaugstināt bērnu zināšanas virtuālajā pašaizsardzībā un uzlabot viņu drošību interneta vidē.