Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Kā liecina aģentūras LETA rīcībā esošā Jansona vēstule valdībai, tiesībsargs uzsvēris, ka savā rezolūcijā ANO apliecināja, ka ģimene ir dabiska sabiedrības pamatšūniņa, kurai ir tiesības būt aizsargātai no valsts un sabiedrības puses.

Tiesībsarga vērtējumā rezolūcija ir nozīmīgs dokuments ģimenes un bērnu tiesību aizsardzības, kā arī sieviešu nevienlīdzības izskaušanas jomā. Rezolūcija ir ieguldījums cilvēka tiesībās uz viņam un viņa ģimenei atbilstošu dzīves līmeni, it īpaši ar tās lomu nabadzības izskaušanā un ilgtspējīgas attīstības sasniegšanā.

Tomēr Latvija nobalsoja pret šīs rezolūcijas pieņemšanu, par galveno argumentu tam minot to, ka rezolūcija neatzīst ģimenes formu dažādību.

Saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu valsts pārvalde ir pakļauta likumam un tiesībām, uzsvēra Jansons, norādot, ka tā darbojas normatīvajos aktos noteiktās kompetences ietvaros. Valsts pārvalde savas pilnvaras var izmantot tikai atbilstoši pilnvarojuma jēgai un mērķim. Tātad valsts amatpersonai, kura tika pilnvarota paust valsts nostāju par rezolūciju, bija pienākums rīkoties atbilstoši valstī noteiktajām tiesību normām un interesēm.

Satversme noteic, ka valsts aizsargā un atbalsta laulību - savienību starp vīrieti un sievieti -, ģimeni, vecāku un bērna tiesības. Satversme kā Latvijas pamatlikums un būtisks nacionālās identitātes elements rada kārtību, kas attiecas uz visiem valsts iedzīvotājiem, uzsvēra tiesībsargs. Satversme aizsargā valsts pamatvērtības un sabiedrībā atzītas pamatnostādnes, kā arī norāda virzienu valsts politikā.

Tāpat pirms gada stājās spēkā grozījumi Satversmē, pieņemot jaunu preambulu, kurā tiek norādīts uz ģimeni kā saliedētas sabiedrības pamatu, kā arī to, ka Latvija, apzinoties savu līdzvērtību starptautiskajā kopienā, aizstāv valsts intereses un veicina vienotas Eiropas un pasaules ilgtspējīgu un demokrātisku attīstību.

Jansons skaidroja, ka Satversmes tiesa norādīja, ka jēdziens "ģimene" nav sasaistīts vienīgi ar attiecībām, kas balstītas uz laulībām, tas ietver arī citas "de facto" ģimenes saites gadījumos, kad puses dzīvo kopā ārpus laulības. Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumos sniegtā Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 8. panta interpretācija norāda, ka jēdziens "ģimene" ir attiecināms arī uz vienību - viena vecāka ģimene -, aizsargā attiecības starp bērnu un vecāku adopcijas gadījumos, jēdziens "ģimenes dzīve" ietver arī viena dzimuma pārus, kuriem ir stabila "de facto" ģimene.

Ņemot vērā iepriekš minēto, Jansons līdz 20.augustam vēlas sagaidīt skaidrojumu tam, vai lēmums par balsošanu pret rezolūcijas pieņemšanu atbilst Satversmei un citiem ģimenes jomu reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem, kā arī tam, vai lēmums tika apspriests Saeimā un Ministru kabinetā. Ja tas netika darīts, kura institūcija (amatpersona) ir pieņēmusi šādu lēmumu, interesējas tiesībsargs. Tāpat līdz minētajam datumam valdībai jāsniedz atbilde par to, vai lēmums par balsošanu pret rezolūcijas pieņemšanu tika pieņemts Eiropas Savienības vārdā.

Kā ziņots, vairāki Saeimas deputāti uzskata, ka bija nepieciešams parlamentā pārrunāt Latvijas pozīciju balsojumā saistībā ar ANO Cilvēktiesību padomes rezolūciju par ģimenes aizsardzību, tāpēc tagad sagaida skaidrojumu par šo situāciju.

Arī biedrība "Asociācija "Ģimene"" paziņojumā plašsaziņas līdzekļiem pauž neizpratni par Latvijas balsojumu pret rezolūciju, kā arī aicina valdību un likumdevējus ņemt vērā rezolūcijā ietvertos ieteikumus, plānojot, ieviešot un uzraugot valsts politikas plānošanas dokumentus Latvijā.

Tikmēr Ārlietu ministrijā (ĀM) aģentūrai LETA skaidroja, ka saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem nacionālā pozīcija šajā gadījumā nebija jāgatavo. ĀM uzsver - Latvija atzīst un augstu novērtē ģimeņu lomu un ieguldījumu vispārējā sabiedrības stiprināšanā, tomēr rezolūcijā pilnvērtīgi netiek atspoguļots cilvēktiesību universāluma princips.

Latvijas delegācija kopā ar citām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm sniedza priekšlikumus rezolūcijas teksta uzlabošanai, taču šie labojumi netika atbalstīti. Līdz ar to padomē ievēlētās ES dalībvalstis, tostarp Latvija, pieņēma vienotu lēmumu balsot pret rezolūciju.

Latvija lēmumu par balsojumu pieņēma, koordinējot to ar citām ES dalībvalstīm. ES vienotā pozīcija par šo rezolūciju ir konsekventa jau kopš rezolūcijas virzības sākuma 2014. gadā - rezolūcija nesniedz reālu pienesumu vai nestiprina jau pastāvošos standartus - un arī šogad nebija nekāda pamata mainīt ES kopīgo pozīciju, uzsver ĀM.

Tomēr ANO Cilvēktiesību padomē ar balsu vairākumu minētā rezolūcija tika pieņemta. ĀM norāda, ka to atbalstīja tādas valstis kā Bangladeša, Baltkrievija, Ķīna, Kotdivuāra, Ēģipte, Salvadora, Mauritānija, Maroka, Katara, KF, Saūda Arābija, Tunisija, kuru "vispārējās nostādnes dzimumu līdztiesības, vardarbības izskaušanai un diskriminācijai ģimenēs, it īpaši pret sievietēm un bērniem, bieži kontrastē ar Eiropas Savienības vērtībām".

ANO Cilvēktiesību padomes rezolūcijas nav saistošas, tām ir rekomendējošs raksturs. Gadā ES Cilvēktiesību padome pieņem aptuveni 100 rezolūcijas.