Viņiem šķiet, ka tās saturs attīsta meitā pozitīvas īpašības un māca ko jaunu. Un, protams, ko tur slēpt, jaukā cūciņa uz laiku saista enerģijas pārpilnās meitas uzmanību un dod vecākiem mirkli atelpas. Šķiet, ka visi ģimenē no tā ir tikai ieguvēji. Tomēr amerikāņu pediatres Krisas Rouvenas (Cris Rowan) 2014. gada rakstā "Desmit iemesli, kādēļ aizliegt bērniem līdz 12 gadu vecumam lietot audiovizuālās ierīces" (10 Reasons Why Handheld Devices Should Be Banned for Children Under the Age of 12) ir izklāstīta mūsdienu audiovizuālo tehnoloģiju ietekme uz bērnu attīstību. Piedāvājam iepazīties ar autores secinājumiem.
1. Nepareiza smadzeņu stimulācija
Mazuļa smadzenes no dzimšanas līdz divu gadu vecumam palielinās divas reizes un pēc tam turpina augt līdz 21 gada vecumam. Agrīnā vecumā smadzeņu attīstību nosaka ārējās vides kairinājumi vai arī to trūkums. Kā rāda pētījumi, pārmērīga smadzeņu stimulēšana ar gadžetu, interneta un TV iedarbību rada kognitīvās aiztures, paaugstinātu impulsivitāti un samazina pašregulācijas spējas.
2. Attīstības aizture
Statiska laika pavadīšana ir saistīta ar kustību trūkumu, kas var kavēt garīgo un fizisko attīstību. Šī problēma ir kļuvusi ļoti aktuāla ASV, kur katrs trešais bērns, uzsākot skolas gaitas, ir ar attīstības traucējumiem. Kustīgums savukārt uzlabo uzmanību un spējas iepazīt jauno. Zinātnieki apgalvo, ka audiovizuālo ierīču izmantošana kaitē bērnu attīstībai un negatīvi ietekmē viņu mācīties spēju.
3. Aptaukošanās
Televīzija un datorspēles ir viens no iemesliem, kurš ir tieši saistīts ar liekā svara problēmām. Bērniem, kuri spēlējas ar portatīvajām ierīcēm, aptaukošanās ir sastopama par 30 % biežāk. Katram trešajam kanādietim un katram ceturtajam amerikānim konstatēta aptaukošanās slimība. Šie 30 % bērnu ar lieko svaru slimo arī ar diabētu, un viņiem ir paaugstināts insulta un sirdslēkmju risks. Zinātnieki brīdina un aicina sekot līdzi bērnu liekajam svaram, jo XXI gadsimta pirmās puses bērniem ir lielas izredzes nomirt pirms saviem vecākiem.
4.Miega traucējumi
ASV statistikas dati rāda, ka 60 % vecāku vispār nekontrolē, cik daudz viņu bērni lieto visdažādākos gadžetus, bet trīs ceturtdaļas ģimeņu ļauj bērniem multimediju ierīces ņemt līdzi gultā. Mobilo telefonu, planšetdatoru un portatīvo datoru ekrāna apgaismojums traucē miega sākumam, kā rezultātā saīsinās atpūtas ilgums, kas izraisa neizgulēšanos, ko uzskata par tikpat kaitīgu kā ēdiena trūkums – gan viens, gan otrs novājina organismu un negatīvi ietekmē sekmes skolā un jaunas vielas apguvi.
5. Psihiskās slimības
Daudzi pētnieki uzskata, ka videospēlēm, internetam, televīzijai ir negatīva ietekme uz bērnu un pusaudžu psihi, jo tās kļūst par iemeslu neapmierinātībai ar dzīvi, rada trauksmi un pastiprina depresiju. Savukārt internets izraisa ieraušanos sevī un attīsta fobijas. Šo sarakstu droši var papildināt ar psihozēm, novirzēm uzvedībā, autismu un traucējumiem emocionālajā kontaktā ar vecākiem.
6. Agresivitāte
Te ir jāatkārto jau sen zināma patiesība: vardarbība TV ekrānos un datorspēlēs atrod iespēju izpausties arī reālajā dzīvē. Mūsdienu medijos, filmās un TV pārraidēs bieži vērojama fiziskā un seksuālā vardarbība: sekss, pazemošana, spīdzināšanas, mocības, slepkavības. Tas var izsaukt bērnā agresiju. Redzot to visu, viņš iegūst uzvedības modeļus, ko var realizēt savā apkārtējā vidē. Daudzi pētījumi parāda, ka ekrāna vardarbībai var būt gan īstermiņa, gan ilgtermiņa efekts. Turklāt šādi izraisīta agresija var izpausties nebūt ne uzreiz.
7. Digitālā plānprātība
Zinātniskie novērojumi pierāda, ka aizraušanās ar televizora skatīšanos vecumā no viena līdz trīs gadiem noved pie uzmanības problēmām. Bērni, kuri nespēj koncentrēties, zaudē iespēju kaut ko uzzināt un atcerēties. Pastāvīga un ātra informācijas plūsma noved pie galvas smadzeņu izmaiņām, bet pēc tam arī pie plānprātības – izziņas spēju samazināšanās ar agrāk iegūto zināšanu zudumu un praktisku nespēju vai apgrūtinājumu apgūt jaunas iemaņas.
8. Atkarība
Jo biežāk vecāki pavada laiku sociālajos tīklos, spēlē datorspēles vai skatās seriālus, jo vairāk viņi attālinās no saviem bērniem. Vecāku uzmanības trūkumu bērni visbiežāk kompensē ar tām pašām audiovizuālajām ierīcēm. Atsevišķos gadījumos bērns kļūst patoloģiski atkarīgs no portatīvajām iekārtām, interneta un televīzijas. Katrs vienpadsmitais bērns vecumā no 8 līdz 18 gadiem ir "digitālais narkomāns".
9. Kaitīgs izstarojums
2011. gadā Pasaules veselības aizsardzības organizācija (WHO) un Starptautiskā vēža pētījumu aģentūra (IARC) klasificēja mobilo telefonu un citu mobilo ierīču radiostarojumu kā potenciāli kancerogēnu, iekļaujot to 2B grupā, kurā ietilpst "cilvēkam iespējami kancerogēni" faktori. Tomēr ir jāņem vērā, ka bērni ir daudz jutīgāki pret dažādām negatīvām iedarbībām, jo viņu smadzenes un imūnsistēma vēl tikai attīstās. Tāpēc, pēc zinātnieku apgalvojumiem, nedrīkst pakļaut riskam nenobriedušu organismu. Tāpat tiek apspriests viedoklis, ka radiostarojumu vajag pārklasificēt uz 2A grupu (visdrīzāk kancerogēnu).
10. Nepastāvība, nestabilitāte, pārmērīgs mainīgums
Pasaulē, kurā bērni tiek audzināti un izglītoti ar audiovizuālo tehnoloģiju palīdzību, nav stabilitātes. Bērni ir mūsu nākotne, bet nav nekādas nākotnes bērniem, kuri ir pārmēru tehnoloģizēti.
Rekomendācijas vecākiem
Noslēgumā Krisa Rouvena iesaka pieņemamus laika ierobežojumus dažādu vecumu bērniem audio vizuālo ierīču lietošanā. Proti, bērniem līdz divu gadu vecumam nedrīkst ļaut skatīties ne TV, ne lietot mobilās ierīces, ne spēlēt datorspēles. Tāpat datorspēles un mobilās ierīces būtu jāaizliedz arī bērniem vecumā no 3 līdz 12 gadiem, šī vecuma posma bērniem pieļaujama būtu vien TV skatīšanās vienu līdz divas stundas dienā. Bet pusaudžiem vecumā no 13 līdz 18 gadiem mobilās ierīces un TV atļauts vien divas stundas dienā, savukārt datorspēles pusaudži drīkst spēlēt vien 30 minūtes dienā.
Pārpublicēts Pjotra Gluhova tulkots raksts no vietnes infoagentura.wordpress.com.