Viendzimuma attiecību piekritēji kvēli apgalvo, ka bērniem ir pilnīgi vienalga, vai viņiem ir mamma un tētis vai arī viņus audzina divi vīrieši (vai divas sievietes). Savukārt ģimenes vērtību aizstāvji, reliģiskās organizācijas, kā arī daudzi psihologi ceļ trauksmi un saka, ka bērni, kuri uzauguši homoseksuālu attiecību atmosfērā, ir psiholoģiski traumēti un dzīvē nepilnvērtīgi.
Tā kā viendzimuma partnerattiecību un vēl jo vairāk "laulību" legalizācija dažās valstīs sāka notikt salīdzinoši nesen, līdz šim nebija iespējams izdarīt no socioloģijas viedokļa objektīvus, zinātniski pamatotus slēdzienus, jo nebija vēl izauguši tādi bērni.
2010. gadā Teksasas universitātes (Ostina, ASV) socioloģijas doktors Marks Regnerus sāka savu nu jau slaveno zinātnisko pētījumu "Ar ko atšķiras izaugušie bērni, kuru vecākiem ir viendzimuma attiecības". Savu darbu zinātnieks pabeidza pusotra gada laikā – 2012. gadā. Šī darba analīze turpinās joprojām, jo, pateicoties Mičigānas universitātei, darbs ir pieejams internetā katram interesentam.
Šokējošās sekas
Pētījumā piedalījās 3000 pilngadīgu respondentu, kuru vecākiem bija viendzimuma seksuālās attiecības. Lai gan iegūtie dati bija šokējoši, kā tas arī bija sagaidāms, tomēr pirmo reizi kaut ko tamlīdzīgu pierādīja autoritatīvs zinātnieks no autoritatīvas universitātes, un pats pētījums tika publicēts ne mazāk autoritatīvā izdevumā "Social Science Research".
Augsts venērisko saslimstību līmenis. Saskaņā ar publicētā pētījuma datiem 25 % respondentu specifiska dzīvesveida dēļ ir vai bijusi saslimstība ar venēriskām slimībām. Salīdzinājumam normālu ģimeņu bērniem šis rādītājs ir 8 %.
Nespēja būt uzticīgiem vienam dzīvesdraugam. Un, lūk, arī iemesls tik augstam venērisko slimību līmenim. 40 % no homoseksuālistu audzinātajiem bērniem ir iecietīgi pret laulāto neuzticību. Analoģisks rādītājs normālās ģimenēs uzaugušajiem ir 13 %.
Psiholoģiskas problēmas. Lūk, cits šokējošs fakts – 24 % viendzimuma pāru izaudzināto bērnu nesen bija plānojuši padarīt sev galu. Salīdzinājumam, līdzīgas noskaņas ir 5 % heteroseksuālu vecāku uzaudzinātiem bērniem. Tāpat jāatzīmē, ka homoseksuālistu uzaudzinātie bērni biežāk vēršas pēc palīdzības pie psihologa – 19 % pret 8 % normālās ģimenēs uzaugušajiem.
Seksuāla vardarbība. 31 % uzaugušo ar mammu lesbieti un 25 % uzaugušo ar tēvu homoseksuālistu ir bērnībā tikuši piespiesti nodarboties ar seksu pret savu gribu (tostarp ar vecākiem). Heteroseksuālo vecāku gadījumā šis skaitlis ir 8 %.
Traumēta seksuālā pašidentitāte. Visbeidzot rādītājs, kas apgāž mītu par to, ka viendzimuma pāru audzināšana neietekmējot seksuālo orientāciju. Tikai 60–70 % respondentu sevi atzina par pilnībā heteroseksuāliem, un tas ir pretstatā 90 % normālās ģimenēs uzaugušo.
Regneru mēģina apklusināt
Interesant, ka tad, kad Regnerus vēl tikai gatavoja publikāciju, pret viņu tika sākta agresīva informatīva kampaņa. LGBT aktīvisti kategoriski pieprasīja nepieļaut pētījuma rezultātu publicēšanu. Aizgāja pat tik tālu, ka Regneru sāka apmelot un pieprasīja viņu atlaist no darba Teksasas universitātē. Pret Regneru nostājās arī vairāki viņa kolēģi.
Pēc tik agresīvas informatīvas kampaņas Teksasas universitāte izmeklēja pret viņu izvirzītās apsūdzības un rūpīgi pārbaudīja Regnerus pētījuma datus. Papildus tika veikta pētījuma metodikas pārbaude. Gala rezultātā tika secināts, ka Regnerus pētījums ir visaugstākās kvalitātes un atbilst visām akadēmiskajām prasībām.
Lūk, Marka Regnerus atbildes uz internetavīzes "Все Новости" uzdotajiem jautājumiem:
– Kurš un kādēļ apšaubīja jūsu pētījumu? Kurš veica izmeklēšanu, un līdz kādiem slēdzieniem nonāca izmeklēšanas komisija?
– Cik sapratu, jūs interesē šeit, Teksasas universitātē veiktā izmeklēšana attiecībā uz zinātniskās ētikas ievērošanu no manas puses. Šāds lēmums tika pieņemts pēc tam, kad viens Ņujorkas sabiedriskais aktīvists un blogeris iesniedza sūdzību, apgalvojot, ka es esot pārkāpis zinātnisko ētiku. Universitātes zinātniski – pētnieciskā nodaļa – veica izmeklēšanu un secināja, ka nav pierādījumu tam, ka es kaut kādā mērā būtu pārkāpis zinātnisko ētiku.
– Kā jūs skaidrojat LGBT aktīvistu uzstājīgos mēģinājumus panākt jūsu atbrīvošanu no darba universitātē un aizliegt publikāciju?
– Lieta tāda, ka ASV seksuālo minoritāšu tiesības un cīņa par viendzimuma "laulību" atzīšanu ir visai jutīgs temats. Tieši tāpēc visi mana pētījuma tapšanas etapi bija caurspīdīgi. Bija piesaistīta arī plašsaziņas līdzekļu uzmanība. Gan es, gan darba tapšanas process bija kā zem mikroskopa. Es jau esmu atbildējis uz mana darba kritiku žurnāla "Social Science Research" 2012. gada novembra numurā. Visi ieinteresētie nozares speciālisti var analizēt pētījuma rezultātus un izdarīt savus secinājumus. Bet, kas attiecas uz pašiem pētījuma datiem, ko mēs publicējām, tad tie ir precīzi.
Vēl jāpiebilst, ka Regnerus pētījumam tika veltīts viens liels raksts avīzē "The New York Times". Tā pasaules sabiedrība teju pirmo reizi ir ieguvusi autoritatīvus zinātnisku pētījumu datus, kas parāda to bērnu traģiskos likteņus, kurus audzina vecāki, kuriem ir homoseksuāli sakari.
Iepriekš:
Norvēģija – pedofilu zeme?
Vēl: Homoseksuālisms ir patoloģija
Tautas dzīvība