Vasarā nakti var pārlaist upmalā vai zem tilta, uz kartona kastēm un iztikt ar tuvējā mazdārziņā augošiem kartupeļiem, tomātiem un burkāniem, bet ziemā tādu iespēju nav.
Salaspils ir viena no retajām vietām Pierīgā, kur iespējams sasildīties, paēst siltu zupu un dabūt naktsmājas, ja citur nav, kur iet. Nakts patversme strādā visu diennakti, tikai ar stundas pārtraukumu no 10 līdz 11 rītā, kad notiek telpu uzkopšana un vēdināšana. «Bet tajā laikā jau ir atvērts sociālais centrs, kur patversmes iemītnieki var pavadīt savu laiku, piemēram, lasot avīzes un žurnālus vai skatoties televīziju. Katrā ziņā – bez telpām viņi nepaliek,» skaidro Salaspils sociālā dienesta vadītājas vietniece Inese Krūmiņa.
Nakts patversmē arī ikdienā – neatkarīgi no laika apstākļiem – cilvēkiem ir iespēja gan izmazgāt savas drēbes, gan pašiem nomazgāties. Tiek piedāvātas arī vakariņas – zupa ar maizi, bet tiem, kas grib gatavot paši, šāda iespēja tiek dota. «Ir tādi, kas paši nopērk produktus un tad pagatavo, ko vēlas,» piebilst I. Krūmiņa.
Jaunu seju aukstajā laikā nav
Viņa atklāj, ka Salaspils nakts patversmē nav noteikts laiks, cik ilgi viens cilvēks tur var uzturēties. «Daudzi no tiem, kuri pie mums dzīvo, šeit ir jau pastāvīgi un ilgstoši – vairāk nekā gadu. Ir tādi, kam situācija uzlabojusies un kas atgriezušies ģimenēs,» stāsta I. Krūmiņa. Vienā naktī naktsmājas Salaspils patversmē meklējot vidēji 12-14 cilvēku, tomēr skaits esot svārstīgs.
«Citreiz atnāk deviņi, citreiz 14. Pavisam patversmē mums ir 25 vietas, bet nav bijusi neviena ziema, kad visas būtu aizpildītas. Lielākais ir bijis 18, 19 cilvēku,» atceras I. Krūmiņa. Tomēr dienesta vadītājas vietniece nesteidz apgalvot, ka aukstākā laikā būtu ievērojami audzis nakts patversmes apmeklētāju skaits: «Jaunas sejas aukstā laika dēļ nav manītas. Nezinu, kur viņi guļ.» I. Krūmiņa informē, ka pirmo divu mēnešu uzturēšanās maksu nakts patversmēs sedz pašvaldība, bet pēc tam cilvēkiem pašiem jāveic līdzdalības maksājums – lats par nakti.
Dārza būdiņās vai pie pudeles brāļiem
Olaines sociālās palīdzības un sociālā darba nodaļas vadītāja Liene Brante pastāstīja, ka Olainē nakts patversmes neesot, tomēr ir padomāts par vietu, kur nakšņot cilvēkiem, kam nav, kur iet: «Ir atsevišķas istabas sievietēm un vīriešiem, bet to nevar nosaukt par nakts patversmi, tomēr viņiem ir, kur palikt.»
Viņa stāsta, ka liela sala laikā cilvēki tur var uzturēties arī pa dienu, «bet, ja ir siltāks, tad no rīta ir jāiet ārā un atgriezties var tikai vakarā». Tomēr sniega un sala atnākšana nav bijis iemesls bez naktsmājām palikušo cilvēku ievērojamam pieaugumam. «Apmeklētāju skaita palielinājums ir pavisam minimāls. Lielākā daļa paši ir izdomājuši, kur viņi paliks un ko darīs, tomēr arī daudz brīvu vietu pāri nav palicis, jo pie mums diezgan regulāri paliek vairāk nekā 10 cilvēku. Ja nāks vēl, būs jādomā par papildu guļvietām,» skaidro L. Brante.
Olainē ir daudz dārzkopības kooperatīvu, un prātīgākie jau vasarā domājot par to, kā nodrošināt sev dzīvošanai ziemā piemērotus apstākļus. «Ir ļoti daudz tādu, kas dzīvo dārza būdiņās. Tad vasarā tās jau siltina un sagādā sev ziemai kurināmo, bet ir arī tādi, kas vienkārši mitinās pie saviem pudeles brāļiem,» novērojusi L. Brante.
Pēdējais autobuss aizgājis
Nodaļas vadītāja stāsta, ka naktsmājas tiek piešķirtas tikai olainiešiem, bet bieži gadoties, ka tās grib izmantot arī citi: «Pie mums ir puslīdz normālas telpas, tāpēc arī no citām pilsētām, piemēram, Rīgas un Jelgavas, grib uz šejieni braukt. Un tad ir jākaro – šādā laikā ārā taču nemetīsi, bet pēdējais autobuss atpakaļ uz Jelgavu jau aizgājis.»
Tāpat kā Olainē, arī Siguldā nav nakts patversmes, bet ir gādāts par to, lai cilvēkiem bezizejas situācijā būtu, kur pārlaist nakti. Siguldas sociālā dienesta vadītāja Diāna Indzere paskaidro, ka aukstajā laikā, tāpat kā pagājušajā gadā, novadā radītas krīzes režīma naktsmājas: «Ja klients nav pārlieku iereibis, viņš nakti var pavadīt slimnīcā vai aprūpes centrā «Gaismiņas». Pamatīgi iereibušus klientus gan ved uz atskurbtuvi Rīgā,» paskaidro D. Indzere.
Siguldā zināmi divi cilvēki, kas dzīvo uz ielas un regulāri – jau trīs četrus gadus – apmeklē sociālā dienesta piedāvātās naktsmājas, tomēr viens no viņiem šajā aukstajā laikā neesot manīts. Sociālā dienesta darbinieki pieļauj, ka viņš varētu būt atradis sev naktsmājas pie radiem vai paziņām. «Ik palaikam naktsmājas, protams, izmanto arī ciemiņi no citām pilsētām,» norāda sociālā dienesta vadītāja.