Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

"Tāpat kā rokai ir pieci pirksti, pieciem cilvēkiem laikā un telpā jāgūst perfekta sapratne," turpina atraktīvā skolotāja, kura pati ir Allažu pamatskolas absolvente. Lieldienas skolotāja šogad pavadījusi Itālijā, kopā ar saviem vecākajiem audzēkņiem piedaloties basketbola turnīrā. "Trakajiem pieder pasaule!" izsaucas pedagoģe.

1. Valdis Valters ir teicis, ka desmit reizes vieglāk būt spēlētājam nekā trenerim. Vai piekrītat?
– Piekrītu. Daudzkārt puišiem treniņos saku, ka gribētu mainīties vietām – labāk skrietu, darītu, kļūdītos laukumā, jo no malas esi bezspēcīgs. Tā ir spriedze. No malas mēģini kaut ko mainīt, bet laukumā ir spēlētāji, un viņi dara savu. Vieglāk laikam būt spēlētājam.

2. Allažu pamatskola ir neliela skola, toties ar lielu un modernu sporta zāli. Vai šis fakts veicinājis skolēnu sportiskos panākumus?
– Halles direktors ir sporta skolotājs, es esmu basketbola trenere. Līdz ar to bērnus vairāk varam piesaistīt konkrēti šim sporta veidam. Līdz ar halles uzbūvēšanu bērniem ir lielākas iespējas sportot. Allažu skola ir vienīgā skola novadā, kur skolēni var izvēlēties trešo sporta stundu jeb fakultatīvo sportu. Pateicoties hallei, mums ir vēl vairāk sporta.

3. Kurš, jūsuprāt, ir visu laiku izcilākais Latvijas basketbolists?
– Valdis Valters. Viņam ir lieli sasniegumi, daudzu titulu ieguvējs. Viņš ir arī diezgan daudzšķautņaina personība – ir gan piekritēji, gan pretinieki.

4. Vai skolēniem prasāt parādīt liecību pirms basketbola treniņiem?
– Esmu iesākusi, bet mūsdienu bērni ir ļoti aizmāršīgi, tāpēc šis process ir diezgan smags – divi atnes, trīs aizmirst. Mans mērķis ir sasaistīt labas sekmes ar spēlēšanu, jo ir pierādījies: ja bērns labi mācās skolā, attīstās arī analītiskā domāšana spēlē. Basketbolā tas ir ļoti svarīgi, jo grūtos apstākļos ir jāspēj pieņemt ātru un pareizu lēmumu. Atzīmēm ir jābūt labām – ja komanda iekļūst Jaunatnes līgā, tur ir obligāta prasība, ka visiem komandas spēlētājiem ir jābūt sekmīgiem. Bet mēs esam mazs novads, un bērnu cik ir, tik ir, tāpēc pagaidām šo vīziju nevaru īstenot.

5. Kāpēc hokejs ir populārāks nekā basketbols?
– Iespējams, hokejam tas ir ļoti labs menedžments ar labu dialogu ar sabiedrību. Arī veikalos varam iegādāties lietas ar "Dinamo Rīga" logo. Hokejā ir valsts izlase, kas spēlē pasaules čempionātos, tās ir arī senas tradīcijas. Mūsu basketbolisti pasaules čempionātos spēlē retāk, jo konkurence pasaulē ir ļoti liela. Ar to atpaliekam no hokeja.

6. Kādus vingrinājumus jūs ieteiktu tiem, kuri ilgas stundas darbā vai mācoties pavada, sēžot pie datora?
– Kad pati kādreiz mācījos pie datora, ik palaikam taisīju pietupienus, lai izkustinātu kājas, citreiz veicu pumpēšanos no balsta guļus, lai asinsrite kļūtu ātrāka. Vēl var uz pāris minūtēm piespiest pleciņus pie sienas. Tas īstenībā ir grūti.

7. Vai tiesa, ka mūsdienu bērni negrib sportot un bieži slimo?
– Ir bērni un vecāki, kam tiešām nepatīk sports. Nav grūti aiziet pie ģimenes ārsta un dabūt atbrīvojumu. Taču ir bērni, kas mīl sportu un papildus sporta stundām iesaistās pulciņos. Tā tas bijis vienmēr. Tagad gan nākusi klāt problēma, ka daļai bērnu ir liels liekais svars un viņiem ir grūti kustēties. Tās ir sekas mūsdienu ēšanas paradumiem.

8. Kurš ir jūsu mīļākais moments kinolentē "Zvaigžņu komanda 1935"?
– Tieši pirms pāris dienām noskatījos šo filmu. Tur bija epizode, kur basketbolisti soda metienus izpildīja ar kustību no apakšas. Atnāk bērni uz treniņu, un met soda metienus, kā noskatījušies filmā – no apakšas. Tad teicu: "Jā, puiši tā meta pirms 70 gadiem, bet tagad laikmets ir mainījies, tagad pareizs metiens ir izpildāms no augšas." (Smejas.) Filmā bija daudz spilgtu epizožu. Man kā basketbolistei šī filma šķita interesanta.

9. Vai, jūsuprāt, valsts finansiāli pietiekami atbalsta basketbolu?
– Biju to pulkā, kas rudens pusē brauca piketēt pie Saeimas tieši tāpēc, ka finansējums ir par mazu. Finansējuma nepietiek, līdz ar to bērnu vecākiem jāveic līdzmaksājumi. Tomēr nevaru teikt, ka tieši basketbolam vajadzētu lielāku finansējumu – to vajadzētu visai sporta sistēmai, sākot no jaunatnes, lai būtu iespēja izaugt sportistiem. Tā nav, ka pēkšņi atlidos lidmašīna un izlaidīs ārā jau profesionālus sportistus. Viņi kaut kur ir jāaudzina. Un topošos sportistus var izaudzināt tikai sporta skolās.

10. Kā neļauties pavasara nogurumam?
– Būt kustībā. Slodze izdala prieka hormonus, tad esi priecīgs un vairs neļaujies nogurumam. Un, protams, var palīdzēt uz loga izaudzētie zaļie Latvijas lociņi, vitamīni. Man pašai vajag kustēties katru dienu: ja nebūtu tik auksts, joprojām slēpotu, siltā laikā patīk braukt ar riteni, ar bērniem paskraidīt pa zāli.

11. Vai jūs spētu no basketbola laukuma viduslīnijas iemest grozā Lieldienu olu?
– Ar cik mēģinājumiem? Trīs? Bet pacietība man būtu – varētu mest, kamēr trāpītu. Ar neatlaidību var visu.

12. 1930. gadā dzimušais Jānis Krūmiņš savulaik ierindojies 43. vietā starp pasaules garākajiem basketbolistiem. Cik centimetru bija viņa augums? (223 centimetri.)
– Kādi varianti? 223?

Iepriekš:
Angļu valodas skolotāja: Vēl vienas valodas zināšanas nevienam nekad netraucēs