Pati šī kafejnīca ir stipri neparasta, tā nesen tapusi ar grantu programmas atbalstu kā "inovatīva uzņēmējdarbības ideja" jauna veida darba videi, un patiešām – jau ar savu neparasto interjeru tā stimulē labu noskaņu un veiksmīgas sarunas.
Tomēr sākums gan vairāk atgādināja pirmsnegaisa atmosfēru. Jo mājīgajā telpā grupējās ļaudis ar polārām attieksmēm – sabiedrībā pazīstami ģimenisko vērtību aizstāvji, NVO līderi, bērnu tiesību aizstāvji un advokāti, kā arī "lesbiešu, geju, biseksuāļu un transpersonu" "Mozaīkas" ļaudis un viņu raibais lobijs. Twiterī tūlīt parādījās pirmie ziņojumi: "Telpā daudz Tiesībsarga atbalstītāju, pro-life aktīvistu. Būs spraiga diskusija."
Tad nu žurnālistei Baibai Strautmanei bija uzdevums sanākušos, vairāk nekā simts interesentus, virzīt auglīgās sarunās par Jansona kunga paveikto.
Vispirms savu vērtējumu biroja darbam pauda Ministru kabineta pārstāve Kristīne Līce un tiesnese Anita Kovaļevska, uzreiz iezīmējot izteikti pozitīvu vērtējumu Tiesībsarga gada pūliņiem. Līdzīgu atzinumu izteica Saeimas deputāte no Sociālo un darba lietu komisijas E. Siliņa – "ar Tiesībsargu nācies strādāt ir daudz, viņa dalība ir liels devums, jo viņš ceļ gaismā problēmas".
Tad B. Strautmane ar žurnālistes āķi ieķērās Tiesībsarga septiņām Briseles institūcijām izsūtītajā "Ziņojumā par nabadzības risku Latvijā": EP Prezidentam, EP Komisāram, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komisijai, Pamattiesību aģentūrai un Starptautiskam Ombudu institūtam. Viņa tincināja, kādēļ tas sūtīts un kas no turienes tiekot sagaidīts, neviļus ar to radot iespaidu, ka it kā būtu izdarīts kaut kas aizliegts.
Bet daudziem klātesošajiem šis ziņojums bija sensācija, kas vēl pārliecinošāk lika saprast, ka Jansona kungs patiešām ir nopietni nostājies postā iedzīto pilsoņu pusē, nebaidoties iet pat uz atklātu konfrontāciju ar Latvijas valsts politisko eliti.
Iesnieguma teksts ir iespaidīgs: "Neskatoties uz Latvijas valdības sniegto informāciju par tautsaimniecības strauju atveseļošanos, ekonomikas rādītāju uzlabošanos, to, ka Latvijai jau trešo ceturksni pēc kārtas ir visstraujāk augošā ekonomika Eiropas Savienībā, sociālā realitāte un statistikas dati liecina, ka ekonomisko spriedzi joprojām izjūt vairāk kā puse Latvijas iedzīvotāju, Vidzemes un Latgales reģionā pat 76,4 līdz 77,7 % mājsaimniecību.
Dati liecina, ka ekonomiskā spriedze mājsaimniecībās nemazinās, gluži pretēji – turpina pieaugt. Nabadzības riskam un sociālajai atstumtībai tiek pakļauti 40 % Latvijas iedzīvotāju, tostarp 43 % bērnu un 33 % pensionāru."
Te gan jāsaka, ka Tiesībsarga birojs izskatītos vēl patriotiskāks, ja tādus apzīmējumus, kā "ekonomisko spriedzi joprojām izjūt" nomainītu ar katram cilvēkam saprotamāko – "dzīvo nabadzībā zem iztikas minimuma".
Un nobeigums: "Tādēļ aicinu atbildīgās Eiropas Savienības institūcijas savas kompetences ietvaros izmantot Līgumā par Eiropas Savienību un Līgumā par Eiropas Savienības darbību noteiktās tiesības un pilnvaras, lai iespējami novērstu sociālo tiesību pārkāpumus dalībvalstu rīcībā. Latvijas Republikas tiesībsargs, Juris Jansons."
Šo visu lasot, jāsecina, ka joprojām soļojam vien taisni uz priekšu pa apli, jo cik gan nostalģiski pazīstami šādi teksti ir mums, vecākajai paaudzei, kad padomjlaikā, nesaņemot palīdzību Rīgā, nereti bijām spiesti rakstīt uz Maskavu Kompartijas Centrālajai komitejai. Bet vienlaikus tas raksturo, cik akli un kurli ir kļuvuši valdošo partiju politiķi, ja pat valsts iestādei izmisumā nu ir jālūdz pat pārējās Eiropas palīdzība.
Jansona kungs zināja teikt, ka saprotošas atbildes saņemtas no visiem sešiem adresātiem, izņemot Eiropas Padomes Cilvēktiesību komisāru Nilu Muižnieku, kurš joprojām klusē. Tas nepārsteidz.
Vēl noteikti jāpiemin Jānis Gulbis, bijušais Rīgas Bērnu tiesību aizsardzības centra direktors, kurš pateicās Tiesībsarga par svētīgo darbu, bet vienlaikus pastāstīja, kādas dramatiskās problēmas pastāv bērnu tiesību aizsardzības jomā: "Bērnu tiesību aizsardzība mūsu valstī faktiski ir likvidēta. Tikai mūsu Rīgas Bērnu Aizsardzības centrs gadā palīdzību bērniem sniedza aptuveni 10 000 gadījumos. Tagad šis centrs ir likvidēts un plaši valda Bāriņtiesas, kas bieži ir pseidotiesas, un ik gadu tā tiek izņemti no ģimenēm simtiem bērni."
Kopsavelkot jāsaka, ka klātesošie Tiesībsarga darbu novērtēja ļoti pozitīvi, atzīstot, ka pēdējā gada laikā biroja darbs ir veicis lielu izaugsmi, tautā kļuvis plaši pazīstams, bet juristu aprindās bauda vispārēju cieņu. Lielākās problēmas paliek attiecībās ar politiķiem, no kuru puses joprojām nav sajūtama nopietna vēlme operatīvi risināt daudzās problēmas, kuras tūkstošiem pilsoņus ikdienā dzen izmisumā.
Diskusiju nobeidzot, Jansona kungs izteica cerību tomēr sagaidīt, ka politiķi ne tikai noraudzīsies uz mūsu valsti pa lidmašīnu biznesa klases logiem, bet sāks reāli atsaukties uz katru pirmo signālu jebkurā problēmā, lai kopā tad līdzētu tiem, kuri paši par sevi parūpēties nevar. Un viņa birojs, visi vienoti un mirdzošām acīm, esot gatavi šo darbu turpināt.
Izteikties gribētāju bija daudz, bet tikai daļai uzsmaidīja laime tika pie mikrofona. Man izdevās Tiesībsargam vien beigās sirsnīgi paspiest roku un apsolīt, ka savu uzrunu nodošu caur presi. Te tā būs, divas lietas:
1. Latvijas Ordeņu brālības valde ar balsojumu augsti novērtēja Jansona kunga darbu! Un ļoti pateicas gan Jansona kungam, gan visam Tiesībsarga birojam! Īpaši mūsu biedri atzīmē Tiesībsarga centienus aizsargāt bērnu, skolēnu un ģimeņu tiesības, kā arī aizstāvot Satversmes 116. pantā īpaši atzīmēto – tikumību, kas šodien tiek apdraudēta, bet tikai nejēga var nesaprast, ka tikumībai ir jābūt katras ģimenes pamatā.
2. Uz priekšu mēs īpaši aicinām Tiesībsargu turpināt aizstāvēt apdraudētās "SABIEDRĪBAS VAIRĀKUMA TIESĪBAS", jo pašreiz tieši tās tiek mēģināts būtiski ierobežot, radot nelielām sabiedrības grupiņām ekskluzīvas tiesības.
Un to dara ultra-liberālās aģentorganizācijas, kuras apmaksā ārzemes. Sveša nauda par svešām idejām. Viena no tām – "dzimumu līdztiesība jeb gendera ideoloģija", kas ir murgaina ideja, mūsu tautai sveša un nepieņemama. Ļoti daudzas NVO jau ir nosodījušas tādas aktivitātes, ir tapuši daudzi iesniegumi gan valsts amatpersonām, gan arī tiesībsargājošām iestādēm.
Tādēļ mēs atgādinām – ideoloģiskās struktūras, kuras tiek finansētas no ārvalstīm, NEVAR runāt Latvijas sabiedrības vārdā!
Lai Tiesībsargam ražens tālākais darbs un mēs – sabiedrība – esam gatavi Jūs visādi atbalstīt!