10.03.2013 14:38

Ceļojums no kontūrkartes līdz Karpatiem

Autors  Elīna Kondrāte
Novērtēt šo ziņu
(0 balsojumi)

"Atmiņa, tāpat kā sportistam muskuļi, ir jātrenē. Citādi kaut ko jaunu iemācīties būs grūti. Tā var būt arī valstu mācīšanās kartē. Kāpēc ne?" pārliecināta ir Krimuldas vidusskolas skolotāja Inta Poēma (53). Kolēģi pedagoģi raksturo kā atraktīvu un sirsnīgu cilvēku.

1. Ja jums būtu jāizveido tūrisma maršruts, kuras vietas Pierīgā jūs noteikti iekļautu tūrisma ceļvedī?
– Ikvienam vajadzētu apmeklēt Gūtmaņalu, Gaujas Senleju, gleznaino Turaidu un Krimuldas apkārtni. Kad braucam ekskursijās ar klasi, pati izstrādāju maršrutu un esmu gide. Parasti dodamies uz Kurzemi: Liepāju, Kurzemes jūrmalu, Sabili, Kandavu, Ventas rumbu.

2. Vai ticat dzīvībai uz citām planētām?
– Nevaru noliegt vai apgalvot, bet mēs nevaram būt tik pašpārliecināti, ka esam vienīgie Visumā. Ticu, ka kādas dzīvības formas visumā noteikti ir.

3. Kura ir skaistākā leģenda par pasaules rašanos?
– Man visvairāk patīk latviešu tautas pasaka, par to, kā Dievs radīja zemi. Radot cilvēku Dievs teica: "Labu dzirdēt, labu redzēt, labus ceļus staigāt." Kamēr Dievs atpūtās, velns pabeidza darbu, sakot: "Sliktu redzēt, sliktu dzirdēt, sliktus ceļus staigāt." Tāpēc cilvēki nav tikai labi vai slikti, bet galvenais ir – saskatīt labo.

4. Kā vislabāk trenēt atmiņu?
– Atmiņu var trenēt ar testiem. Skolēniem atmiņu trenēju ar ģeogrāfiskajiem diktātiem, piemēram, izdomāju maršrutu un tad skolēnam kontūrkartē jāiekrāso ceļš, kā viņš dosies no vienas valsts uz otru.

5. Jūsu audzināmajā klasē mācās 14 zēni un trīs meitenes. Vai zēni izstrādā daudz nedarbu?
– Nē, mani skolēni neizstrādā nekādus nedarbus. Tomēr, tas, ka zēnu ir vairāk, nebūt nav slikti. Ar puikām strādāt ir ļoti interesanti. Zēni ir ļoti enerģiski, kustīgi, tāpēc ir vajadzīga drusku cita pieeja. Piemēram, plānojot ekskursijas, vienmēr padomāju, lai tās ir atraktīvas, interesantas un zēniem būtu, kur izlikt enerģiju.

6. Kurš no lielajiem ģeogrāfiskajiem atklājumiem visvairāk mainījis cilvēci?
– Vēsturē pieņemts, ka tā ir Kristofora Kolumba Amerikas atklāšana, un varu tam tikai piekrist. Tolaik Eiropa iepazina vēl neredzētas, atšķirīgas kultūras, produktus.

7. Kurš bija jūsu pirmais tālākais ārzemju ceļojums?
– Visspilgtāk atmiņā palicis brauciens jau kopā ar manu ģimeni, kad vairākas ģimenes ar mašīnām pa pašu izstrādātu maršrutu devāmies uz Karpatiem. Bērni vēl bija maziņi. Peldējāmies Sālsezerā, baudījām dabu, kalnus. Ezerā ūdens bija tik sāļš, ka tajā nekādi nevarēja nogrimt. Vēl tagad atceros, kā ar bailēm peldināju mazo meitiņu, kas kā pludiņš peldēja sāļajam ūdenim pa virsu.

8. Kurš, jūsuprāt, ir ievērojamākais dabas brīnums?
– Liels dabas brīnums ir koraļļu rifi, kas ir ārkārtīgi skaista zemūdens pasaule, ko var vērot un vērot. Ļoti vēlētos apskatīt arī Lielo kanjonu, Niagāras ūdenskritumu, Pamukales minerālavotus Turcijā.

9. Vai absolūta neprasme orientēties ir iedzimta?
– Noteikti nē. Cilvēki ir īpatnēji – vieni ir ļoti vērīgi un, ieejot mežā, pa to pašu ceļu mācēs iziet, bet citi neprot orientēties ne kartē, ne dabā. Taču to var iemācīties. Kamēr nebiju ieguvusi autovadītāja apliecību, reti ievēroju ceļu, tagad gan vienmēr pētu un iegaumēju, kur braucu.

10. Vai pati labprātāk ceļojat pa sagatavotiem tūrisma maršrutiem vai tos izstrādājat pati?
– Jaunības dienās labprāt maršrutus plānoju pati un devos izbraucienos ar teltīm, bet šobrīd dodu priekšroku komfortam – izvēlos jau izstrādātus ceļojuma maršrutus. Taču pirms tam, protams, tos rūpīgi izpētu.

11. Iedzīvotāji uzskata, ka Inčukalna gāzes krātuve ir bumba ar laika degli, savukārt Lietuvas prezidente Daļa Gribauskaite paudusi, ka Krimuldu redz kā Baltijas gāzes uzglabāšanas centru. Kā jūs kā novada iedzīvotāja uz to raugāties?
– Pirmkārt – tas ir stratēģiski izdevīgs objekts, otrkārt – es neticu, ka tik tuvu apdzīvotām vietām veidotu objektus, kas apdraudētu cilvēku dzīvību. Tur maksimāli tiek veiktas pārbaudes. Esam jau pieraduši un apdraudējumu nejūtam.

12. Vai zināt teiku par to, kā radies Raganas (Krimuldas centra) nosaukums?
– Reiz krogā viesojies velns, garo asti noslēpis biksēs, bet ragus – zem cepures. Vienīgā, kas velnu pamanījusi, bijusi krodziniece. Viņa deva velnam dzert, cik tas vēlas, neprasot samaksu. Kad velns krietni iereibis, krodziniece norāva viņam cepuri. Nu bija redzami ragi. Cilvēki, ciemiņu pazinuši, grābuši visu, kas pa rokai, un metušies dauzīt. Tas steigā izrāvis durvis ar visām eņģēm un meties prom. Ļaudis, izbrīnīti, ka krodziniece tik labi pazinusi velnu, iesaukuši viņu par Raganu.

Iepriekš:
Vīrieši ir labāki matemātiķi, bet sievietes jālutina ne tikai 8. martā